Vai varam saukt urravas?
Šogad valsts budžeta apspriešanā iezīmēs dažas novitātes, varbūt labskanīgāk teikt jaunumi. Bez tradicionālā finanšu ministrijas portfeļa nešanas uz Saeimu, uzsākot valstij nozīmīga dokumenta apspriešanu, spīkere Daiga Mieriņa sirsnīgi pateicās kolēģiem Augstajā namā, Ministru prezidentei Evikai Siliņai un Finanšu ministram Arvilam Ašerādenam. Vārdi gaist, bet kopbilde ar abām amatpersonām noguls arhīvā.
Šis gads vēl zīmīgs ar to, ka tautas priekšstāvjiem vienā kalendārā gadā bija jābalso par diviem valsts budžetiem. Šogad 9.martā triecien tempā, pēc 23 nepārtraukta darba stundām, tika pieņemts 2023. gada budžets.
Šogad 7.decembrī 12 stundās tika pieņemti 18 no 19 pavadošiem likumprojekti. Nākamajā dienā deputāti ķērās pie budžeta apspriešanas. Darba daudz, jo bija jāizskata 356 likumprojekta grozījumi. Dažs prognozēja trīs līdz četru dienu darbu. Mieriņas k-dze bija turējusi vārdu un pēc nepilnu trīs darba dienu ( 27 st.), 2024. gada budžets un vēl nākamo divu gada ietvars ieguva likumīgu spēku. Kad projektu nodeva apspriešanai, Ašeradena kungs teica, ka tas ir ilgtspējīgs, uz drošību vērts budžets. Te nu jāsaka, ka ministrs mazliet alojās. Vismaz Iekšlietu, Robežsardzes darbiniekiem uz algu pielikumiem jāgaida 2025. gadā.
Tiesa gan, priekšstāvju algas jau šogad pieaugs par 250, ministriem pat par 423 eiro mēnesī. Daudz vai maz- Saeimas algu fonds palielināsies par 300 tūkst. eiro. Te gan Saeimas priekšsēdētāja nodemonstrēja skaistu soli, rosinādama Augstā nama tēriņus samazināt par 150 tūkst. eiro. Acīm redzot, lielas iekšējās rezerves, bet var būt, ka spīkere tādējādi demonstrēja savu apņemšanos stingri pārskatīt nodokļu maksātāju naudas tēriņus. To, ka ministrijās zem dažnedažādiem nosaukumiem slēpjas ne viens vien tūkstotis, pierādījās skandālā ar Delavērā dzimušā tautieša Kariņa gaisīgajiem (naudas izteiksmē) lidojumiem.
Smaidu un nožēlu izraisīja debates par jaundzimušā pabalsta lielumu. Kā pirmā runāja Ministru prezidente uzverot, ka viņa audzinot trīs bērnus un pabalsts neesot tas, kas stimulējot cilvēkus uz šādu soli. Raivis Dzintars dižojās ar trim dēliem. Viņš gan iestājās par to, ka jaunie vecāki jāatbalsta ar naudas pielikumu. Taču laikam bija piemirsis, ka pārstāv opozīciju. Neiztrūka arī Ramonas Petravičas dižošanās ar pēcnācēju skaitu. Diemžēl, ne visās ģimenēs ir tādi ienākumi kā mūsu deputātiem.
Vairs pat nevaru saskaitīt - cik valdības ir atzinušas demogrāfisko krīzi, bet nopietni darbi nav sekojuši. Demogrāfs Ilmārs Mežs nācis klajā ar paziņojumu, ja netiks meklēti risinājumi pēc 80 gadiem latviešu nebūs vairāk par 300 tūkstošiem. Vēl par vienu incidentu. Siliņas k-dze atļāvās norāt ārstu asociāciju. Proti, viņa nepakļaušoties nozares šantāžai. Ārsti bija atgādinājuši, ka normālā sabiedrībā viņu algas ir vismaz divas reizes augstākas kā vidējā alga valstī. Tātad ar 3,5 tūkst. vajadzētu rēķināties. To pašu varētu teikt par pedagogu darba samaksu. Tai nu vismaz virs vidējās algas līmeņa nākamajā gadā vajadzētu būt.
Domīgu dara LR ārējais parāds. Tas nākamgad sasniegs 18.6 miljardus eiro, jeb 41% no IKP. Līdz Grieķijas līmenim mums vēl tālu, taču, lai tos atdotu matemātiski būtu jāstrādā divarpus gadus ne ēdot, ne dzīvojot siltumā, ne saņemot darba algu. Atgādināšu, ka vēl 2019. gadā mūsu parāds bija knapi 10 miljardi.
Vai bija prāta darbs kovida laikā iebraukt parādos, lai lepotos, ka mums naudas tik daudz kā nekad? Vietā atgādināt Izraēlas, 76 gadus vecās, premjerministres Goldas Meiras savulaik teikto: “Ja jūs gribiet uzbūvēt valsti, kurā atgriezīsies tās dēli un meitas un no valsts izbrauks tikai, lai baudītu atvaļinājumu, ja gribiet, lai jums nebūtu bailes par nākotni tad izdariet dažus soļus. Pielīdziniet korupciju Dzimtenes nodevībai, bet ar korupcionieriem apejieties kā ar nodevējiem pat līdz septītajai paaudzei. Trīs profesijas padariet par visaugstāk apmaksātām un cienījamākām. Tie ir karavīri, skolotāji un ārsti. Un pats galvenais strādājiet, strādājiet un strādājiet, jo tikai jūs paši sevi varēsiet aizstāvēt.