Ierēdņi un godīgums

Tikko pieņemts 2023. gada budžets. Krituši daudzi līdzšinējie rekordi. Pirmā reize, kad nav ņemts vērā neviens opozīcijas ierosinājums. Otrs, Saeimas lēmēji uzstādījuši nepārtrauktas darbības rekordu. Ne kuram katram spēks nepārtraukti strādāt trīs maiņas vienā piegājienā.

Domāju, ka vairums tautas priekšstāvju, pēc 24 stundu spriešanas sēdās pie auto stūres, lai nokļūtu dzīves vietās. Vai šie aspekti ir labs paraugs sabiedrībai kā organizēt darbu? Aizbildināšanās, ka 1.aprīlis ir tuvu, kad jāstājas spēkā budžetam, nav patiesais iemesls. Vai visur valsts iestādēs tāda steiga? Ko lai bilst ģimenes ārsti, kuri budžeta apspriešanas brīdī vēl nebija saņēmuši finansējumu par janvāra mēnesi. Labi, ka valsts galvenais finanšu turētājs Ašeradena k-gs bija tik solīds, ka no valsts augstās tribīnes atvainojās. Jautājums, kurš atvainosies ģimenes ārstiem, kuriem pēc šī budžeta pieņemšanas nāksies atbrīvot savas prakses otro palīgu, vai arī pašiem pamest darbu. Profesore Kreituses k-dze gan bija ieteikusi oriģinālu ideju. Proti, ja Saeimas deputāti, premjers un prezidents atteiktos no algu pielikumiem, tad ar šo naudu pietiktu, lai algotu ārstu palīgus.

Premjers Kariņš publisko apgalvo, ka neesam tik bagāti kā Šveice, kur pedagogs vidēji skolo piecus līdz desmit skolniekus. Neielaidīšos polemikā, bet dažus aspektus par labu šiem skaitļiem teikšu. Laikam jau pasaules banku citadelē nav vietas neprašām. Ka valsti, kuras teritoriju 2/3 klāj kalni un kura vēl pirms 150 gadiem bija nabadzīgākā valsts Eiropā, tās ekonomiku spēj pacelt izglītots cilvēks, neskatoties, ka galvenās eksportpreces ir šokolāde, siers un “Rolex ”pulkstenis. Lasot nākamās, rindas daža mūsu skolotāja apraudāsies. Proti, viņu kalnu zemes kolēģes gadā saņem 120 000 ASV dolārus. Tiesa, mazo bērnu apmācība sākas no četru gadu vecuma un notiek četras dienas nedēļā. Pat labi atalgotās ASV pedagoģes apskauž šveicietes, jo saņem trīs reizes zemāku atalgojumu. Latvijas skolotājas algai gan vēl jāpieliek vēl četri simti, lai sasniegtu valsts vidējo algu (2022. g. I pusg. dati). Varbūt Čakšas kundzei mazāk runāt par mazo skolu likvidāciju, bet padomāt, kā atrisināt pirmo četru klašu apmācību, dodot pedagogam iespēju pasniegt vairākus priekšmetus, nevis skolotāju ielikt šaurajā specializācijas rāmī. Pārdomām-no kāda lieluma skolām nākuši vairums mūsu tautas dižgari?

Toties mēs varam lepoties ar pasaulē grūti sasniedzamiem rādītājiem. Mūsu karaļvalstī Valsts ieņēmu dienestā strādā tikpat daudz darbinieku, cik Neatliekamās palīdzības dienestā.

Ja jau premjers par vienu no skolu skaitu mazināšanas iemesliem min slikto demogrāfisko situāciju, tad gribu pajautāt, kāpēc gan šai cilvēku skaita samazināšanas līknei neseko valsts vadība? Mūsu karaļvalstī divdesmit gadu laikā valsts sektorā strādājošo samazinājusies par 0,4 % , stabili noturoties 20,5 % līmenī un bezmaz gadā tērējot 1/3 valsts budžeta. Par piemēru varu minēt mūsu ziemeļu kaimiņus, kur valsts sektorā strādājošo skaitu samazinājuši par 4 %. Šādai rīcībai ir pat nosaukums-efektivizācija.

Vēl gan nav noskaidrots īstenais vaininieks Aizsardzības ministrijas 220 miljonus eiro dārgajā iepirkumā , bet jau dzirdu gaužamies valsts sekretāru Garisona k-gu. Viņš šo summu esot ieraudzījis medijos, ka viņam neesot kristāla bumbas, lai to uzzinātu, …sistēmā esot ap 200 iepirkumu un mēs nevaram katram izsekot līdzi. Viņaprāt, esot jāveido iekšējās kontroles dienests. Cik noprotams, līdzīgu, nu jau par bēdīgi slavenu kļuvušu VIDā esošo iekšējās drošības pārvaldi. Jā, reizumis var pabrīnīties, kā mēs risinām problēmas? Ir negodīgi darbinieki, radīsim specdienestu. Vai nepietiek ar KNAB? Varbūt aizdomāsimies, cik varētu ietaupīt valsts budžeta līdzekļus, ja valstī noteiktas preču grupas, kuras nepieciešams visām iestādēm, iepirktu vienota iepirkuma komisija. Cik daudz ierēdņu izbrīvētos! Varbūt kristāla bumbu aizstāt ar melu detektoru? Nav tālu jāmeklē. Tai pašā valstī, kur Jānis Garisons beidza Stratēģiskās studijas, atbildīgos amatos nemaz neliek cilvēkus, kuri nav pārbaudīti ar melu detektoru. Cik daudz iestādēs atkristu specdienestu veidošana. Un par vēl vienu aspektu. Manis piesauktajā Šveices konfederācijā- 8 miljonu iedzīvotāju un 26 kanjonu teritoriju vada septiņu cilvēku valde. Pēdējais laiks padomāt, kā izaudzināt godīgu un tālredzīgi domājošu cilvēku- nākamo ierēdni, ministru un premjeru un tautas priekšstāvi.

Viedokļi

Helsinku deklarācija ir pazīstamākais uun nozīmīgākais globālais medicīnas dokuments, kas definē visas darbības un ētikas aspektus par medicīnas pētījumiem, kuros ir iesaistīti cilvēki. Mūsdienu medicīnas zinātne ir sarežģīts mehānisms, kas balstās uz ļoti augstiem medicīnas ētika standartiem. Šo pētījumu līmeni un prasības nosaka Helsinku deklarācija, ko Pasaules Medicīnas asociācija (WMA) pieņēma 1964. gadā. Kopš tā laika daudz kas mainījies medicīnas zinātnē, mainījušies arī pētniecības standarti. Šogad mēs atzīmējām šī unikālā dokumenta 60 gadskārtu, taču astoto reizi mainījām un uzlabojām to. 19. oktobrī Helsinku deklarācijai Pasaules Medicīnas asociācijas (turpmāk tekstā – WMA) ģenerālajā asamblejā tika veikti astotie labojumi, un tie atkal tika veikti Helsinkos. Jaunākā – dažas dienas vecā versija tagad ir kļuvusi par vienīgo oficiālo versiju; visas iepriekšējās versijas ir aizstātas, un tās nevajadzētu izmantot vai citēt, izņemot vēsturiskos nolūkos. Iepriekšējā – 2013. gada versiju latviešu valodā tulkoja profesori Dzintars Mozgis un Māris Baltiņš, un šā raksta autors izsaka cerību, ka pašreizējā Latvijas Ārstu biedrības valde atradīs resursus, lai tikpat kvalitatīvi un precīzi, iespējami ātri tulkotu jauno Helsinku deklarācijas redakciju.

Svarīgākais