Rietumu demokrātija vai aziātisks impērisms?

Noticis brīnums. Krievu zibenskars izgāzies! Ukraiņi turas. Sarosījusies mūsu Saeima, un Jēkabpils lielgabalgāzējs Gundars Kalve kļuvis par pirmo likumīgo brīvprātīgo karavīru Ukrainas armijā. Gandrīz reizē ar viņu aizstāvju rindas papildina brīvprātīgie angļu leģionāri.

Pateicoties Īlona Maska pretimnākšanai, ukraiņi bez maksas saņem satelītuzņēmumus. Tie ir biedējoši. Kijevas ziemeļrietumos uz ceļa stāv krievu 64 km gara bruņetehnikas kolonna. Pentagona pārstāvji stāsta, ka uzbrucējiem klibojot loģistika - trūkstot degvielas. Es kā bijušais padomju armijas karavīrs teiktu: armijas žargonā runājot, valda „bardaks”. Faceebook rāda sižetu, kur uz vientuļa lauku ceļa ukraiņu zemnieks ar „Belorus” markas traktoru uz savu sētu velk apklusušo tanku. Kā tehnikas pārzinātājs varu paskaidrot: tehniski tas ir iespējams.No kara šausmām bēg ukraiņu mātes ar bērniem, stumjot ratiņus un nesot savus mazuļus. Tā esot ātrāk nekā stāvot auto rindā. Daži simti bēgļu jau atraduši patvērumu Latviju. Kopējais Ukrainu pametušo cilvēku skaits - ap 660 000.ANO piešķīrusi 1,7 miljardus dolāru nelaimē nonākušajiem.Bēg arī no Krievijas. Tiek intervēts telekanāla „Doždj “ žurnālists. Viņš baidoties, ka viņu kā rezervistu var ieraut karā.

Ekrānā sieviete, kura pamet Krievzemi, jo saprot, ka viņas biznesam nav perspektīvas. Tādās pašās domās ir inženieris. Kurš vēl būtu šaubījies! Viņaprāt, var gadīties kā padomijā: pēc nedēļas robeža būs slēgta.

Volodimirs Zelenskis meklē vārdus, kā uzrunāt Eiropas Parlamentu. Viņaprāt „labrīt” vai „labdien” neiederoties: neko labu viņš nevarot pavēstīt, jo drīz, iespējams, būs jādodas uz bumbu patversmi. Tālākajā uzrunā viņš teic, ka Ukrainas tauta neatlaidīgi cīnās pret nāvi un tumsu un ka Ukraina ir ceinīga kļūt par Eiropas dalībvalsti. Pierādiet, ka esat ar mums, parādiet, ka esiet eiropieši. Eiroparlamenta deputāti šo runu piecēlušies sveic ar ilgiem aplausiem.

Vakarā uzzinām, ka Ukraina kļuvusi par ES kondidātvalsti. Par to balsojuši 637 deputāti, 26 atturējušies. Par nožēlu 13 balsojuši pret, to skaitā Latvijas pārstāve Tatjana Ždanoka.

Pēcpusdienā Ženēvā notiek Atbruņošanās konference. Videouzrunā redzams agresorvalsts ārlietu ministrs Lavrovs. Lielumlielais dalībnieku skaits pamet zāli. Tur paliek apmēram 30 cilvēki.

TV rāda, kā nelielas pilsētiņas iedzīvotāji kailām rokām izmisīgi cenšas aizturēt krievu armijas automobili. Karavīrs vairākus šāvienus raida gaisā. Cilvēkus tas nebiedē.

Rāda nelielu Ukrainas produktu veikaliņa izkārtni, sašautu durvju slēdzeni, redzams, kā no veikala skrien ārā krievu karavīri, nesdami nozagto pārtiku. Pēc brīža rāda veikala iekšienē notikušo videooierakstu. Krievijas armijas formās tērpti vīrieši ar sarkanu lentu apsējiem ap ceļgalu metas uz kases aparātu.

Iedzīvotājs, kurš to visu filmēja, uzdod jautājumu: kā jūs justos, ja jūsu dzīvoklī ielauztos 30 vīri ar automātiem un kliegtu: „Žratj!” ( krievu val. - rīt!). Filmētājs stāsta, ka lielā cieņā esot arī mobilie telefoni. Tie okupantiem esot atņemti uz robežas.

Tviterī lasu Dmitrija Medvedeva, Krievijas Federācijas drošibas padomes vicepriekšsēdētāja nicinošo ierakstu attiecībā pret Francijas finanšu ministru: „Kaut kāds franču ministrs izteicies, ka ekonomiskās sankcijas iegrožošot Krieviju. Kungi! Neaizmirstiet, pēc ekonomiskā kara nāk īstais karš.”

Šodienas drūmajai dienai tomēr viens gaismas stariņš. Latvijas Ordeņa kapituls ārkārtas sēdē pieņēmis vienbalsīgu lēmumu: Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski apbalvot ar Viestura ordeņa I šķiru, godinot viņa personīgo drosmi un līderību cīņā par Eiropas kopējo vērtību, vadot visas ukraiņu tautas cīņu pret Krievijas agresiju. Domāju, ka šim solim sekos daudzas pasaules valstis. Šobrīd izšķiras: vai dzīvosim Rietumu demokrātijā, kaut tai arī savi trūkumi, vai aziātiskā impērismā.

Slava Ukrainai!

LSA strēlnieku apvienības Cēsu nodaļas vadītājs Māris Niklass

Viedokļi

Latvijas meži, purvi un piejūras kāpas ir vietas, kur varam baudīt dabas mieru, skaistumu un meklēt veldzējumu ikdienas steigā. Tās sniedz iespējas ikvienam no mums apdzīvot šo dabas telpu, skrienot, sēņojot, pastaigājoties vai dodoties izbraukumos ar velosipēdu, motociklu un kvadraciklu, kur tas ir atļauts.

Svarīgākais