Kļūdu un maldu noietais Covida ceļš
Valdība C-19 sadarbīgspējīgā vakcinācijas sertifikāta derīguma termiņu pagarinājusi līdz 1.martam, laikā kad vairums Eiropas valstu to atcēlušas. Kaimiņi lietuvieši jau nedēļu dzīvo bez tā uzrādīšanas, igauņi to gatavojas atcelt 20. februārī.
Rakstā gribu norādīt uz daudzām ačgārnībām cīņā par sabiedrības veselību un cik tā bijusi efektīva. Sākšu ar to, ka Hārvardas universitātes epidemiologs un viens no Lielās Barintgtonas deklarācijas parakstītājiem Martins Kulldorfs teicis: " Pasaules reakcija uz C-19 , kvalificējama kā lielākā sabiedrības veselības fiasko cilvēces vēsturē." Deklarācija atbalsta alternatīvu pieeju COVID-19 pandēmijai, kas ietver "mērķtiecīgu aizsardzību" tiem kuri ir visvairāk apdraudēti, un cenšas izvairīties no COVID-19 bloķēšanas radītā sabiedrības kaitējuma vai to samazināt.
Dokuments nav deklaratīva rakstura, bet vērš uzmanību, kurām iedzīvotāju grupām jāpievērš uzmanība, ņemot vērā pusgada pandēmijas pieredzi. Tur nevar atrast tādas " gudrības" kuras varēja dzirdēt mūsu Tēvzemē.
Sākšu ar daiļrunīgiem citātiem. Pandēmijas sākumā Latvijā pazīstama epidemioloģe, docētāja teica: "Koronovīruss nav īpaši lipīgs un agresīvs". Nezin kāpēc ļoti meistarīgam sirds ķirurgam vajadzēja paust viedokli, kas nemaz nav viņa lauciņā. Ķirurga ieskatā vīrus nevar izplatīties starp vakcinētiem cilvēkiem. Vakcinācijas sākumā aizgūtnēm tika skandināts, ka vakcinējoties 70 līdz 80% iedzīvotājiem, tiks iegūta t.s. pūļa imunitāte un vīrus būs uzvarēts.
Man liekas, ka vēl joprojām dažu aktīvu vakcinācijas sludinātāju šī doma nav pametusi. 2021. gada aprīlī, ANO paspārnē esošā aģentūra- Pasaules veselības organizācija (PVO), gan bija piesardzīgāka savos paredzējumos. Viņu ieskatā- vēl vakcīnām jāpierāda, ka tās ir efektīvas un iedarbīgas, un vai tās spēj pārtraukt transmisijas ( pārneses) ķēdes.
Te laikam jāpiekrīt Latvijas ZA prezidentam Ivaram Kalviņam, ka jāpārbauda katras vakcīnas efektivitāte, tās iedarbība uz attiecīgo vīrusa celmu vismaz divus gadus. Tas nozīmē, ka, ja vakcīna bija iedarbīga uz C-19 alfa variantu, vēl nenozīmē, ka tā ir tikpat efektīva pret omikronu.
Un tagad daži akmentiņu mūsu likumdevēja un valdības lauciņā. Savulaik 2016. gadā Valsts prezidents R. Vējonis izsludināja "Civīlās aizsardzības un katastrofu novēršanas likumu."
Kā cilvēks, kuram padsmit gadus bija jāorganizē arī CA preventīvie pasākumi, varu apliecināt ,ka likums bija rakstīts gandrīz visām iespējamām ārkārtas situācijām. Likuma izpratnē -epidēmijas, ir viens no katastrofu veidiem. Šis likums noteica, ka C-19 uzveikšana uzticama veselības ministrijai. Ministru kabinetam ar premjeru priekšgalā, atliek vien uzraudzīt un nepieciešamības gadījumā piešķirt finanses veselības nozarei.
Mēs bijām sava veida pionieri, jo nevienā kaimiņvalstī speciāli likumi C-19 apkarošanai nebija pieņemti. 2020.gada 9.jūnijā E. Levita k-gs izsludināja divus likumprojektus, kuri pat pēc nosaukuma līdzīgi. Tie ir "C-19 infekcijas izplatības pārvaldības likums" un "C-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likums", kopumā abos likumos 129 panti. Ja tos izdrukātu, tad nāktos pārlapot apmēram 70 lpp.. Var vienkārši apskaust un apbrīnot likumdevēju tālredzību, kā rīkoties katrā situācijā. Piemēram, kā konvojēt ieslodzītos. Es par šo nerakstītu, ja vien pateicoties šiem diviem likumiem MK neuzņemtos sev neraksturīgas funkcijas. Šobrīd tā vien liekas, ka ārpus C-19 citu jautājumu nav. Ir nodibināta operatīvās vadības grupa, kuru vada Valsts kancelejas vadītājs. Atļaušos apšaubīt viņa prasmes vadīt ārkārtas situāciju. Tikai ar vienu piemēru- neprasme uzklausīt ekspertu grupu, kurā bija zinātnieki. Taču ar to vien bija par maz. Pamatojoties uz Nacionālās drošības likumu tika radīta vēl viena papildus institūcija -krīzes vadības padome. Pagājušā gada oktobrī, viens no tās locekļiem, tieslietu ministrs Bordāns gan ierosināja padomes funkcijas uzticēt armijai. Tagad par vienu no MK savulaik radītajiem dokumentiem- noteikumi Nr.360, (11.10.2021.g. zaudēja spēku), kuri bija uzrakstīti visām dzīves situācijām kovid laikā. Es nerunāšu par tik prozaisku punktu , kurā pieminēts līdz cik grādiem jāuzkurina pirts, lai iznīdētu daudz pieminēto vīrusu un cik cilvēku drīkst apstāvēt aizgājēju. Šo dokumentu iztirzāšanu varētu beigt, ja vien neatklātos jauni fakti. Atgādināšu, ka stringro ierobežojumu vaininieki bija Londonas impērijas koledžas matemātiķi, kuri visai pasaulei ar saviem aprēķiniem "pierādīja", ka tikai ieviešot mājsēdes, komandstundu , aizliedzot lidojumus starp valstīm utt., mirstību varēšot samazināt par 98%. Vairums pasaules valstu valdības šos aprēķinus nekritiski pieņēma, t.sk. mūsu.
Šī gada februāra sākumā ASV Džona Hopkinsa vārdā nosauktā pētnieciskā universitāte, 36 Nobela prēmiju laureātu " alma mater ", pierādījusi, ka drakoniskie ierobežojumi samazinājusi mirstību no C-19 vien tikai par 2,9% !!! Par vēl vienu aspektu, kuru vairākkārt ir noraidījis mūsu likumdevējs- antivielu tests. Ir valstis, kur šis tests, ja veikts sertificētā laboratorijā, kalpo, lai cilvēkam izsniegtu sadarbīgspējīgu sertifikātu. Varbūt laiks pārņemt Vācijas pieredzi, kur laboratorija norāda ne tikai antivielu daudzumu, bet raksta rekomendāciju -vai cilvēkam nepieciešama vakcīna vai vakcinēšanu var atlikt līdz zināmam laikam. Laiks valdībai atzīt kļūdas, uzaicinot iedzīvotājiem pārbaudīt savu imunitāti. Lieliski, ja pārbaude būtu apmaksāta no valsts budžeta. Līdzekļus varētu iegūt, likvidējot vakcinācijas biroju. Laiks būtu izbeigt iedzīvotāju dalīšana kastās- sertificētie, nesertificētie, jo kā izrādās vīrusu pārnēsā un slimo, kā vieni tā otri. Varbūt aizdomāsimies ,ka katra cilvēka organisms- bioloģisks produkts vienā eksemplārā un vispārējas rekomendācijas ne vienmēr derīgas. Laiks atgriezties pie prevencijas pasākumiem, jo kā izrādās likumu, noteikumu kalni maz palīdzējuši C-19 ierobežošanā.