Pašvaldību vēlēšanas jau sen garām, arī Daugavpilī vara un amati sadalīti, tomēr partiju starpā cīniņi vēl nav līdz galam noslēgušies.
Mūsu partijas valdes loceklis Mečislavs Truskovskis un Reformu partijas valdes locekle Žanna Kulakova vērsušies pie ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera ar iesniegumu, lūdzot sākt pārbaudes lietu un veikt pirmstiesas izmeklēšanu «par fakta konstatēšanu par Borisa Ivanova sadarbību ar VDK saskaņā ar 1994. gada 19. maija likumu Par bijušās VDK dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personas sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu», kā arī lūdz pārbaudīt, vai Ivanovs, noslēpjot šo faktu, nav iesniedzis CVK viltotu dokumentu, līdz ar ko būtu pamats sākt kriminālprocesu.
Lieta tāda, ka pašvaldību vēlēšanās Daugavpils pilsētas domē kā deputāts no politiskās partijas Latgales partija tika ievēlēts Boriss Ivanovs, kuram, kā uzskata Truskovskis un Kulakova, nebija tiesību balotēties deputātos un tikt ievēlētam. Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likuma 9. panta 6. punkts norāda, ka domes vēlēšanās nevar pieteikties par kandidātiem un domē nevar ievēlēt personas, kuras ir vai ir bijušas PSRS, Latvijas PSR vai ārvalstu valsts drošības dienestu štata darbinieki. «Pēc mūsu ziņām,» pauž Truskovskis un Kulakova, «B. Ivanovs laika posmā no 1980. līdz 1990. gadam dienēja Latvijas PSR Valsts drošības komitejā un viņam bija dienesta pakāpe «kapteinis».» Šo savas dzīves faktu Ivanovs noslēpis no Centrālās vēlēšanu komisijas un nav norādījis iesniegtajos dokumentos. Taču Ivanova kādreizējo atrašanos VDK darbā varot apliecināt vairāki daugavpilieši, kuriem personīgi par to zināms – Dz. Ņikolajenko, E. Cirklevičs, L. Alimova.
Viens no šiem daugavpiliešiem, pārsteigts, ka par domes deputātu kļuvis cilvēks, kuru pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados viņš pazinis kā čekistu, ziņojis par to Specializētās vairāku nozaru prokuratūras prokuroram Vilhelmam Sausiņam, taču prokurors neesot vēlējies nodarboties ar viņam pavēstīto informāciju. Tāpēc deputāti Truskovskis un Kulakova lūdz šo prokuroru neiesaistīt pārbaudē.
Ivanovs lūgumu veikt pārbaudi par viņa iespējamo saistību ar VDK presē dēvējis par «politiķu, kas vēlēšanās neguva pietiekamu iedzīvotāju atbalstu, kārtējo mēģinājumu panākt vēlēšanu rezultātu pārskatīšanu».
Prokuratūras preses sekretāre Aiga Šēnberga Neatkarīgajai pastāstīja, ka Specializētajā vairāku nozaru prokuratūrā ir sākta pārbaudes lieta par to, vai konkrētā persona ir bijusi padomju drošības dienesta štata darbinieks. Pēc materiālu apkopošanas prokuratūra varētu izmantot vienu no diviem variantiem – nodot materiālus tiesai, kurai jāpieņem gala lēmums par to, vai šī persona bijusi padomju drošības dienesta štata darbinieks, vai arī pārbaudes lietu izbeidz. Prokuratūra pārbaudi varētu pabeigt divu mēnešu laikā.
Pārbaude esot sākta vēl pirms divu Daugavpils deputātu iesnieguma.
Atklājas, ka dažādām valsts institūcijām – Satversmes aizsardzības birojam, Pilsonības un migrācijas dienestam – informācija par Ivanova iespējamo sadarbību ar VDK ir jau pasen. 22. aprīlī Totalitārisma seku dokumentēšanas centrs ir sniedzis atzinumu Daugavpils pilsētas vēlēšanu komisijai par tajā brīdī deputāta kandidāta Borisa Ivanova neatbilstību Pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumam, proti, viņš, pēc TSDC rīcībā esošajām ziņām, bijis VDK štata darbinieks.
Ja Ivanovs ir bijis čekists, tad viņš nevar būt arī Latvijas Republikas pilsonis, jo likums paredz, ka pilsonībā neuzņem personas, kas darbojušās padomju vai ārvalstu izlūkdienestos, taču viņš relatīvi nesen ir ieguvis pilsonību naturalizācijas procesā.