Pašvaldību vēlēšanas būs 2013. gada 1. jūnijā. Tas nav vairs tālu. Taču pa vidu būs grūta, varbūt pat barga ziema. Varbūt būs auksti, un varbūt snigs sniegs. Bet politiskā situācija valstī ir tāda, ka pašvaldībās lielākoties valda vieni, bet parlamentā un valdībā – citi spēki.
Ja Reformu partijas pašvaldību vēlēšanu rezultāts būs tikpat necils kā tās pašreizējais reitings, neviļus var rasties jautājums: «Cik loģiska un leģitīma ir Reformu partijas atrašanās valdībā, ja vēlētājs tai pašvaldību vēlēšanās nav uzticējies?» Šāds scenārijs reformīgos zatleriešus dzen izmisumā – pie kura salmiņa ķerties, ko tādu pasākt? Nekādu dižu sasniegumu, ar ko lielīties, nav, tāpēc jāizdomā naidnieks, pret kuru cīnīties.
Vides aizsardzības un pašvaldību reformu ministrs Edmunds Sprūdžs ir izdomājis, ka var kļūt pazīstams, karojot pret Ventspili un Ventspils mēru Aivaru Lembergu. Šī tēma faktiski ir vienīgais Sprūdža dambretes kauliņš, kuru viņš pārcilvēciskās pūlēs bīda uz priekšu, domājot, ka ar to varēs tikt dāmās. Līdz pašvaldību vēlēšanām Sprūdžs var pagūt vēl 14 reizes atstādināt Lembergu no amata, ierosināt Saeimā atlaist arī Ventspils domi un 1. jūnijā iebraukt Ventspilī uz partijas logotipa krāsas gaišzila tanka ar aveņsarkanu krustu uz sāniem, pasludinot sevi par visas Ventspils imperatoru.
Ar Ventspils domes atlaišanu gan viņam var sanākt pierauties, jo, lai kā Vienotība nīstu ventspilniekus kā savus politiskos konkurentus, tik brutālā krusta karā tā var negribēt iesaistīties. Jo, raugi, lai kādu pašvaldību atlaistu, tai jābūt nepildījušai likumu atkārtoti vai arī jābūt nespējīgai sanākt uz domes sēdēm. Ja ir doma tā kā stumt uz likumu nepildīšanu, tad jāatceras, ka reiz jau bija viens varonīgs ministrs Krišjānis Kariņš, kurš centās pierādīt, ka Ventspils nepakļaušanos viņa kaprīzei var tulkot kā likuma pārkāpumu. Beigās Grinbergu lietas verdiktā bija lasāms, ka ministrs un prokurors likumus zina švaki, turpretī Ventspils domē tos zina.
Arī uz sēdēm dome vienmēr ir spējusi sanākt un strādāt. Vienīgā cerība Sprūdžam izjaukt domes darbu ir lūgt marsiešus, lai tie nolaupa pašvaldības deputātus. Tad varēs teikt, ka dome ir nespējīga pieņemt lēmumus un tāpēc atlaižama.
Atšķirībā no Reformu partijas vienkāršajām lauku metodēm Vienotība uz pašvaldību vēlēšanām virzās rafinēti. Pagājušajā ceturtdienā Saeimas plenārsēdē tika noraidīti ZZS un Saskaņas centra priekšlikumi samazināt pievienotās vērtības nodokli apkurei līdz 5%. Ja vēl pozīcija apmierinātos ar argumentu, ka naudas nav tāpēc, ka nav naudas, tas būtu saprotami un nebūtu nekas jauns – sen zināms, ka Valda Dombrovska valdība kļūst puskurla, kad skan sociālo grūtdieņu vaidi. Siltuma PVN samazinājums visā valstī budžetam maksātu apmēram 13 miljonus neiekasētu latu. Tā tik būtu izšķērdība. Taču, kad vajadzēja 25 miljonus valsts budžeta naudas, lai it kā palielinātu Latvijas Hipotēku un zemes bankas pamatkapitālu, bet patiesībā – lai palīdzētu skandināvu bankām vēl vairāk nostiprināt monopolu Latvijas tirgū, nauda atradās momentā.
Tomēr pozīcija bija izdomājusi vēl visādus argumentus PVN nesamazināšanai, no kuriem pats spožākais – ka, maksājot mazāk par apkuri, iegūs arī bagātnieki un oligarhi. Lūk, kā valdošie politiķi vērtē savus vēlētājus un viņu spriestspēju! Šoziem nabagi savās būdiņās nesals, jo viņiem būs silti ap sirdi no domas, ka arī bagātniekiem dārgi jāmaksā par savu piļu apkuri.
Tā viena ārzemju lielkapitāla vairošanas partija maskējas aiz ultrakreisa argumenta, kustinot elektorāta viszemākās dziņas – aklu skaudību pret tiem, kam mājas lielākas un naudas vairāk.
Lai kā politiķi nebūtu vēdinājuši plaušas, vingrojot ap siltuma PVN, nesamazināšanas īstais mērķis Vienotībai ir nedot resursus pašvaldībām, kas vienlaikus ir arī politiskās konkurentes. Ja ziema būs auksta, pašvaldības būs spiestas no saviem makiem atbalstīt trūcīgākos un atvēlēt kādu sociālo naudiņu parādu dzēšanai vai apkures samaksai. Pašvaldībām šī problēma ir uz kakla. Un, jo lielāka būs šī problēma, jo vieglāk Vienotībai. Kā teicis Mao: «Jo sliktāk, jo labāk.» «Ļaunie pašvaldību deputāti ziemā jums lika salt, tāpēc balsojiet par mums, jo mūsu valdība atnesa jums pavasari un vasaru!» 1. jūnijā dziedās Vienotība. Un gan atradīsies, kas šai dziesmai vilks līdzi.