Sprūdža sistēma

Pagājušā gada beigās, jau kļuvis par valsts amatpersonu, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs kā SIA Sensum Solutions īpašnieks pats sev piešķīra 108 408 latu bezprocentu aizdevumu, turklāt līdzīgi ir rīkojies arī iepriekš.

Ja šāda summa tiktu samaksāta algā, gandrīz tikpat daudz nāktos samaksāt nodokļos, ievērojamu summu valstij maksātu arī pats uzņēmums.

Tagad Sprūdžs ir beidzot atgriezies no atvaļinājuma un sabiedrība ar dziļu interesi ir varējusi viņu uzklausīt. Gadījumus, kad uzņēmuma īpašnieks aizņemas līdzekļus no uzņēmuma, nevar dēvēt par nodokļu optimizāciju, paziņoja Sprūdžs. Te gan jāteic, ka Sprūdža kontekstā vārdu «optimizācija» daudzi ir lietojuši ar ironisku pieskaņu balsī, domājot, vai «optimizācijas» vietā nederētu kāds cits, skarbāks vārds – «izkrāpšana», «noblēdīšana», «izshēmošana»...

Droši vien Sprūdžs nav pārkāpis likumu, veicis ko kriminālu. Šis atkal ir gadījums nevis par likuma pārkāpšanu, bet tā apiešanu ar līkumu. Protams, kredītu no saviem uzņēmumiem algas vietā saņem ne jau viņš vienīgais Latvijā, un tā šie kredīti ceļo no viena gada bilances uz nākamo, pēc tam atkal uz nākamo, un tā tas turpināsies līdz pastardienai. Formāli nekas nav pārkāpts, jo, kas nav aizliegts, tas ir atļauts. Tāpat drīkstēja domāt arī Sprūdžs, kamēr bija uzņēmējs, taču tagad viņš ir politiķis. Būt politiķim – tas nozīmē atbilst daudz augstākām morāles un ētikas latiņām nekā uzņēmējam. Taču, kā liecina Sprūdža izteikumi, viņš pats īsti vēl nesaprot, ko ir darījis un kas viņš īsti grib būt – politiķis, vai uzņēmējs. «Es esmu uzņēmējs... Mēs uzņēmēji...» – tā ir parastā ministra leksika. Šāds divi vienā pie laba nevar novest – tā drīz var sajukt ne tikai sava politiķa kabata ar savu uzņēmēja kabatu, bet arī sava kabata ar valsts kabatu.

Varbūt tas jau ir noticis?

Cerēsim tomēr, ka vēl ne.

Diskusijā par terminiem Sprūdžs tiem, kas kredīta ņemšanu nodēvējuši par optimizāciju, pārmet, ka viņi esot sajaukuši banānus ar āboliem, bet pats uzreiz pauž šādus skaistus vārdus: «Šāds salīdzinājums un saukšana par nodokļu optimizāciju ir uz robežas ar ķecerību un manis apmelošanu un kretīniska attieksme pret uzņēmējdarbības vidi.»

Te nu ne tikai augļi sajaukti vietām, bet arī eksperimenti ar ekskrementiem. Vārds «ķecerība» mūsdienās ir ieguvis pozitīvu nokrāsu, jo ar to tiek apzīmēta dogmu apšaubīšana. Tad, ko īsti domāja Sprūdžs – ka tie, kas viņam uzbrūk, ir labie? Skaidrs, ka ne. Bet tad vajag piemeklēt atbilstīgus apzīmējumus.

Ar apmelošanu ir skaidrs. Ministrs jūtas apmelots. Taču, vai tad tas nebija Sprūdžs, kurš pēc pagājušā gada 17. oktobra ņēma 108 408 latu kredītu? Un vai tad Puškinam, nevis Sprūdžam tobrīd jau bija milzīgas kopējās parādsaistības un tās vēl tika palielinātas līdz 409 000 latu?

Bet vārds «kretīnisms», ja to nelieto tiešā nozīmē kā medicīnisku terminu, ir vulgārisms, kādus tik augsti izglītotam kungam kā Sprūdžam nemaz neklātos mutē ņemt.

Visi, kas Sprūdžam pārmet, ka viņš algas vietā ņēmis kredītu no savas firmas, ministra uzskatā neko nesaprot no kapitālisma, tirgus ekonomikas un tā, kā «tā sistēma darbojas». Tas taisnība. Jo tik tiešām nevar saprast, kas ir Sprūdža bizness un kā iespējams, ka tā sistēma darbojas. Kas tas tāds par varenu biznesu, kurā iespējams tā mierīgi izņemt teju pusmiljonu ārā no kases un turpināt? Kādam ir jābūt varenam neto apgrozījumam, lai ko tādu veiktu! Pēc Uzņēmumu reģistra datiem, viņam piederošā SIA Sensum Solutions pēdējo reizi iesniegusi savus finanšu rādītājus 2010. gadā (datu par 2011. gadu nezin kāpēc nav). Gada apgrozījums ir 475 485 lati, peļņa pēc nodokļiem – 1788 lati. Tātad Sprūdža uzņēmums spēj izņemt ārā no apgrozījuma summas, kas tuvas apgrozījumam, un nebankrotēt...

Mācieties no Sprūdža, latvju uzņēmēji! Kapitālismā un tirgus ekonomikā algas nav jāmaksā – ņemiet sev kredītus, arī darbiniekiem algu vietā izsniedziet kredītus, jo, kā Sprūdžs saka, «jebkuram cilvēkam ir tiesības aizņemties». Tiklīdz jūs sapratīsiet ministra ģeniālo tēzi, ka nodokļu optimizācija nav nodokļu optimizācija, jums no kakla nokritīs tādi svina kluči kā uzņēmēju sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas un iedzīvotāju ienākuma nodoklis.

Ja Sprūdžs vēl ilgi ministrēs un, piemēram, sekmīgi beigsies tādi pasākumi kā ministra iecerētā atkritumu biznesa sfēru pārdale, iespējams, notiks brīnums! Sprūdžs varbūt drīz varēs norēķināties ar savu uzņēmumu. Atkal citi neko nebūs sapratuši no kapitālisma sistēmas. Bet Sprūdžs sistēmu saprot.

Viedokļi

Premjerministre Evika Siliņa atzinusi, ka viņa ar saviem ministriem un Baltijas valstu premjeriem apspriedusi RB būves izbeigšanu un visi secinājuši, ka tāds lēmums dārgi maksāšot Praktiski lēmējiem bija jāizšķiras starp dārgu un nesamaksājami dārgu lēmumu nākotnē. Latvijai dārgais- nozīmētu ES atmaksāt nedaudz vairāk par vienu miljardu EUR vai nākotnē maksāt aptuveni 5 miljardus, lai būvi pabeigtu. Pie pēdējiem vēl būtu jāpieskaita sākotnējais miljards, ja būvi nepabeidz laikā, t.i. 2030. gadā. Eksperti gan saka, ka Latvijai nekādi neesot iespējams iekļauties grafikā un tuvākais varētu būt 2035. gads.

Svarīgākais