Senie romieši teica: «Quod licet Iovi, non licet bovi» jeb «Kas atļauts Jupiteram, nav atļauts vērsim». Visos laikos šis teiciens ir lietots, kad acīmredzami nedarbojas Latvijas Ministru kabineta sēžu zāles
sienu rotājošais uzraksts «Viens likums, viena taisnība visiem» un ir acīmredzama tā netaisnība, ar cik asu zobenu Temīda vēršas pret vienkāršiem pilsoņiem, un ar kādu maigumu pret varu baudošiem valdiniekiem, vadoņiem un dižmaņiem. Basketbolists Andris Biedriņš nav nepazīstams, parasts pilsonis, taču Latvijas iekšpolitisko intrigu čūskojums, neatkarīgi no viņa gribas, viņam nupat ir iedalījis vērša lomu. Saistībā ar izvairīšanos maksāt 11 543 latu pievienotās vērtības nodokli (PVN), ievedot Latvijā ASV nopirkto motorlaivu Malibu Wakesetter, prokurors viņam ir uzrādījis sākotnējo apsūdzību. Saskaņā ar likuma pantiem, ko viņam inkriminē, viņu var sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz 80 minimālajām mēnešalgām (16 000 latu). Biedriņam ir varianti mēģināt tiesāties un censties pierādīt, ka nav bijis pie vainas, vai arī samaksāt. Nauda, par kādu izpirkties no ķezas, Biedriņa rocībai nav liela – viņš ir nopelnījis miljonus, spēlējot Amerikas Nacionālajā basketbola līgā. Tāpēc droši vien ļaužu masām izpaliks tāds šovs, ka Biedriņu, roku dzelžos saslēgtu, aizved uz drūmo pagrabu un iesloga tur uz trim gadiem. Kas tad īsti ir noticis, ko Biedriņš nodarījis? Kā var noprast, aina ir apmēram šāda: basketbolists, Amerikā strādājot, nav pavisam atrāvies no dzimtās zemes, tāpēc kādus īsus atvaļinājumus pavada arī šeit. Lai nebūtu garlaicīgi, viņš no Amerikas ir paķēris līdzi motorlaivu, lai reizi pa reizei izlaistu kādu līkumu pa Baltezeru. Tā kā motorlaiva ir reģistrēta nevis kā Biedriņa privāta manta, bet uz firmas vārda, un firma saimniecisku darbību nav veikusi, Valsts ieņēmumu dienestam (VID) ir bijis pamats vērsties pret Biedriņu un piešūt viņam izvairīšanos no PVN nomaksas. Tikai te ir kaut kā tā sagadījies, ka nupat, pirms īsa brīža liels politiķis, «tiesiskuma un reformu koalīcijas» dalībnieces partijas Vienotība Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Dzintars Zaķis uz firmas vārda reģistrēja Lietuvā pirktu automašīnu Volvo, kas ļāva viņam «optimizēt» nodokļus un nesamaksāt valstij apmēram 6100 latus. Pret Zaķi neviens prokurors nav vērsies, bet arī Zaķis ir jau skarbi sodīts «ar augstāko soda mēru» – Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu izskatīšanas komisija nolēma izteikt deputātam rakstveida brīdinājumu, paziņot par to Saeimas sēdē un publicēt komisijas lēmumu laikrakstā Latvijas Vēstnesis. VID pašlaik ir pilnīgā Vienotības kontrolē, tāpat arī prokuratūru Vienotība dažkārt bīda pa lauciņiem kā savu torni. Ļoti iespējams, ja nebūtu Zaķa izgāšanās, Biedriņa motorlaivu neviens ne pamanītu, ne ko šajā lietā pasāktu. Bet šajā situācijā Biedriņš ir kā medusmaize, kā elje uz vātīm, grandioza iespēja Vienotībai mēģināt defektu pārvērst par efektu. Zinot, cik aizmāršīgs, neuzmanīgs bieži mēdz būt elektorāts, nav nekā jaukāka, kā savilkt kopā Biedriņu ar Zaķi un Zaķi ar Biedriņu. Tad, kad Biedriņam viss būs labi beidzies un represīvo iestāžu kampiens pret viņu būs atlaidies, skat, tauta sāks domāt, ka abi ir patiesībā bijuši labie, bet pašās beigās Zaķis stalti un vingri būs spēlējis ar Biedriņu vienā komandā, vienā līgā. Warriors īpašnieks Džo Leikobs sitīs Zaķim uz pleca par forši no augšas triektām bumbām, un krekliņš ar uzrakstu uz muguras Zakis, publikas ovācijām skanot, pacelsies pie Ouklendas sporta halles griestiem goda vietā. Ne velti un ar gudru ziņu premjers Valdis Dombrovskis pat uzdeva VID vērtēt Biedriņa un Zaķa gadījumus vienā sasaistē. Te vēl ir arī tāds aspekts, ka ne jau Zaķis un Biedriņš ir vienīgie, kas ir nopirkuši pa kādam transporta līdzeklim saimnieciskās darbības veikšanai. Naudu grib ietaupīt arī Pēteris no Tukuma un Antons no Ludzas. Simtiem uzņēmēju Latvijā labi zina, ka ir rīkojušies tāpat vai līdzīgi kā Zaķis un Biedriņš. Tas pat kaut kādā mērā ļauj identificēties ar viņiem, just līdzi. «Sarauj, sarauj, Zaķi!» skan bez skaņas tajās tribīnēs, kuras zina, ko ēdušas. Bet, mīļie draugi! Ir starp Zaķi un Biedriņu, kā teiktu odesieši, divas lielas atšķirības. Biedriņš savu naudu pelna vaiga sviedros un traumu sāpes ciešot. Viņš maksā nodokļus Amerikā un Latvijā. Biedriņš nav Vienotības partijas biedrs un nav mācījis tautu dzīvot. Zaķis turpretī saņem algu, kas ir Latvijas nodokļu maksātāju nauda. Viņš ir tautas priekšstāvis, kuram būtu jārāda paraugs, kā kristāldzidri staigāt pa zemes virsu. Ja esi ticis jupīteros, tad nedrīksti uzvesties kā vērsis. Viņa partija Vienotība ir nepārspējama pašslavinātāja un iztēlotāja sevi par visvisgodīgāko no visām. Te tev nu bija godīgums – noblēdīt valstij 6100 latu PVN!