Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija vasaras laikā plāno sagatavot grozījumus likumā par pašvaldībām, lai samazinātu deputātu skaitu pašvaldībās un, paredzot aizliegumus konkrētu amatu savienošanā, novērstu iespējamu interešu konfliktu.
Pēc tikšanās ar pašvaldību vadītājiem, Latvijas Pašvaldību savienību un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs (RP) žurnālistus informēja, ka ministrija sāks darbu pie grozījumiem likumā, lai vasarā tos varētu izskatīt valdībā, bet rudenī – pirmajā parlamenta darba dienā jau varētu skatīt Saeimā. Iecerētie grozījumi rāda, cik Sprūdža kungam ir grūta dzīve – nav īsti, kur roku pielikt, nav, ko teikt. Taču kaut kā vajag par sevi atgādināt, vajag kaut kā attaisnot savu esību ministra krēslā. Visā savas ministrēšanas laikā Sprūdžs ir panācis savu pamanīšanu tikai ar divām lietām – pirmā ir tā, ka viņa vadītā ministrija ir sniegusi absolūti stulbu atbildi prokuratūrai par to, ka Ventspils mērs Aivars Lembergs esot pildījis viņam ar drošības līdzekli aizliegtos Ventspils mēra pienākumus. Nu tad tagad otrs iznāciens uz skatuves – deputātu skaits pašvaldībās esot par lielu. Var jau būt, ka ir par lielu, bet varbūt arī, ka nav. Deputātu skaits nav viens no baušļiem, ko Dievs nodiktēja Mozum. Tas var būt tāds un var būt citāds. Galvenais, lai tas atbilstu tam, lai pašvaldība varētu normāli pildīt savas funkcijas. Ja Latvijas pilsētās deputātu skaits tiks būtiski samazināts, darbs cietīs, jo deputāti vienkārši fiziski nespēs izsēdēt svarīgus jautājumus komisijās. Pieņemt likumu, ka deputātus Liepājā, Valmierā un Jelgavā vajag mazāk, būtu tukša ākstīšanās, bez kādas jēgas un pat kaitīga. Varbūt tad deputātus nevajag nemaz? Atlaižam pašvaldības un dzīvojam laimīgi! Cita lieta ir Rīgas dome, kur var jau būt, ka 60 priekšstāvju ir par daudz. Varbūt ir par daudz, varbūt nav. Tas ir gaumes jautājums. Kas būtiski mainīsies, ja domnieku skaits būs 30, 35 vai 41? Ko tādu ietaupīs, ja samazinās deputātu skaitu? Deputātu algas? Tas būs niecīgs ietaupījums, ja salīdzina ar kopējo katlu. Rīga tomēr ir diezgan liela pilsēta ar visādām komunālajām, transporta, vides un sociālajām problēmām. Arī Rīgā pie mazāka deputātu skaita varētu rasties problēmas ar deputātu iespējām izsekot un izsēdēt sēdēs visām norisēm līdzi. Kliegt, ka domnieku par daudz, ir tāds patukšs populisms, vēlētāju tracināšana un muļķošana. Vēl bezjēdzīgākas reformas tukšmuldēšanas pēc ir Sprūdža idejas interešu konfliktu novēršanā. Protams, ka nav īsti labi tas, ka pašvaldībās lēmējvara ir saplūdusi ar izpildvaru – proti, deputāti mēdz strādāt pašvaldības uzņēmumos. Tas ir jāmaina, par to nav runas. Taču Sprūdžs grib noteikt kādu amatu sarakstu, kuriem nebūs tiesību kļūt par pašvaldību deputātiem. Piemēram, skolas direktors nevarēs kandidēt. Šāda ideja tās realizācijas gadījumā būtiski noplicinās pašvaldību deputātu kvalitāti. Ar likumu tad tiks diskriminēti un atšūti no līdzdalības izglītoti, gudri cilvēki un domē varēs sēdēt tikai mazizglītoti – tādi kā Sprūdžs pats. Sprūdžs un viņa Reformu partija tātad ir par to, lai deputātos ieselekcionētu vājākus, pelēkākus personāžus. Ja ministra kungam ir patiesa vēlme veikt kādas reformas un ietaupīt valsts naudu, tad varbūt skatiens būtu jāvērš nevis uz pašvaldībām un to deputātu skaitu, bet uz valdību un tās ministru skaitu. Viens ministrs valdībā ir acīm redzami lieks, un valsts tikai iegūtu, ja šī viena ministra vieta tiktu samazināta.