Latgales iedzīvotāji vakar pulcējās uz piketu pie Saeimas nama, lai protestētu pret ekonomisko un sociālo politiku Latvijas reģionos un grozījumiem likumā Par akcīzes nodokli.
Protestētāju nebija pārāk daudz, par ko varas nesējiem gan nebūtu atviegloti jāuzelpo – tas drīzāk pat paspilgtina to milzu bezcerību, kāda pašlaik valda Latgalē, cilvēki pat piketēt neredz jēgas. Daudzi, kas posās uz Rīgu, droši vien beigās pārdomāja un nosprieda, ka iztērēt kādus 50 latus par degvielu, lai trīs četras stundas dzītos pa slidenu, bedrainu šoseju, nav labākā investīcija. Labāk šo naudu iztērēt lidmašīnas biļetei uz Londonu.
Akcīzes likuma grozījumi, kas stājās spēkā 1. janvārī, stingri regulē iespējas pierobežas iedzīvotājiem ievest Latvijā no Krievijas un Baltkrievijas akcīzes preces savām vajadzībām – cigaretes, stipro alkoholu un benzīnu. Protams, pierobežas iedzīvotāji neveda šīs preces tikai sev, bet atrada, kam tās pārdot – šī tā sauktā legālā kontrabanda līdzēja izdzīvot.
Bet nu Valda Dombrovska (Vienotība) valdība izdomāja, ka ziemas spelgonī un tieši 2012. gada janvārī, kad bezdarbs reģionā ir 20% un vietām pat 26%, būs labākais laiks, lai nekrietnajiem Latgales kontrabandistiem nogrieztu skābekli. Premjera domu gājiens ir ļoti pareizs un kantains kā viņš pats – viņam Finanšu ministrijas speciālisti ir rādījuši visādus aprēķinus, kuros lēsts, ka latgaliešu braukāšana uz tuvajām ārzemēm valsts budžetā rada desmitiem miljonu zaudējumu. Tātad, novēršot iespējas latgaliešiem piepelnīties, varēs veiksmīgāk fiskāli uzkonsolidēties un pie viena apmierināt degvielas, tabakas un alkohola lieltirdzniecības lobijus.
Kaimiņvalstī Igaunijā, Narvā arī ir līdzīga situācija – ļaudis brauc pāri robežai un ietaupa vai nopelna kādu centu klāt pie savas trūcības. Taču igauņu vara nesteidzas aizvērt šo ļaužu biznesiņu, kamēr nav izdomājusi, ko iedzīvotājiem dot vietā.
Ko Dombrovskis var dot vietā? Tās esot programmas Latgales attīstībai. Dombrovskim esot instruments.
Taču latgalieši šīs programmas nevar uzvilkt mugurā, nevar ar tām paēdināt bērnus un samaksāt par apkuri. Varbūt šīs programmas ir ļoti labas un augļus dos kaut kad skaistajā nākamībā, taču cilvēkiem maizi vajag jau šodien.
Ir mums valstī arī tāds vides aizsardzības un reģionālo reformu ministrs Edmunds Sprūdžs (ZRP), kurš vakar LNT raidījumā 900 sekundes konstatēja, ka reģionu politika 20 gadus ir bijusi aplama. Tas tik tiešām ir izcils atklājums, tikai būtu jauki, ja Sprūdžam būtu kādas idejas, lai nākamajos 20 gados reģioni zeltu un plauktu.
Sprūdžs sūtīs uz Latgali kaujas desantu jeb pārnozaru komiteju, kas sastāvēs no ministriju pārstāvjiem un pieaicinātiem ekspertiem. Šie eksperti tad divās nedēļās iepazīsies ar problēmas būtību. Tikmēr izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis (ZRP) uz Latgali sūtīs psihologus, kuri palīdzēs latgaliešiem cīnīties ar alkoholismu.
Droši vien kaujas desanta pārnozaru ekspertiem un alkoholisma pētniekiem uz Latgali jāņem līdzi Zatlera Reformu partijas apsardzes firma TM Security, jo Latgales aborigēni, raugoties uz Rīgas sprukstiņu iedziļināšanos būtībā, var saniknoties un kļūt kašķīgi. Latgalietis ar mietu rokā esot baisāks pat par tīģeri kokā.
Bija savulaik tāds politiķis Ainārs Šlesers, kas tagad gan ir zaudējis visu ietekmi. Savulaik viņš aizbrauca uz Norvēģiju un atveda uz Rīgu maisiem investoru naudas, radot lielveikalu tīklu. Diezin vai Šleseram bija blāķiem programmu, plānu, instrumentu, stratēģiju un koncepciju, taču viņš aizbrauca, atbrauca un radīja.
Ek, būtu tagad kāds tāds kā Šlesers, kurš aizved uz Latgali potenciālos investorus un apskatās, ko tur var darīt, un ķeras pie darīšanas – bez garām runām un papīra piesmērēšanas ar tukšām ekonomikas terminu virknēm.
Dombrovska valdībai ir stratēģijas, koncepcijas, plāni un programmas vidējiem termiņiem un arī ilgtspējīgas. Taču no padarītiem darbiem vismaz pagaidām nav tik cik melns aiz naga. Vienīgais padarītais darbs, ja tā to var nosaukt, ir akcīzes likuma eksperiments, kurā noskaidros, cik ilgi latgalietis spēj nodzīvot, ja viņam atņem pēdējo kreklu.