Laimīgu 1984. gadu!

Telekompānijas LNT raidījumā Tautas balss savulaik bija sižets par kādu 65 gadus vecu Āriju no Ogres, kura nabadzības dēļ jūtas kā iekritusi bezdibenī un tāpēc grib pārdot savu nieri. Latvijas transplantācijas centra vadītājs Rafaels Rozentāls stāstīja raidījumam, ka centrs apmēram reizi nedēļā saņem zvanus no nieru pārdevējiem.

Tagad kaut kas līdzīgs notiek ar pašu LNT, pareizāk sakot, ar Latviju un tās sabiedrību, kurai laikam jau neglābjami pašlaik tiek izoperēta LNT.

Faktiski jau risinās LNT pārdošanas darījums ar Zviedrijas mediju koncernu Modern Times Group (MTG), kuram pieder televīzijas kanāls TV3. Ir vēl daži sīki traucēklīši – par to, vai darījumu atļaut, vēl jālemj Konkurences padomei; tas, ka LNT līdzšinējā īpašnieka Andreja Ēķa akcijas ir arestētas tā sauktās digitālgeitas sakarā, kā izrādās, nevar neko īpaši kavēt, jo prokurors uzlicis arestu neprasmīgi. Tas gan nepārsteidz, jo brāķis prokuratūras darbā atgadās, un arī digitālgeitas gaita liecina, ka prokurori paši īsti nesaprot, ko un par ko īsti apsūdz.

Atšķirībā no Ogres Ārijas par Ēķi asaras nav jābirdina, jo bada nāve viņam nedraud, tomēr situācija ir skumja – atkal kārtējais latviešu uzņēmējs nav spējis noturēties zirgā – naudas trūkums spiež viņu vai nu bankrotēt, vai pārdot savu lolojumu ārzemniekiem. Tas ir tāpat kā ar mežu un zemkopības biznesu, no kā jau milzu segments pieder skandināviem.

Dažas nianses darījumā izskatās dīvaini. Globālās krīzes skarti taču ir ne tikai Latvijas, bet visas pasaules mediju uzņēmumi – pat tāds gigants kā Rupertam Mērdokam piederošais mediju konglomerāts News Corporation ir spiests sašaurināties un vērt ciet daudzus savus plašsaziņas līdzekļus. Ja ne visai labā finanšu situācijā esošais TV3 kanāls nopērk otru tādu pašu mīnusu – LNT, tad skaidrs, ka ne jau tādēļ, lai zviedri to attīstītu. LNT kanāls tiks nopirkts un likvidēts – citādi mīnuss par plusu nepārvērtīsies.

MTG laikam jau kaut ko maksās Ēķim. Bet kur krīzes apstākļos tāds MTG ņēma naudu šim pirkumam? Kāds varbūt iedeva vai aizdeva? Kas ir šis kāds?

Skaistā reformu un tiesiskuma koalīcija kā vienu no visgalvenākajiem saviem prioritāšu uzdevumiem allaž ir deklarējusi panākt absolūtu caurspīdīgumu par mediju īpašniekiem. Nu tad šī tā kā būtu reize, kad pienācis laiks savus priekšvēlēšanu solījumus pildīt – noskaidrojiet, lūdzu, kas ir MTG un kas turpmāk būs LNT patiesie labuma guvēji! Un, ja to jums izdodas uzzināt, tad pastāstiet arī publikai!

Kanāla likvidēšana nozīmē arī, ka darbu zaudēs žurnālisti un darbinieki – vieni gan jau kaut ko atradīs tepat Latvijā vai pāries strādāt pie sava bijušā konkurenta, citiem būs papildināt latvju viesstrādnieku armiju Īrijā un Anglijā.

Cilvēks bez nieres dzīvot var, taču viņa dzīves kvalitāte no tā pazeminās, mūža ilgums saīsinās; tāpat arī Latvija varēs iztikt bez LNT, taču tās smadzeņu darbības kvalitāte cietīs – būs mazāk ne tikai filmu un dulnu šovu, bet arī mazāk ziņu, analītikas un diskusiju. Informācija, ko iegūs sabiedrība, būs mazāka ne tikai apjomā, bet arī daudzveidībā, viedokļu plurālismā.

LNT nebija asi kareivīga politikas frontē, jo bija orientēta vairāk uz izklaidi, taču pat tas mazumiņš citāda viedokļa, kas dažreiz paretam atgadījās ekrānā, acīmredzot ir bijis kā kauls rīklē tai propagandistu un masu aģitatoru sugai, kas jau gadus piecpadsmit cītīgi strādā, lai starp latviešiem nebūtu turīgu uzņēmēju, lai viņi būtu spiesti pārdot savus īpašumus, lai attaisnotu angažētu tiesībsargājošo iestāžu represijas pret nacionālo biznesu.

Ziņas par LNT pārdošanu aģitatoru aprindās ir izsaukušas milzu prieku, vareni gaviļainus orgasma viļņus. «Yes! Yes! Nu tad beidzot gandrīz viss televizors būs mūsu nagos!» kaifo visa kompradoru saime. Globālā finanšu spekulanta Džordža Sorosa sienas avīze žurnāls Ir uz atvadām vēl izņirgājas par Ēķi, šajā pašā virzienā tendenciozā mediju eksperte Anda Rožukalne aizgūtnēm slavē MTG par tādu kompāniju, kuras «stratēģijas kvalitāte un līdzšinējā darbība liek sacīt tikai pozitīvus vārdus par kvalitāti un atbildīgumu».

Nieru slimniekiem vajag medicīnisku palīdzību, un medmāsa baltā halātā, kas pacientu pieslēgs pie savas sistēmas, jau laikam ir zināma. Vēl tikai jānodibi na jaunais sabiedriskais supermedijs Sarmītes Ēlertes vadībā, un laukums būs noklāts pilnībā. Sagaidāmais jaunais Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes sastāvs, tā vien izskatās, grasās tapt tāds, kur visi ēdīs Ēlertei no rokas.

Tā kā Ēlertei un viņas partijas biedram Arvilam Ašeradenam jau piešauta roka par valsts naudu radītās avīzes Diena privatizācijā un tālākā pārdošanā zviedriem, skaties, šo pašu triku ar laiku varēs izstrādāt arī ar jauno supermediju. Latvju tauta par to tikai fanos, jo tai būs iestāstīts, ka tā ir labi – latvietim neklājas biznesu pašam taisīt, latvietim jāiet gar maliņu, kad barons brauc, latvietim jāmācās augstās Amerikas skolās, lai izkalpotos līdz augstajam godam pienest kafiju Briseles birokrātiem un starptautiskajiem finanšu oligarhiem. Biznesu Latvijā taisīs tikai smalki citzemju kungi ar lielisku stratēģijas kvalitāti, bet pašmāju uzņēmēji ir ļaunie ar spalvainām mugurām, pēc kuriem cietums jau sen brēkdams brēc.

Kad Ēlertes tīklojumam būs absolūts monopols radio, televīzijā un presē, paliks vēl internets. Bet arī te ir varianti – var par paraugu ņemt kaimiņvalsts Baltkrievijas Baķkas neseno rīkojumu, ka visām interneta vietnēm jābūt reģistrētām, citādi tās tiek bloķētas. Aleksandrs Lukašenko tā vēršas pret ārvalstu vietnēm, bet Latvijā varētu otrādiņ – bloķēt nereģistrētos latviešus. Beidzot tad sapnis būs sasniegts, un Latvijas dzīvnieku fermā iestāsies 1984. gads, kur brīvība ir verdzība, tiesiskums ir patvaļa, savtīgas shēmas ir reformas un daži dzīvnieki ir vienlīdzīgāki par citiem dzīvniekiem.

Viedokļi

Demogrāfisko izmaiņu un finansējuma pārdales starp skolām rezultātā arī šogad daļai Latvijas pedagogu pie vienādas slodzes ir algu samazinājums. Šo apstākļu dēļ cieš ne vien pedagogi, bet kopumā tiek apdraudēta arī izglītības kvalitāte. Tā, kā ir šobrīd, nedrīkst turpināt – izglītības finansēšanā ir nepieciešamas izmaiņas. Lai nodrošinātu taisnīgu darba samaksu ikvienam pedagogam neatkarīgi no skolas atrašanās vietas vai skolēnu skaita tajā, Izglītības un zinātnes ministrija izstrādājusi jaunu modeli “Programma skolā”, ko plānots ieviest ar 2025. gada 1. septembri.

Svarīgākais