Nesen televīzijas raidījums Degpunktā rādīja sižetu par to, kā vienā no Latvijas novadiem nodedzis neliels desu cehs. Lai šo ražotni radītu, ģimene bija 20 gadus dienām un naktīm sūri strādājusi, bet tagad visi sviedri un asaras vējā – pāri palikuši tikai pelni.
Bieži vien ēkas mēdz nodegt tāpēc, ka rodas īssavienojums vecā elektroinstalācijā, taču šis nav tas gadījums – instalācija cehā bijusi jauna. Skaidrs, ka notikusi ļaunprātīga dedzināšana.
Cietušajiem ir arī zināms, kurš ir vainīgs. Tas ir kāds paziņa, kuru viņi aiz labas sirds, redzēdami, ka trūcīgajiem cilvēkiem ir grūti un nav kur dzīvot, ielaiduši dzīvot savā dzīvoklī. Cerējuši, ka iemītnieki dzīvokli pieskatīs, kurinās un kops. Diemžēl jau pēc pāris mēnešiem nācies pārliecināties, ka trūcīgie tautieši dzīvokli ir piegānījuši ar atkritumiem un pa daļai izdemolējuši. Kad dzīvokļa īpašnieki sākuši teikt, ka derētu tā kā izvākties, cūkukūts ieviesējs sācis draudēt, ka nodedzinās viņu māju un desu cehu.
It kā nav nekādas loģikas – par ko gan būtu jābūt niknam uz dzīvokļa īpašniekiem? Viņam šis īpašums nepieder. Viņš tika ielaists dzīvoklī aiz labas sirds. Dedzinātāja rīcībā nav nekādas loģikas, ne morāles. Taču te strādā cita loģika un morāle: «Jūs, biezie maitas! Es jums parādīšu! Man pienākas. Man pienākas arī visādi pabalsti, jo es esmu baigi kruts letiņš.»
Kad cietušie griezās policijā, policisti atbildējuši, ka tā tās lietas viņi nedara un ka viņiem vienalga.. Tā vietā, lai noskaidrotu, vai uz dedzinātāja rokām nav kādas degmaisījuma pēdas un kur viņš atradies naktī, kad nodega cehs, policijai ir svarīgākas lietas darāmas.
Likums un policija Latvijā aizstāv dedzinātājus un deģenerātus, savukārt nelaimīgie mazie uzņēmēji gan jau atrausies pēc pilnas programmas – nodokļu piedzinēji un kreditori, inspekcijas un institūcijas darīs visu, lai viņi nekādi nevarētu atkopties un pabāzt galvu virs ūdens.
Bija tāda aviokompānija airBaltic, kurā valsts sākumā neieguldīja nevienu latu. Ģeniāls menedžeris Bertolts Fliks savā darbības laikā gandrīz vai desmitkāršoja pasažieru pieplūdumu Rīgas lidostā. Tagad šis Fliks ir padarīts par draņķi un noziedznieku un padzīts. Lieliska uzvara! Tie valsts varas pārstāvji, kas dedzināja Flika desu cehu, tagad ir varoņi.
Man kaimiņos dzīvo Vilis. Pirms daudziem gadiem, kad es nezināju, kas viņš par putnu, es mēdzu viņam aizdot uz neatdošanu dažus latus. Redzēju, ka cilvēkam nav labi ar sirdi – trīc rokas. Taču vēlāk aizdošanu pārtraucu, jo uzzināju, ka Vilis reiz ir mēģinājis nodedzināt kaimiņu māju. Nevis gluži pats, bet par puspudeli krutkas pasūtījis dedzināšanu vienam pudelesbrālim, kurš gan, par laimi. nav pratis uzticēto darbiņu padarīt līdz galam. Šā Viļa dzīvoklī nav tualetes, tāpēc viņš savas kakas nes uz tuvējo mežiņu un izgāž tur. Reizēm, kad viņam slinkums, viņš mēdz spaini ar saviem izkārnījumiem izgāzt pa logu. Tādās reizēs nelāgi smird visa apkārtne.
Tā diemžēl ir sagadījies, ka viļi ir uzvarējuši vēlēšanās. Tur ir, protams, arī normālo cilvēku, nedeģenerātu vaina, ka arī viņiem iepatikās viļiem domātās pasakas un nobalsoja tā, kā nobalsoja. Tā reizēm vēsturē gadās, ka ekonomiskās situācijas izmisums un citi apstākļi liek tautai rīkoties neloģiski. Tā pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados vācu tauta bezdarba un Pirmā pasaules kara netaisnīgo kontribūciju dēļ noticēja pilnīgi vājprātīgai nacionālsociālistu politikai. Demokrātiskās vēlēšanās toreiz tika ievēlēta absolūta antidemokrātija.
Tā arī tagad Latvijā demokrātiski ir ievēlētas partijas, kuru galvenais uzdevums ir izņirgāties par demokrātiju, izbeigt sapni par to, ka latvieši paši var lemt likumus savā zemē. Tiesiskums, caurspīdība, godīgums, demokrātija, profesionalitāte un citi jēdzieni ar propagandas līdzekļiem pašlaik ir apgriezti ar kājām gaisā, dažas partijas tos ir privatizējušas, piemērojušas savām vajadzībām un savu neprasmi un nelietību nosaukušas par kaut ko varen labu.
Ak, ja vēlētājs būtu paraudzījies dziļāk, ko īsti nozīmē slavenais Valda Zatlera rīkojums nr. 2! Tagad tas ir acīmredzams – bija vajadzība notīrīt laukumu, atstumt no politiskās ietekmes Latvijas uzņēmējus, lai šajā teritorijā par tranzītu un citiem resursiem varētu sarunāties amerikāņu un krievu naudasmaisi bez liekiem starpniekiem. Lieki starpnieki – tie ir latvieši, Latvijas bizness.
Nekāda citāda liela mērķa pašreizējiem valdošās koalīcijas veidotājiem nav. Ir gan mērķis no atdošanās un pārdošanās iegūt kādu procentu sev. Šāda tipa politiķiem vēsturē ir radies apzīmējums kompradori. Ar vārdu «kompradori» apzīmē mazattīstītu zemju vadonīšus, kas iztirgo savas zemes mantas ārzemniekiem, lai dabūtu kādus varas labumus vai mantu sev. Senos laikos Āfrikas krastos cilts vadonis sapņaini gaidīja, kad atbrauks portugāļu, spāņu vai angļu kuģis, kuram varēs par stikla krellīšu virteni pārdot par vergiem savus tautasbrāļus. Tādi paši vergu tirgotāji pašlaik rosās Latvijas politikas piekrastē.
Glumā, gļotainā un liekulīgā koalīcijas veidošana, kas pašlaik risinās televizoru ekrānos, nav nekas cits, kā vēlme tikt klāt pie siles. Šajā spēlē var atgadīties visādi uzvarētāji un zaudētāji – Zatlers ir stingri pateicis, ka draudzēsies ar SC, Valdis Dombrovskis vēl kaut ko šļupst par ZRP, V un NA koalīciju, kas jau vairs nav iespējama. Ļaužu prātu mulsināšanai tiek izspēlētas idejas par kādiem 2 plus 2 variantiem, kur kāds ceturtais tad piedalītos uz līguma pamata. Taču tam vairs nav lielas nozīmes – vēlēšanās ir uzvarējuši un varu dala viļi. Parlamentā vairs nav personību – Imanta Kalniņa, Kārļa Leiškalna, Aleksandra Kiršteina, Ziedoņa Čevera, Valda Birkava, Roberta Zīles, Andra Bērziņa, Ivara Godmaņa, Aināra Šlesera, Andra Šķēles. Toties ir neiedomājamas pelēcības un Edmunds Sprūdžs ar aizdomīgas kvalitātes izglītību, ir Valdis Zatlers, kurš pat savu vienīgo konkrēto pirms četriem gadiem doto solījumu – sakārtot ārstu pateicību saņemšanas nelāgo nebūšanu – nav izpildījis.
Varētu izskatīties, ka pasākums ir bezcerīgs un latviešu tauta neko labāku nav pelnījusi, ja jau pati tā balso. Taču tā gluži nav. Ir pelnījusi ko labāku!
Ļoti drīz nodibināsies jaunā un skaistā koalīcija, kas sāks attiecīgi darboties. Tas tad beidzot, cerams, būs kā auksta duša elektorātam, ka nedrīkst balsot naivi. Vēlēšanas nebija normālas, bet ārkārtas, līdz ar to ir ievēlēta nevis parastā, bet pagaidu Saeima. Ļoti drīz tauta pārliecināsies, ka ir smagi kļūdījusies un pasaku tēlu vietā gribēs atpakaļ reālus cilvēkus.
Latvijā, par laimi, nav tikai viļi ar saviem kaku podiem, bet arī tā ģimene, kurai nodedzināja desu cehu. Šī ģimene gan jau saņemsies, strādās, uzbūvēs atkal jaunu ēku. Kaut nu viņiem veiktos, un kaut nu latviešu tautai veiktos!