11. Saeimas vēlēšanu jautājumu izdevās uzdot rīkojuma Nr.2 autoram Valdim Zatleram. Tas bija: atbrīvoties no oligarhu ietekmes politikā, tiesiskuma uzvara. Ļaudis atsaucās un gāja pie urnām, domājot, ka balso par «spirgta gaisa malku», par «jaunu sākumu».
Vēl nav noskaidrojies, kura trešā partija piedalīsies valdošās koalīcijas veidošanā, kā jau sāk izgaismoties, kas patiesībā ir uzvarējis vēlēšanās. Pārliecinoši ir uzvarējuši oligarhi.
Portāls pietiek.com ziņo, ka ZRP satiksmes ministra amatam nolūkojusi ventspilnieku, Aivara Lemberga oponentu Aivi Landmani. Landmanis nesen ir kļuvis par valdes locekli Ventbunkerā un tiek uzskatīts par oligarha Olafa Berķa cilvēku, ar visām no tā izrietošajām sekām.
Pat ja koalīcijā tiks ņemts Saskaņas centrs (SC), Ventspils oligarhi nekur tālu no satiksmes sakārtošanas neatradīsies – tad diezgan reālas izredzes kļūt par satiksmes ministru ir Rīgas domes deputātam Vadimam Jerošenko, kuru zinātāji saista ar Ventspils oligarha Oļega Stepanova interesēm.
Ja nu gadījumā pie satiksmes netiks ne SC, ne ZRP un amats kritīs Vienotībai, tāpat būs cik garš, tik plats – šim politiskajam spēkam auglīga sadarbība ar Ventspils oligarhiem ir jau ar ilgām tradīcijām.
Nav jautājuma par tām aprindām, kuras turpmāk dancinās satiksmi; jautājums ir tikai par personu, kurai tiks uzticēts strādāt oligarhu labā. Personas un partijas par svarīgo krēslu vēl plēsīsies ne pa jokam. Atkarībā no naudīgo ļaužu savstarpējām attiecībām nākotnē jaunais ministrs būs vai nu Stepanova, vai Berķa, vai abu kopā ministrs.
Šādas zirnekļu cīņas nav nekas jauns, un ne vienmēr tas, ko politiskie līderi stāsta publikai, atbilst patiesajai pasākuma būtībai. Publikai ir domāta jauna, nevainīga partija, kuras līderis ar tik ļoti spožām un godīgām acīm ir cīnījies pret oligarhiem, pret naudas varu politikā, pret dažu cilvēku interesēm. Tikmēr aiz kulisēm daži cilvēki jau kārto lietas. Kā vēlēšanas garām, tā var ķerties klāt tam darbam, kuram patiesībā bija veltīts rīkojums Nr.2 – apkalpot dažus cilvēkus, un realizēt politikā viņu naudas varu.
Līdzīgi kā cīņā pret oligarhiem Zatlers ir panācis, ka oligarhi uzvar, tāpat var iznākt arī ar tiesiskumu – uzvarēs beztiesiskums. Latvijas politiķu retorikā jau pirms Zatlera bija iecienīts privatizēt dažādus jēdzienus, izgriezt tos kā cimdus uz otru pusi, lietot vārdus tieši pretēji to jēgai. Tā šķobīts un kropļots ir arī jēdziens tiesiskums. 10. Saeimai pārmeta tiesiskuma trūkumu par to, ka tā nenobalsoja par Andreja Judina iecelšanu Augstākās tiesas tiesneša amatā. Judins tagad jau pilnīgi atklāti ir saistījies ar partiju Vienotība, ir kļuvis par Saeimas deputātu. Nekādu šaubu par viņa politiskajiem uzskatiem un partiju, ar kuru viņš saistīts, nebija jau tad, kad viņa kandidatūra nonāca parlamenta balsošanā. Judins bija sorosiskās ārvalstiskās organizācijas Providus pētnieks, un šī organizācija savos pētījumos vienmēr ir lējusi ūdeni uz Vienotības, agrāk Jaunā laika, dzirnavām. Tiesnesim jābūt neitrālam, politiski bezkaislīgam, tikai tad viņš var spriest taisnīgu tiesu. Taču Zatlera uzskatā partijnieka izšimpēšana ir tiesiskuma apdraudējums.
Šāda dīvaina izpratne par tiesiskumu tagad ir vēlēšanu uzvarētāju karogā. Tātad nav izslēgtas tīrīšanas – tiesnešu amatos un tiesībsargājošajās struktūrās tiks stumti iekšā partiju cilvēki. Viņu uzdevums būs iztapt valdošo partiju sponsoru mantiskajām vajadzībām civillietās un rakstīt pareizus spriedumus, kad mantiskie strīdi tiek risināti safabricētās krimināllietās. Lai kādi politiskie vēji pūtuši pēdējos 20 gados un tiesu varu ir centušies spaidīt daudzi, tai tomēr vairāk vai mazāk ir izdevies novilkt ap sevi apli, kuram pāri politiķu snaikstīšanās netiek. Ja šis aplis tiks pārrauts, ar tiesiskumu Latvijā būs cauri un – sekas tam būs jūtamas pat vēl tad, kad Vienotība un ZRP būs jau vēsture. No politiskas tiesāšanas cietīs ne jau tikai turīgi uzņēmēji un amatu figūras. Sistēmas degradācija ātri vien pārsviedīsies uz visiem līmeņiem, un, Zatlera tiesiskuma paveida skarti, vaidēs ļaudis gan pilīs, gan būdiņās.