KNAB skaistuma konkurss

Valsts kanceleja ir saņēmusi 13 pretendentu pieteikumus atklātam konkursam uz Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka amatu. Tagad zināmi arī pretendentu vārdi.

Viņu vidū ir bijušais iekšlietu ministrs Māris Gulbis, bijušais muitas priekšnieks Kalvis Vītoliņš, vairāki KNAB darbinieki, pasniedzēja, advokāts, detektīvs, uzņēmējs un arī viens bezdarbnieks.

Droši vien, ka visi ir ļoti jauki cilvēki, ar lieliskām juridiskām un valodu zināšanām, ar prasmi vadīt un saprast grāmatvedību. Visiem sirdī deg kvēla vēlme apkarot korupcijas sērgu un ne tikai apkarot, bet arī novērst. Jāteic, kandidātu trīspadsmitnieks ir diezgan raibs, taču ir viena lieta, kas viņus visus vieno: viņi nevadīs KNAB.

KNAB, tāpat kā līdz šim, vadīs Juta Strīķe un viņai pietuvināto darbinieku pulciņš. KNAB priekšnieka amata konkursam varētu būt arī cits nosaukums: daudz vairāk tam atbilstu nosaukums Skaistuma konkurss vai arī konkurss par KNAB zicpriekšsēdētāja vai kāzu ģenerāļa amatu. Protams, formāli konkursa uzvarētājs skaitīsies priekšnieks, saņems regulāri algu, taču viņa funkcijas būs apmēram tādas kā citās struktūrās preses sekretāram – šad tad parādīties televizora ekrānā, lai paustu, cik kratīšanas KNAB atkal veicis Latvijas uzņēmēju kantoros.

Ja jaunais priekšnieks naivi iedomāsies, ka viņa funkcijas ir plašākas, tad ar viņu notiks tas pats, kas ar Normundu Vilnīti, tikai šoreiz ātrāk un ar mazākām sāpēm.

Ja jaunais priekšnieks naivi iedomāsies, ka pošas vadīt normālu tiesībsargājošu struktūru, kurā godā likumu un lieto tiesiskas metodes, ar viņu notiks tas pats, kas ar Normundu Vilnīti.

KNAB uzdevums ir būt par kompradoru partiju ieroci, apkarojot politiskos konkurentus. KNAB jau bija nozīmīgs, bet tagad jaunajā politiskajā situācijā tā nozīme ir dubultojusies. Pasūtījumu būs daudz –jo vēl tik daudz jāarestē, jāaplaupa, desmitiem uzņēmumu vēl ir neizreiderēti, tik daudz komercnoslēpumu vēl guļ neizkratītajos seifos. Ja jaunais KNAB priekšnieks rubīs fišku un laikus sapratīs, kuras partijas ir viņa saimnieki, tad jau nekas slikts viņam nenotiks – varbūt dienās tiks pat tādā godā, kā tagad Aleksejs Loskutovs.

Viedokļi

Demogrāfisko izmaiņu un finansējuma pārdales starp skolām rezultātā arī šogad daļai Latvijas pedagogu pie vienādas slodzes ir algu samazinājums. Šo apstākļu dēļ cieš ne vien pedagogi, bet kopumā tiek apdraudēta arī izglītības kvalitāte. Tā, kā ir šobrīd, nedrīkst turpināt – izglītības finansēšanā ir nepieciešamas izmaiņas. Lai nodrošinātu taisnīgu darba samaksu ikvienam pedagogam neatkarīgi no skolas atrašanās vietas vai skolēnu skaita tajā, Izglītības un zinātnes ministrija izstrādājusi jaunu modeli “Programma skolā”, ko plānots ieviest ar 2025. gada 1. septembri.