Gan jau daudziem vēl būs svaigā atmiņā tās trauksmainās dienas, kad dzima partija Jaunais laiks. Tas notika jancīgi, ar drosmīgu bezkaunību: vecās partijas tikai novaidējās, noskatoties, kā no kosmosa tālēm uz grēcīgās latvju politikas zemes nolaižas citplanētiešu kuģis un no tā izkāpj jauns Vadonis tautai – Einars Repše, kurš paziņoja, ka nav vairs puišelis, un paģērēja, lai viņam ziedo miljonu latu.
Kopš tā laika ir daudz ūdeņu aiztecējis, Jaunais laiks dalījās un pumpurojās, no kā iznāca veselas trīs ideoloģiski tikpat kā vienādas partijas. Pēc tam tās visas atkal apkampās kvēlā mīlā, apvienojās un izveidoja Vienotību, bet jauno laiku sludinātājs Repše pa to laiku jau bija kļuvis nevajadzīgs.
Vai šīs partijas saucas Jaunais laiks, vai Pilsoniskā savienība, vai Sabiedrība citai politikai, visprecīzākais to kopējais apzīmējums ir kompradori.
Par kompradoriem dēvē daļu buržuāzijas ekonomiski atpalikušās valstīs, kas pārstāv starptautiskos finanšu oligarhus vai ir starpnieki starp ārzemju kapitālu un valsts iekšējo tirgu. Šīs partijas pat neslēpj ciešo saikni ar globāla mēroga finanšu afēristu Džordžu Sorosu; šie politiķi pār vari stumj cauri tādus likumus un tikumus, kas vajadzīgi skandināvu holdingiem, starptautiskiem koncerniem, citvalstu pētniecības institūtiem un tamlīdzīgiem ārzemju naudas makiem. Nu turienes arī nerimstošais naids pret Latvijas vietējiem turīgajiem cilvēkiem, pret ikvienu spilgtu personību, kas nav no viņu smilšu kastītes.
Aizkadra politiskajiem stratēģiem, kas diriģē kompradoru partijas un komponē to varas areāla izplešanos, ar Vienotību ir acīmredzami par maz. Šis veidojums, kaut arī ieguva 10. Saeimas vēlēšanās 33 mandātus, tomēr nespēj realizēt visas ieceres – tam caur zobu sāpēm jāmeklē kompromisi ar vietējo, nacionālo kapitālu pārstāvošām partijām. Tāpēc ir radīts kārtējais, jaunais šo partiju klons – Zatlera Reformu partija. Tas ir radīts cerībā, ka apmulsusī tauta ārkārtas ārprāta vēlēšanās aizsteigsies balsot par jauno mesiju un sabalsos vajadzīgos cilvēkus jau tādā apmērā, lai ZRP un V kopā iegūtu 51%. Realitātē gan diez vai tik skaisti būs, bet nu cerēt un sapņot nav aizliegts.
Bet kas ir interesanti ar Zatlera partiju – daudzējādā ziņā ar savu uznācienu tā pat pārspēj jauno laiku atnesēju Repši. Zatlera un viņa partijas gājieni ir vēl pārsteidzošāki, negaidītāki, bezkaunīgāki, groteskāki, lai neteiktu – traģikomiski.
Ļaužu masas kvēli apsveica Zatlera rīkojumu Nr.2 un nodomāja, ka partija, kuru veidos Zatlers, nu tik būs viena plaši tautiska partija, kurā ikviens, kam sirds deg par valsti, varēs stāties iekšā un darboties atspēries. Ar to tad tiks mazināta baisā plaisa starp varu un tautu un tādā garā.
Nekā nebija, zaķīši! ZRP gluži pretēji šīm alkām no pirmās dienas tiek būvēta pavisam pēc citiem principiem. ZRP partijas teritorija ir apjozta ar noasinātu mietu palisādēm – partijā nav uzņemti jo daudzi gribētāji, daudzi no partijas jau ir izmesti. Kritēriji, pēc kādiem uzņem vai neuzņem ZRP, nav saprotami pat pašiem partijas biedriem. Pirmajā acu uzmetienā var šķist, ka ZRP nav gaidīti personāži, kas iepriekš jau darbojušies politikā, tomēr partijas rindās var atrast gana daudz nācēju no citām partijām. Nācējus vieno tas, ka viņi savā iepriekšējā politiskajā dzīvē ir bijuši neveiksminieki, viņi iepriekš ir rosījušies kaut kur otrajā ešelonā vai lokālā mērogā un plaša publika viņu vārdus nepazīst. No pazīstamiem vecajiem žukiem ZRP rindās ir iekļāvies tikai Romualds Ražuks.
Tas, ko ceļ šajā partijā godā, ir galva bez patstāvīgas domāšanas un biogrāfija, kurā nav nekā daudz vairāk kā bērnudārzs – skola – augstskola. Pats stiprākais ZRP kadrs, Edmunds Sprūdžs, kas ir partijas premjera amata kandidāts, ir parādā kreditoriem 350 000 latu un nav beidzis augstskolu. Kā šāda apjoma kredītsaistības jaunais censonis nokārtos? Kad būs papremjerējis – tad nokārtos?
Tā prestižā Šveices Cīrihes Roberta Kenedija koledža, kuras diplomus izsniedz Velsas universitāte, nav akreditēta. Savulaik ar Velsas universitātes doktora grādu plātījās bijušais Rīgas pilsētas Attīstības departamenta administrācijas vadītājs Raimonds Janita. Varbūt, kad Janita iznāks no cietuma, kur sēž par starpniecību kukuļošanā, abi varēs rīkot Velsas universitātes absolventu salidojumus?
Pagājušā gadsimta divdesmitajos un trīsdesmitajos gados Nacionālsociālistiskajai vācu strādnieku partijai bija paramilitāra organizācija – Sturmabteilung, kuru vadīja Ernsts Rēms. Jauni, stalti, blondi vācu jaunekļi nodrošināja kārtību partijas pasākumos un naktīs maršēja ar lāpām, demolēja politisko konkurentu avīžu redakcijas un dauzīja stiklus ebreju veikaliem. Dzīve gan Rēmam beidzās bēdīgi – partijas rindu tīrīšanā garo nažu naktī 1934. gada 2. jūlijā viņu likvidēja.
Protams, salīdzināt ZRP ar nacistu partiju nevar, tomēr šādas tādas reminiscences ar Rēma organizāciju kaut kā pašas no sevis sanāk. ZRP rindās ir virkne tādu labi trenētu vīru, kuru rokas apkārtmērs pārsniedz Latvijas vidējā politiķa kājas ikru biezumu. Politologa Jurģa Liepnieka publikācijā portālā puaro.lv tika nosaukts, ka partijas dibināšanas sapulcē bijuši «mazākais 50» apsardzes firmas TM Security darbinieku – «bokseru un parādu piedzinēju». Iespējams, bijis pat divreiz vairāk organizētu cilvēku, kas strādā TM Security īpašnieka Mārtiņa Tenberga firmās, un tā jau ir trešā daļa no dibināšanas sapulces dalībniekiem. Publikācijā arī norādīts mērķis, kāpēc šādas darbības veiktas – «lai uz visiem laikiem nodrošinātu disciplīnu jaunajā partijā un nepieļautu «nepārbaudītu cilvēku» nekontrolējamo demokrātiju». Par «ļaudīm tumšos uzvalkos» un pie varas raujošos «pusbandītisku grupējumu» stāstīja arī no partijas izslēgtais Artūrs Zvejsalnieks. Zvejsalnieka izmešanas formālais iegansts bija tāds, ka viņš esot centies ziedot partijai kaut kādu nepareizu naudu. Tikmēr viens otrs apsardzes firmas darbinieks ir bijis tik bagāts un dāsns, ka varējis ziedot partijai 1000 latu. Tas kaut kā nemaz nav aizdomīgi. Laikam apsardzes firmās un augstskolu studijās cilvēki daudz pelna.
Un vēl viena vēsturiska paralēle, drīzāk vēstures parodēšana, kas neviļus sanākusi Zatlera partijai. Hitlerieši dedzināja grāmatas; zatlerieši grāmatas nededzina, bet plāno, ka tad, kad tiks pie varas, atcels samazināto PVN likmi zīdaiņu precēm, malkai, zālēm un arī grāmatām.