Veroties savos reitingos, partijas jau ir sākušas dalīt vēl nenomedīto lāčādu un prātot, kādās koalīciju kombinācijās var iznākt saplūst pēc 11. Saeimas vēlēšanām. Virkne partiju dara viedi, jau laikus cenšoties atbrīvoties no negludumiem, kas pēc 17. septembra varētu traucēt salīmēties kopā ar to vai citu spēku.
Ideoloģiskās platformas vēl būtu tas mazākais – šajā ziņā nepārvaramas pretrunas ir vienīgi starp Saskaņas centru (SC) un Nacionālo bloku. Taču cilvēki... daudzu personu atrašanās listē un pēc tam Saeimas deputāta godā gan varētu radīt kašķus un milzu problēmas. Kā nu prazdami, partiju stratēģi ir centušies savas kadru rindas parevidēt.
Saskaņas centrs šoreiz ir noskaņots «ņemt varu». Lai novērstu iespējamos pārmetumus, ka deputātos atkal sēž Valerijs Kravcovs, kurš joprojām neprot latviski, partija palūdza politiķi paiet mazliet malā, vēl pamācīties un uz 11. Saeimu nekandidēt. Politikas kuluāru vērotāji zina stāstīt, ka, tiklīdz uzzinājis, ka SC listē netiks ierakstīts, Kravcovs teciņus aiznesies draudzēties pie PCTVL vadības. Taču izrādījies, ka arī šai partijai viņš nav vajadzīgs.
Visu Latvijai!-TB/LNNK Valda Dombrovska valdībā netika uzņemta tāpēc, ka matemātiski bija trešā liekā. Bija vēl viena būtiska problēma – Jānis Iesalnieks, kuram vienā no interneta diskusijām gadījās neveikli izpausties. Vēršoties pret antisemītiskiem komentāriem, viņam mēle paslīdēja un viņš sacīja šādus vārdus: «Pieļauju, ka var atstāt inteliģento antisemītismu, bet ne jau šādus trulus vervelējumus, kas dod ieganstu nacionālistu ienaidniekiem riet par «nacionālistu aprobežotību».» Respektīvi, iznāk, ka viņš ir pret truliem antisemītiem, bet inteliģentu antisemītismu pieļauj, ar to pats sev uz mūžiem pielipinot apzīmējumu «inteliģentais antisemīts».
Gara acīm var iztēloties, ka ASV vēstniecība, uz kuru līšus lien jo daudzi Latvijas politiķi izlūgties svētību savām darbībām, pateica diezgan saltu «nē» vislatviešu uzņemšanai valdībā.
Un tavu laimi! Iesalnieka problēma ir atrisinājusies pati no sevis. Pēc Andersa Bēringa-Breivīka terora aktiem Norvēģijā Iesalnieks atkal nāca klajā ar pērlīgu izteikumu: «Norvēģijas upuri ir pilnībā uz multikulturālistu sirdsapziņas.» Šo sentenci var pavērst tā, ka Iesalnieks attaisno teroristu un vainu uzveļ labajiem un skaistajiem multikulturālistiem. Tas jau tā kā par daudz!
Sazina, kādas bija pārrunas par šo tēmu partijas birojā, bet Iesalnieks pats ir «uzņēmies politisko atbildību» un vēlēšanās nekandidē. Vislatvieši tagad var rādīt izmazgātas bikšeles un cerēt, ka viņi nu būs kļuvuši gana labi koalīcijas lipināšanai.
Vienotības sarakstā vairs nav Arta Kampara. Šis personāžs tā arī nav varējis ticami izskaidrot, no kurienes tik spēji augusi viņa turība. Arī Vienotības sazobē ar citiem partneriem Kampars varētu izrādīties izlūzis zobs – visi redzēja, kā ekonomikas ministrs neaicināts iebrauca satiksmes ministra Ulda Auguļa atbildības lauciņā un sastrādāja tur briesmu darbus, paziņojot, ka lidsabiedrība airBaltic cietusi milzu zaudējumus. Ar šādu paziņojumu tad nu patiesi tiek nodarīti zaudējumi lidsabiedrībai un galvassāpes Satiksmes ministrijai. Neviens negribēs sēdēt ar šādu verbālo nesaturētāju pie valdības galda. Rīt viņš varbūt paziņos, ka kāda no komercbankām tūlīt bankrotēs vai ka valstij agresīvi jāpārņem kāda veselības, zemkopības, kultūras utt. iestāde.
Zatlera Reformu partija (ZRP) demonstrē amatierismu, paziņojot, ka nesadarbosies ar ZZS, tā pati sev ierobežojot manevru iespējas pēc vēlēšanām. Kamēr tribīnes retorikā tika lamāti oligarhi, oligarhi sarīkoja nepievilcīgas batālijas par to, kuram būs teikšana jaunajā politiskajā veidojumā. Šveices advokāta Rudolfa Meroni advokāts Artūrs Zvejsalnieks tika izmests no partijas, no kā secināms, ka partijā kurators ir oligarhs Olafs Berķis. Meroni par advokātu gan ir grūti saukt, jo tas jau nav nekāds advokāts, kurš uzmet klientus un partnerus. Berķis savukārt ir viens no tiem, kurš ir cietis no Meroni, tāpēc abi uz viena lauciņa nekādi nesadzīvos.
Bijušā tēvzemieša Andreja Požarnova un Apvienotās policistu arodbiedrības priekšsēža Agra Sūnas politiskā karjera ZRP beidzās, vēl nesākusies. Te gan nav vainīgas kādas milžu cīņas starp naudas devējiem. ZRP stratēģiem neizdevās piesaistīt nevienu lielkalibra guļānveidīgu – bondarīgu figūru ar iepriekšēju politisko vai amata pieredzi. Nu, ja nav, tad lai bijušo nav nemaz! Jaunā koncepcija tagad ir tāda: ir Zatlers, bet aiz viņa gara virkne nuļļu, neizšķīlušos cālēnu – jauniešu, kuri neko vēl nav sasnieguši, politikā un valsts pārvaldē nav darbojušies. Jādomā, ka ZRP premjera kandidātu un pārējo plejādi ar zosādu vēro pat tuvākā draudzene Vienotība, iedomājot, ka zaļajiem gurķiem būs mēnešiem ilgi jāskaidro, cik lasījumos tiek pieņemti likumi.
11. Saeimas vēlēšanu tuvumā partiju kadru politikā vērojamas divas atšķirīgas pieejas: «vecās» partijas savas listes tīra ar loģisku motivāciju – novērst traucēkļus koalīcijas veidošanai; tikmēr Zatlera partija cenšas traucēt pati sev un tās kadru politika notiek impulsīvi, kā pagadās.