Kas Štokenberga kungam prātā?

 

Latvijā ir dibināti visādi klubi, biedrības un fondi, kuros cilvēki ne tikai pasēž un papļāpā, bet arī gudro, kā ietekmēt likumdevēju un izpildvaru. Spilgts pagātnes piemērs ir slavenais Klubs 21, no kura izauga partija Latvijas ceļš.

Ar tādu kā masonīgu klubošanu savulaik nodarbojās Sabiedriskais klubs, tā pirms Tautas partijas dibināšanas ļaudis mēļoja par Valmieras grupējumu un tādā garā.

Vēl viena šāda loža ir pagājušā gada septembrī radītais T Klubs. Šā slēgtā veidojuma dibinātāju skaitā ir uzņēmēji un juristi Aldis Greitāns, Gatis Kokins, Lauris Liepa, Jānis Ošlejs, Aigars Štokenbergs un Zigurds Zaķis.

Kluba mērķis ir «veicināt savu ideju adaptāciju likumdošanā, uzņēmumu stratēģijās, izglītības programmās, mācību kursos un sabiedriskajā domā». Respektīvi, zvērināts advokāts Lauris Liepa un tieslietu ministrs Aigars Štokenbergs pat neslēpj, ka savas privātās vēlmes un vajadzības ir iecerējuši integrēt normatīvajos tiesību aktos, kas pat bez tālākas analīzes ir acīmredzami prettiesiski.

Kuģniecības laime caur Štokenbergu

Advokātu birojs Liepa, Skopiņa, Borenius, kurā strādā Liepa, pagājušajā gadā ir noslēdzis līgumu par juridisko pakalpojumu sniegšanu ar AS Latvijas kuģniecība. Latvijas kuģniecība ir izdevusi pilnvaras sevi pārstāvēt vairākiem biroja darbiniekiem, tostarp arī Liepam. Kopš brīža, kad Latvijas kuģniecības intereses pārstāv Liepa, ir notikušas un turpina notikt vairākas neizskaidrojamas lietas, kas visticamāk saistītas tieši ar Latvijas kuģniecības interešu pārstāvju personīgo darbību un personisko kontaktu izmantošanu.

Piemēram, nesaprotamu iemeslu dēļ visa Latvijas kuģniecības sarakste ar MSIA Lasco Investment un ar ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesos esošām saistītām sabiedrībām tiek sūtīta arī uz Tieslietu ministriju, no kā top skaidrs, ka ministrijā ir kāds, kas īpaši interesējas par Latvijas kuģniecību un pārstāv tās intereses.

Kopš Latvijas kuģniecību pārstāv advokāts Liepa, Latvijas kuģniecībai piešķirts labvēlīgs statuss arī LR Uzņēmumu reģistrā. Lai arī 2010. gada 17. decembra Latvijas kuģniecības akcionāru sapulce notika mistiskos un līdz pat šim laikam nenoskaidrotos apstākļos, LR Uzņēmumu reģistrs bez vilcināšanās reģistrēja šajā sapulcē pieņemtās izmaiņas. Turpretī AS Ventspils nafta sapulcē pieņemtie lēmumi netika reģistrēti.

Arī Maksātnespējas administrācijā jūtama Latvijas kuģniecības ietekme: ievērojot to, ka Lasco Investment ir uzsākts maksātnespējas process, Latvijas kuģniecība caur Maksātnespējas administrāciju aktīvi cenšas ietekmēt Lasco Investment maksātnespējas gaitu.

Proti, viss notiek kā pēc grāmatas jeb tā, kā tas deklarēts T Kluba mērķos – Liepa Štokenbergam roku mazgā un otrādi, «adaptējot savas idejas likumdošanā, uzņēmumu stratēģijā». Ārvalstu grupējums, kas sevi publiski dēvē par Vitol, caur AS Ventspils nafta, AS Latvijas kuģniecība un Lauri Liepu savā kontrolē ir sagrābis arī LR Tieslietu ministriju.

Māca tiesnešus, kā tiesāt

T Kluba mērķos paustā apņēmība ietekmēt izglītības programmas un kursus nav tikai puiku spēles un lielība. T Klubs reāli to dara. Liepa savā CV kā pedagoģisku darbību norāda lekciju kursu izstrādi Latvijas Tiesnešu mācību centrā. Tātad viņš māca tiesnešus par to, kā piemērojamas tiesību normas. Pēc tam šie paši tiesneši tiesās piemēro tiesību normas saskaņā ar advokāta Liepas izpratni par tiesībām. Advokāts ir labi iekārtojies, jo var prognozēt, kā tiesa lems tādas vai citādas lietas, un izmantot to tiesvedības laikā.

Liepas biroja darbinieks Gatis Flinters, kurš arī apmāca tiesnešus, ir piedalījies Maksātnespējas likuma izstrādē. Ir jauki izstrādāt likumu, zinot, ka pats pēc tam ar šo likumu dzīvos, strādās un piemēros. Tā ir pārdomāta ilgtermiņa stratēģija – advokāts, kurš raksta likumus, draudzējas ar tieslietu ministru, apmāca tiesnešus un sponsorē konferences, kurās par atlīdzību uzstājas valsts amatpersonas, vairs nav šāds tāds advokāts – viņš var piedāvāt klientam pavisam citas kvalitātes pakalpojumus nekā parastie ierindas advokāti.

Sīka atriebība tiesnesim

Labi, tieslietu ministra Štokenberga lomu advokāta Liepas fantastiskajās veiksmēs vēl var izskaidrot ar milzīgajām likmēm, kādas tiek liktas tādu gigantisku uzņēmumu, kā Latvijas kuģniecība, Ventspils nafta, dažādo tranzītbiznesa grupu savstarpējās attiecībās. Tur spēle ir sveču vērta. Taču Štokenberga darbošanās dažbrīd ir arī uzkrītoši sīkmanīga – personiskas nepatikas un ģimenisku saišu motivēta. Pavisam nesen ministrs savu augsto dienesta stāvokli izmantoja, lai ieriebtu viņa sievas it kā pāridarītājam tiesnesim Raimondam Bulam.

Štokenberga sieva Sandra Štokenberga strādā bankā Citadele un piedzen parādus no bijušās Parex bankas debitoriem. Cita starpā vienā no tiesas sēdēm Centra rajona tiesnesis Buls nepielaida lietā vienu no prasītāja puses pārstāvēm, jo, ieskatījies likumu ruļļos, uzskatīja, ka šīs pārstāves pilnvara neatbilst likuma prasībām. Lai arī lietas iztiesāšanas tālākajā gaitā tiesnesis apmierināja visas Citadeles prasības, pārstāves nepielaišanu tieslietu ministra sieva Sandra acīmredzot uzskatīja par apvainojumu, un viņas vīrs Aigars 17. maijā ierosināja disciplinārlietu pret tiesnesi Bulu par it kā tīšu normatīvo aktu pārkāpumu.

Beigu galā tomēr izrādījās, ka tieslietu ministrs nezina likumus – Tiesnešu disciplinārkolēģija disciplinārlietu pret Bulu izbeidza, konstatējot, ka tā ierosināta nepamatoti. Tomēr šī disciplinārlieta rada tā saucamo stindzinošo efektu – tiesneši redz, ka, ja kaut ko nedarīs pa spalvai varenajam tieslietu ministram un viņa sievai, var sanākt nepatikšanas.

Nodokļu sāga

Opozīcijas partijas Visu Latvijai!TB/LNNK un Saskaņas centrs reti kad spēj sadziedāties. Taču ir viena problēma, par kuru gan nacionāļi, gan saskaņieši ir pilnīgi vienisprātis – tas ir tieslietu ministrs Aigars Štokenbergs. Desmit abu partiju deputāti vēl jūlijā iesniedza lūgumu Valsts prezidentam Andrim Bērziņam par Saeimas ārkārtas sēdes sasaukšanu, lai izskatītu jautājumu par neuzticības izteikšanu tieslietu ministram un iekšlietu ministra pienākumu izpildītājam Štokenbergam. Deputāti norādīja, ka Štokenbergam daļēji piederošs uzņēmums ir iesaistīts darījumu shēmās ar nekustamo īpašumu, kuru mērķis ir bijis apiet nodokļu samaksu. Tā dēļ valstij ir nodarīti finansiāli zaudējumi vairāku simtu tūkstošu apmērā. Tāpat tieslietu ministrs publiski izteicis nepatiesus apgalvojumus, apliecinot, ka par viņa uzņēmumiem ir samaksāti visi nodokļi, tomēr atklājies, ka ministram daļēji piederošais uzņēmums nav samaksājis nodokļus vairāk nekā 395 tūkstošu latu apmērā. Tas ir tas pats Štokenbergs, kurš nesen intervijā lamāja nodokļu nemaksātājus un nikni pauda, ka tiem jāsēž cietumā.

«Šajā brīdī tieslietu ministrs atrodas interešu konfliktā. Viņš ir politiskais vadītājs ministrijai, kuras pārraudzībā atrodas maksātnespējas procesu uzraudzība, bet pašam piederošais uzņēmums atrodas maksātnespējas procesā. Savukārt šo, iespējams, krimināli sodāmo darbību izvērtēšana ir policijas kompetencē, bet pašlaik Štokenbergs pilda arī iekšlietu ministra pienākumus,» uzsvērts deputātu izplatītajā paziņojumā.

Nodokļu maksājumus reducēt nav aizliegts – ja kāds to prot paveikt tā, lai viss būtu likumīgi, tad neko piesiet nevar. Tomēr Štokenbergs pārstāv politisku spēku, kas gadu gadiem ir taisījis godīgas acis un sludinājis sevi par caurspīdības un visādu augstu morālo vērtību vienīgo nesēju. Štokenbergs nevis lec pāri augstajai uzstādītajai morāles latiņai, bet izskrien tai pa apakšu un pasludina sevi par čempionu.

Taču Valsts prezidents turpina vilcināties un Saeimas ārkārtas sēdi nesasauc. Acīmredzot viņš nevēlas saasināt politisko situāciju, lai neiznāk tā, ka Štokenberga dēļ krīt visa valdība. Tāpēc Štokenbergs bez bēdu turpina ministrēt, vadīdams vienlaikus divas, vienbrīd pat trīs ministrijas, vienbrīd atrodoties pat četros krēslos.

Brīnumainus panākumus Štokenbergs ir sasniedzis cīņā pret ofšoriem. Tieši tieslietu ministrs ir viens no tiem, kas veiksmīgi iestūma likumdošanā Komerclikuma grozījumus, kuros kriminalizēti patiesā labuma guvēji no ārzonas firmām. Šie grozījumi neko nedod caurspīdībai un netīrās naudas atmazgāšanas apkarošanai, toties raida nelāgu signālu potenciālajiem ārvalstu investoriem – Latvija draudīgo Komerclikuma normu dēļ zaudē kaimiņvalstīm Igaunijai, Lietuvai, Krievijai, Polijai ar to, ka mūsu valstī investoram var iznākt nepatikšanas, pratināšanas, kriminālas apsūdzības par to, ka kāds no uzņēmuma īpašniekiem varbūt ir patiesā labuma guvējs caur ārzonas firmu. Nevēloties saķerties ar Latvijas tiesībsargājošajām iestādēm, investors labāk pameklēs kādu citu valsti, kurā viņu krimināli neapsūdzēs.

Vienmēr gatavs integrēt un adaptēt

Savulaik Štokenbergs bija Tautas partijas rindās. Taču tad viņa intereses, lobējot igauņu firmu, kas pretendēja uz Valsts ieņēmumu dienesta ēkas būvēšanu, saskrējās ar Andra Šķēles interesēm. Sagājis naidā ar Šķēli, Štokenbergs pārmetās uz Sorosa fonda partiju platformu. 2009. gadā Štokenbergs kopā ar Arti Pabriku aģitēja par Saeimas gāšanu un rīkoja parakstu vākšanu, lai pensionāriem tiktu paceltas pensijas. Ja Štokenberga idejas tolaik būtu adaptētas un integrētas, pusgada laikā tiktu izpostīts sociālais budžets – visi uzkrājumi būtu izvazāti, vienkārši nebūtu vairs ko maksāt, un pensiju naudu turpmāk nāktos smelt no valsts pamatbudžeta. Tagad kā pozīcijas ministrs Štokenbergs pārstāv Vienotību, kas pat tādu nelielu pretimnākšanu pensionāriem kā pensiju indeksāciju apkaro un cieti pretojas indeksēšanai. Sāpe par nabaga pensionāriem kaut kā aizmirsusies.

Cits Vienotības dižkadrs, ekonomikas ministrs Artis Kampars, vai nu kolēģu skubināts, vai pats sapratis, ka skandalozā ēna, kas aiz viņa velkas, novilks gan pašu, gan partiju lejup, ir pagājis malā un 11. Saeimas vēlēšanās nekandidē. Taču Štokenbergam viss kā pīlei ūdens – viņš ne tikai kandidē, bet pat pilda lokomotīves lomu – ir pirmais Vienotības numurs Zemgales apgabalā. Iecerēts, ka vēlētāju masas Štokenberga veikto ideju adaptāciju un interešu konfliktus nepamanīs. Bet varbūt tomēr pamanīs?