Pirms septiņiem mēnešiem partiju apvienība Vienotība 10. Saeimas vēlēšanu nakti pavadīja eiforijā par vareno rezultātu – iegūti 33 deputātu mandāti, kas nozīmē, ka trešdaļai Latvijas pilsoņu ir šķitis gana simpātisks dezodorantam Rexona līdzīgais V veida ķeksītis šā politiskā spēka karogā un mierīgais premjers Valdis Dombrovskis.
Jādomā, ka lielākā daļa no Vienotības ievēlēto deputātu bija apmierināti ar to, kas notiek, bija iegūti augsti amati un rozēm rotāta iespēja tajos sēdēt četrus gadus. Taču aiz kulisēm, tajās aprindās, kas spēku finansē, apkaļ ar ideoloģiskajām nostādnēm un sūta politiskās cīņas arēnā, ir gruzdējis īgnums. Fiskālais konsolidētājs Dombrovskis ir gana jauks, taču nedara to, ko no viņa gaida Vienotību morāli atbalstošie ārvalstu investori un polittehnologu institūti, kam Latvija ir viena no mēģenītēm sociāldarvinisko eksperimentu laboratorijā.
Kā tas nākas, ka pēc tik ilga un sviedraina darba propagandas druvā, pēc milzīgajiem naudiskajiem ieguldījumiem, kurus dažādām mediju platformām laika gaitā piešķīris mecenāts Džordžs Soross un ne tikai viņš vien, Latvijas pilsoņos joprojām ir nepiedienīgi liels skaits tādu, kas spītīgi neklausa un turpina balsot par nepareizajām partijām?
Kā tas nākas, ka joprojām Latvijā ir ievērojama daļa tranzītbiznesa, kas vēl nav nonākusi ārzemnieku kontrolē? Nekam neder, ka Latvijā joprojām ir milzīgas AS Valsts meži platības, kuras nav skāris kailcirtes cirvis. Kaitinoši arī, ka pār savu enerģētiku Latvijai joprojām ir gana liela teikšana. KNAB taču jau visu izdarīja, roku dzelžos saslēdzot uzņēmuma vadību, taču nākamie soļi netika sperti un joprojām kā izsmiekls uz Daugavas stāv neprivatizētās kaskādes un turbīnas.
Latvieši maisās pa vidu arī tirdzniecībā, zemkopībā, sabiedriskajā ēdināšanā, viesnīcās, transportā, loģistikā, būvniecībā, kuģošanā un tamlīdzīgās vietās, traucējot un atraujot pa gabaliņam no kumosa, kas pienāktos lielajām, skaistajām un labajām starptautiskajām korporācijām. Pat banku biznesā joprojām kāda kripatiņa ir palikusi vietējiem, kas jau nu pavisam ir kaunpilni.
Droši vien līdzīgi jautājumi, varbūt ne tik skaudrā formā, ir uzdoti Vienotības politiķiem. «A ko mēs varam? Mums tikai 33 mandāti,» noplātot rokas, var atbildēt vienotīgie.
Šādos apstākļos nevar gaidīt, lai ieguldījumi Vienotībā bez atdeves izčib jau pašvaldību vēlēšanās un nākamajās Saeimas vēlēšanās, šai partijai iegūstot jau mazāku daļu varas. Ir jāsper radikāli soļi un jāmēģina Vienotības projektu ne tikai saglābt, bet izgrozīt tā, lai partija var rullēt viena pati vai koalīcijā ar pieglaimīgajiem piesūcekņiem vislatvijiešiem, vai arī kopā ar Saskaņas centru.
Šovasar redzēsim vēl brīnumu lietas. Krievijas portāls Rosvesti.ru izsaka prognozi, ka SAB un KNAB organizēs Valsts prezidenta diskreditācijas kampaņu un lietussargu revolūcijai līdzīgas demonstrācijas. Šī ir reize, kad kaimiņvalsts medijam var izrādīties taisnība. Tām partijām, kuras nav atdevušās Sorosam, nāksies dzert vienu rūgtu biķeri pēc otra, bet tautai nebūs viegli saprast, no kurienes procesiem aug kājas, kur, kam taisnība. Propagandas skaļrunis jau ir iedarbināts uz pilnu klapi: «Oligarhi, oligarhi, oligarhi, oligarhi...» Šis vārds pāris dienu laikā no Vienotības politiķu mutes ir izskanējis biežāk nekā pēdējos trijos gados kopā. Jābrīnās, kā mežge nesamēlās.
Septiņus mēnešus, kamēr Vienotība ar ZZS dzīvoja mierīgā koalīcijā, oligarhi gulēja ziemas miegu, bet nu atkal atmodināti. Izrādās – ja kādam ir briesmīgas paģiras un nav par ko salāpīties, ja kādam ir atslēgta strāva, nošķiebušās kurpes, apvemtas bikses, ja kāds nospēlējis visu naudu automātos, ja bērni staigā netīrām mutēm un šķūnis nodedzis kūlas ugunsgrēkā, pie tā visa ir vainojami oligarhi. Nieks būtu par tiem oligarhiem un propagandu, bet slikti ir tas, ka Vienotība savam atbalstam aģitē un musina viszemāko deģenerātu, modina zemiskākos instinktus, kurina agresiju.
Politisko diskusiju kultūra nupat ir tikusi līdz tādam līmenim kā kādā pirmsskolas iestādē, kur konfliktus bērni izšķir pēc principa – kurš skaļāk apsaukājas, tam taisnība.
«Es domāju ar savu galvu,» – ar šādu uzrakstu uz sarkanā krekliņa televīzijas ekrānā eksponējās Sorosa finansētās ārvalstiskās organizācijas Delna vadītāja Inese Voika. Dziļi simbolisks uzraksts, jo laikam jau nekas Latvijā nestāv klāt Delnai primitīvā ļaužu stulbināšanā, centienos padarīt cilvēkus par vienveidīgu, nedomājošu, manipulējamu masu, kurai parāda ar pirkstu un viņi iet gānīt Valdi Zatleru, parāda ar pirkstu un viņi Zatleru dievina. Var jau būt, ka Voika pati domā, taču, lai kur viņa parādītos, tā šujmašīnas ritmā skan vieni un tie paši saukļi un štampi.
«Tauta, tauta, tauta,» – tas ir vēl viens vārds, kuru Pietuka Krustiņa balsī nenosarkdami skandina Vienotība un sorosīti. Jau ir privatizējuši arī runāšanu visas tautas vārdā. Paga, paga – kas tad īsti ir tauta? Vai tie, kas 2009. gada 13. janvārī demolēja Vecrīgu un laupīja šņabja bodi Jēkaba ielā? Varbūt tiem, kas balsoja par Vienotību, ausīs negriežas bieži locītais tautas vārds, bet ir jau vēl arī tauta, kas balsoja par ZZS, PLL, SC un citām partijām. Tā tad nav tauta?
Necik smalkas varētu nebūt arī propagandu atbalstošās Vienotības represīvo satelītorganizāciju metodes.
Lai gan bez brillēm redzams, ka KNAB maija beigu aktivitātes bija tiešā sakarā ar Valsts prezidenta vēlēšanām, KNAB, protams, atkal liedzas, ka ar politiskajiem procesiem neesot bijusi nekāda saistība.
Neba nu KNAB tagad apstāsies. Skaidrs, ka līdz ārkārtas vēlēšanām tam būs vēl kādi darbiņi darāmi – piemēram, Šķēle kaut kā ilgi ir dzīvojis bez kriminālprocesiem, Lembergs vispār uz aktuālo priekšvēlēšanu laiku būs jādabū nost no trases. Jādomā, ka jau ir nosprausts datums, kurā ar kādu viltus ieganstu varēs Lembergu apcietināt. Un atkal ar politiku tam nebūs nekāda sakara.
Pats rūgtākais biķeris ir sarūpēts Valsts prezidentam Andrim Bērziņam. Viņa svarīgākā funkcija ir reprezentēt Latvijas valsti ārzemēs. Šajās ārzemēs ir gana daudz sorosistu sadarbības partneru, kam ir ietekme citvalstu politikas kuluāros. Nezin kādā veidā un kuros brīžos, bet Bērziņam ārzemēs būs sarūpētas kādas lamatas, būs mēģinājumi Bērziņu diskreditēt, pazemot un sabotēt.
Par nepakļaušanos šantāžai un balsojumu, neievēlot par prezidentu Valdi Zatleru, atriebību nāksies ciest daudziem politiķiem.
Tas notiks spalgā propagandas gaudojuma pavadījumā. Labie, gaišie ar izrieztu krūti cīnīsies par tiesiskumu, pret korupciju un valsts nozagšanu, kliedzot: «Ķeriet zagli!» Bet tautai, vērojot šo nepievilcīgo tirgus laukumu, būs jāmēģina atšķirt labo no ļaunā. Ja neizdosies atšķirt, tad tas, kas vēl palicis pāri no valsts, tik tiešām jau drīz tiks nozagts.