Nav vēl nosēdušies netīrie pelni pēc apbrīnojami nejēdzīgajām politiskajām batālijām ap tiesībsarga ievēlēšanu, kā atkal kārtējā problēma – jāievēlē Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) vadītājs. Problēma, kurai nevajadzēja būt problēmai un kuru pat apspriest nebija vērts – Arnis Cimdars CVK priekšsēdētāja amatā ir bijis vairāk nekā 13 gadus, un šajā laikā ar balsu skaitīšanu katrās vēlēšanās viss ir bijis vislabākajā kārtībā.
Tas ir īpaši rets gadījums Latvijas Republikas vēsturē, un tā ir liela laime un Dieva žēlastība mūsu valstij. Citviet pēc vēlēšanām mēdz celties mežonīgi nemieri, jo zaudējušie jau vēlēšanu naktī metas nebalsī kliegt, ka balsu skaitīšana bijusi nepareiza, ka pretinieks blēdījies – Āfrikā šā iemesla dēļ par asiņainu tradīciju ir kļuvusi lielāku vai mazāku pilsoņu karu sākšanās, bet nevajag meklēt nemaz Āfriku – tepat netālajā Ukrainā zaudējušie spēki izgāja ielās, apšaubīdami balsu skaitīšanas godīgumu.
Ja Cimdars būtu vecs un noguris un pats gribētu doties pensijā, tad, protams, vajadzētu meklēt viņam aizstājēju. Taču Cimdars ir sprauns un jauns un ir paudis gatavību darbu turpināt. Šādā gadījumā zirgus uz pārceltuves nav vajadzības mainīt, un partijām vajadzētu bez liekas kņadas nobalsot par Cimdaru. Galu galā te nav runas par amata krēsliem pie ekonomiskām svirām, kuros partijas virza savus cilvēkus, un kas arī ir normāli – jo caur amata krēsliem partijas var realizēt savu politiku.
Taču kādu politiku grasās realizēt Vienotība, kura pieļauj, ka varētu virzīt citu kandidātu? Šī pieļaušana izpaužas tā, ka Vienotība šo nedēļu vēl domā un tad, iespējams, pirmdien vai nu nosauks savu kandidātu, vai tomēr pievienosies ZZS, kura atbalstu Cimdaram jau ir paudusi.
Vienotībai pret Cimdaru, lūk, esot pretenzijas. Pretenziju saturs ir tāds, ka joprojām nav ieviesta ebalsošana.
Šī ebalsošana nav ieviesta tāpēc, ka tās ieviešanā neko nav darījušas iepriekšējās valdības un tajā skaitā arī Valda Dombrovska valdība. Tātad, ja kādam jāpārmet par to, ka šajā jomā latvju zeme atpaliek, tad Vienotībai pretenzijas pirmām kārtām jāizsaka Vienotībai. Bija pat kādreiz tāda elietu ministrija, kuru vadīja tagadējais Vienotības politiķis Jānis Reirs... Bet nu labi – tas bija sen un vairs nav taisnība. Taču Cimdara varā nav bijis kaut ko ieviest vai neieviest, jo neba viņš par to lemj.
Nedēļa ir par maz, lai Vienotības uzdevumā attiecīgie tradicionālie propagandas orgāni pagūtu pamatīgi Cimdaru izlustrēt un uzzīmēt viņam spalvainu muguru. Bet nu nebūs brīnums, ja vienā zināmā televīzijas kanālā ekrānā parādīsies zināmā blondā žurnāliste un ar nopietnu seju stāstīs, cik briesmīgi ļauns ir Cimdars tāpēc, ka CVK pērk pakalpojumus no firmas, kuras dibinātāju skaitā savulaik bijis Cimdars.
Te gan jāpaskaidro, ka Cimdars firmu dibināja savā iepriekšējā pirmsCVK dzīvē, kad ne zināja, ne jauta, ka dienās būs CVK vadītājs. Otrkārt, firma ir ieguvusi pasūtījumu niknā konkursā, nevis Cimdars ir izlēmis, ka no šīs firmas kas jāpērk. Tomēr smirdēt vai vismaz mazliet pasmirdēt ap šo veco stāstu principā iespēja ir. Morāle tad še ir tāda: «Tev (uzņēmējam) nebūs pat piedalīties konkursos, ja pazīsti kādu amatpersonu pakalpojuma pasūtītājiestādē! Un tev (valsts iestādes vadītāj) nebūs slēgt līgumu ar konkursa uzvarētāju, ja tu pazīsti kādu šajā firmā!» Līdz ar to vienīgie, kam bez bažu piešķirami pasūtījumi, iznāk vai nu tālu zemju ārzemnieki, vai bomži no Stacijas laukuma tuneļiem, kas nekādā biznesā nekad nav bijuši.
Lai kā tur būtu ar Cimdara iepriekšējām dzīvēm, viņam nevar pārmest, ka balsis vēlēšanās būtu kādai partijai skaitītas klāt, kādai ņemtas nost. No partiju politikas Cimdars ir stāvējis tik tālu, cik vien tālu iespējams būt – viņš nav ne oranžo, ne zaļo, ne sarkano, ne zilo balsu skaitītājs. Snaikstoties pēc CVK vadītāja krēsla, Vienotība nepārprotami grasās šo līdzsvaru izjaukt, tā sagraujot sabiedrības ticību pat vēl arī tam, ka vismaz ar balsu skaitīšanu nenotiek krāpšanās.
Vienotība, protams, var uzspiest un iebīdīt savu kandidātu, bet tad visi (atskaitot kvēlos šīs partijas fanus) sapratīs, ka partijai vajadzīgs savs ieliktenis CVK vadības postenī, kam dots uzdevums balsis turpmāk skaitīt pareizi – vienotīgi.
Tad ko īsti Vienotība grib no CVK krēsla? Tikai paķircināties ar koalīcijas partneri ZZS, lai lieku reizi pievērstu sev mediju uzmanību? Vai varbūt kādam Sorosa fonda stipendiātam pašlaik nav daudzmaz labi apmaksāta darbiņa un viņš par varēm jāiebīda Cimdara vietā? Vai varbūt ir sliktāk – nākamības politisku spēļu labad kādam vajag tādu pašu vēlēšanu rezultātu apšaubīšanas praksi kā Kotdivuārā vai vismaz tādu kā Ukrainā?