Reitingi signalizē par augošo sabiedrības neapmierinātību
Pēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma veidotie tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS partiju reitingi rāda, ka maijā vislielākais popularitātes kritums (no 7,7 uz 5,8) ir bijis partiju apvienībai "Apvienotais saraksts” (AS), bet vislielākais kāpums (no 7,8 uz 8,3) – partijai “Latvija pirmajā vietā” (LPV).
Visaugstākais reitings (10,8) joprojām ir “Jaunajai vienotībai” (JV), otrajā vietā jau ilgstoši ir ZZS (8,9), bet uz trešo vietu ir pakāpusies LPV.
“Progresīvajiem” (P) reitings ir 6,5, Nacionālajai apvienībai (NA) - 6,4, “Stabilitātei!” - 5,4, “Saskaņai” - 3,9. Pagalam nožēlojams reitings ir “Konservatīvajiem” - šī kādreiz tik varenā partija turpina krist un no 1,7 ir nogāzusies vēl zemāk - uz 1,3.
Kādreiz tik varenā “Saskaņa” neiekļuva 14. Saeimā, tomēr vēl izrāda dzīvības pazīmes - reitings palēnām kāpj. Šī partija pēdējos mēnešos ir aktīvi uzturējusi savas vietnes sociālajos tīklos, paužot viedokli par aktualitātēm, tās līderi ir tikušies ar vēlētājiem - kaut kāda rosība notiek.
Joprojām reitingu līdere ir JV, tomēr sociologs, SKDS vadītājs Arnis Kaktiņš LTV pauda, ka ir novērojis JV popularitātes mazināšanos jau ilgāku laiku.
“Latvija pirmajā vietā” uzkāpusi uz trešo vietu
LPV reitingu pieaugumu Kaktiņš skaidro ar šīs partijas lielo aktivitāti sociālo tīklu vietnēs un vienlaikus ar arvien pieaugošo sabiedrības neapmierinātību.
Kas ir, tas ir - LPV Saeimas deputāts Vilis Krištopans regulāri uzstājas sociālajos tīklos ar intervijām, kurās asi kritizē Krišjāņa Kariņa (JV) valdību. Mūsu laikos vairs nav tā, ka, ja politiķi nerāda valsts televīzijā, tad viņa nav pavisam. “Youtube” kanālā Krištopans norāda uz valdības aizņemšanos un izšķērdību, skaidro, kāpēc Latvijā kritusies būvniecības nozare, kāpēc Rīga izmirst utt. Viņš ir arī vadītājs Saeimas izmeklēšanas komisijai, kura pēta valsts institūciju darbu finanšu “kapitālā remonta” laikā.
Vēl neievēlētā prezidenta ēna
Maijs bija mēnesis, kurā svarīgākā iekšpolitikas tēma bija Valsts prezidenta vēlēšanas 31. maijā. SKDS aptaujas parasti veic ap mēneša vidu. Var secināt, ka partiju apvienībai AS šajā laikā kaut kas ir nogājis greizi. Lai gan Egils Levits 10. maijā atteicās atkārtoti kandidēt uz Valsts prezidenta amatu, AS nekādi neizdevās pārkalt šo faktu sev par labu un par labu savam Valsts prezidenta amata kandidātam Uldim Pīlēnam. Ne tikai Pīlēns nekļuva par prezidentu, bet arī AS reitings ir cietis. Tas droši vien tāpēc, ka sabiedrība no Pīlēna gaidīja pārāk daudz, bet viņš ne visai pārliecinoši stāstīja, ka ir labākais. No Pīlēna gaidīja brīnumus - ka viņš parādīsies publikai kā vedējs uz Sauli, ka viņš sacīs tādas runas, no kurām visa tauta uzreiz iedvesmosies uz dižiem darbiem. Taču Pīlēns atnāca un sāka ļoti sarežģīti runāt par reaģēšanu uz biznesa impulsiem un asimetrisku enerģētiku.
“Apvienotais saraksts” kā abinieks
Vēl AS reitinga problēmu var skaidrot ar to, ka sabiedrība nevar saprast, kas par abinieku tā ir - grib dzīvot uz sauszemes un arī ūdenī, grib būt pozīcijā, bet būt arī kā iekšējā opozīcija valdībā.
Maijā izkristalizējās, ka veselības aprūpes nozarei pietrūkst daudz naudas - vismaz 140 miljoni eiro nepieciešami, lai rudenī nesāktos katastrofa un valsts apmaksāta medicīna iedzīvotājiem būtu pieejama.
Veselības ministre ir Līga Meņģelsone, kuru savulaik valdībā ievirzīja AS, lai gan viņa nav nevienas partijas biedre. Lai vai kā, arī viņa saistāma ar AS. Kariņš jau kopš februāra dažādi pazemo un ņirgājas par Meņģelsoni - te uzbrēc viņai un pārmet “īdēšanu”, te paslavē, bet nākamajā dienā pauž, ka viņas ministrija sacerējusi nekam nederīgu reformu plānu, kas jāizmet pa logu. Nākamajā brīdī Kariņš atkal ir rāms, un tagad “Meņģelsones jautājums” ir atlikts uz augustu - valdība ir pieņēmusi zināšanai viņas ministrijas ziņojumu. Visā šajā procesā Meņģelsone izskatās pamesta viena pati - AS viņu neaizstāv. Vai varbūt aizstāv, taču ne tā, ka plaša publika to pamanītu.
Tikmēr Kariņam ar veselības ministriem ir jau piešauta roka - kaut kā neviļus Daniels Pavļuts (“Attīstībai/Par!”) kovidlaikā izzaudēja ļaužu uzticību, viņa partija pat neiekļuva Saeimā, bet Kariņš un partija JV tieši otrādi - baltā zirgā iejāja parlamentā, kļuva par lielāko starp lielākajām. Lai gan Kariņš un Pavļuts bija tandēms - politiski dvīņubrāļi.
Tagad atkārtojas kaut kas līdzīgs - Kariņš atkal grasās pakāpties uz kritušu sāncenšu ķermeņiem - liela daļa sabiedrības uzskata, ka Kariņš ir “labais”, bet Meņģelsone nespēj sakārtot veselības nozari.
Reitingi “sit pa smadzenēm”
Lai gan politiķi to noliedz, reitingi “sit pa smadzenēm”. Piemēram, NA ir nāvīgi nikna, ka P joprojām ir par 0,1 punktu vairāk. Bet priecājas NA par to, ka P ir piedzīvojusi kritumu pret iepriekšējo mēnesi.
NA un P cits citu nevar ciest ne acu galā un uzskata par niknākajiem ideoloģiskajiem pretiniekiem. Nudien grūti iedomāties, ka viņi varētu draudzīgi saplūst kopīgā dziesmā vienā koalīcijā.
ZZS reitings ir ļoti augsts - otrā vieta ir joprojām. Tas var darīt JV un Kariņu tramīgu. Iespējams, ka JV tieši tādēļ tagad piepeši ir sākusi domāt, ka ar ZZS taču var tik jauki strādāt kopā - ne tur vairs “Lemberga faktors” traucē, nekas. JV vēlas ievilkt ZZS valdībā, padarīt to līdzatbildīgu par visām nejēdzībām, kas notiek valstī, bet vēlāk varbūt arī pasludināt par galveno vainīgo.
