Vēlēšanas mēra laikā
Latvju tauta un tās priekšstāvji dzīvoja un bēdu nepazina. Bija diezgan skaidra iekšpolitikas «ceļa karte», ka 25. aprīlī notiks Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas, kurās vinnēs četras no piecām valdības koalīcijas partijām, pēc tam būs vasara, kad valdība atkal mēnesi atpūtīsies, bet rudenī varēs sākt gudrot, kur pārdalīt budžetā papildus ienākušos miljonus.
Taču cilvēks domā, bet Dievs dara. Pastāv tādas dabas parādības, pret kurām Latvijas politiķis ir sīks pīslis un neko ietekmēt nevar. Tā pasaule, kāda bija pirms pāris mēnešiem, tagad ir sagāzusies. Nelāgā Uhaņas sērga Covid-19 un milzīgā panika ir skaudri ietekmējusi pasaules ekonomiku. Vīrusa dēļ krasi samazinās braucienu, lidojumu un kuģojumu skaits, tiek atcelti koncerti, sacensības, konferences un banketi. Samazinās pieprasījums pēc degvielas, kā dēļ vajadzētu samazināt naftas ieguvi. Taču Krievija iespītējās, un naftas eksportētājvalstu sarunas nonāca strupceļā. Pirmdien naftas cenas pasaules tirgū piedzīvoja straujāko kritumu kopš 1991. gada Persijas līča kara, strauju kritumu piedzīvoja biržu indeksi. Kā sacījis tirdzniecības firmas Crimson Black Capital galvenais investīciju direktors Ajušs Ansals, «tirgi ir pārgājuši no panikas stāvokļa uz tīru histēriju». Tas jau ir ļoti nopietni. Šādos gadījumos mēdz izcelties globālās krīzes, un Latvija kā valsts ar vāju ekonomiku mēdz ciest īpaši smagi. Viss, ko līdz šim pratuši Latvijas valdītāji, ir bez ierunām klausīt starptautiskos padomdevējus, mudināt tautu saspiesties ar mugurām kā pingvīniem un ieviest «vidēja termiņa fiskālās konsolidācijas pasākumus», kas jau tāpat saslimušo ekonomiku nozāļo pavisam.
Gada sākumā finanšu eksperti lēsa, ka Latvijas ekonomikas pieaugums nebūs dižs, bet tomēr turēsies kaut kur ap 2,2%. Šīs prognozes nupat sāk izskatīties kā nereāli sapņi.
Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas ir paredzētas 25. aprīlī, taču neviens nevar paredzēt, cik lielā mērā ap to laiku Rīgā būs izplatījies koronavīruss. Ar šo vīrusu ir liela mistika - sazin kāpēc pēc Ķīnas tas vislielāko ļaunumu ir nodarījis Irānā un Itālijā. Nav zināms, vai tas pats apstāsies vai arī vēl tikai pieņemsies spēkā. Nav zināms, cik ilgi tas mocīs pasauli. Latvijā vispirms bija viens saslimšanas gadījums, tad trīs, tad astoņi, tad jau desmit... Nav nekāda pamata domāt, ka pēc pusotra mēneša vīrusa vairs nebūs. Bet vēlēšanas ir tāds pasākums, kurā vienkop pulcējas daudz ļaužu, kuri cits citam brīnišķi varēs nodot savas infekcijas. Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) loģiski bažījas, ko darīt, un ir ieminējusies, ka jābūt kādam rezerves plānam - varbūt ārkārtas vēlēšanas rīkot nevis 25. aprīlī, bet 29. augustā? CVK nevar uzņemties atbildību par medicīniskiem jautājumiem, tāpēc gaida ieteikumus par drošības pasākumiem no epidemiologiem.
Doma par 29. augustu ir tik nepatīkama, ka šī tēma netiek pat plaši apspriesta. Par to negribas pat domāt. Jo visi jau bija pieņēmuši, ka vēlēšanas būs 25. aprīlī. Politiķi savas priekšvēlēšanu kampaņas taktikas bija pielāgojuši šim datumam. Tagad šīs kārtis var sajukt un var notikt kas neparedzēts un neplānots. Sportists ir domājis, ka viņš piedalās 100 metru sprinta distancē, bet pie finiša viņam paziņo, ka jāskrien vēl pieci kilometri. Kādam ārkārtas vēlēšanu pārcelšana var būt izdevīga, kādam ne visai. Teorētiski var pieļaut, ka kaut kāds labums var tikt Saskaņai, kura par mēra kandidātu izvirzījusi Konstantīnu Čekušinu. Partija vēl nav savu elektorātu pietiekami iepazīstinājusi ar jauno līderi, līdz aprīlim ir maz laika. Pa vasaru tad Čekušina tēlu varētu vairāk uzpumpēt. Bet arī Saskaņai nav milzu laimes no vēlēšanu pasākuma ievilkšanās garumā, jo konkurentiem rodas iespēja vēl ilgāk masēt līdzšinējo domes valdītājpartiju par to kompromitējošiem grēkiem. Attīstībai/Par un Progresīvo taktika bija sākt visātrāko spurtu pašiem pirmajiem. Vēlēšanām aizceļoties uz augustu, var sanākt šo tempu nenoturēt. Bet nu viņiem arī ir vēl ko strādāt pie sava mēra kandidāta Mārtiņa Staķa popularizēšanas, jo nevar teikt, ka viņš jau būtu pacelts līdz tautas varoņa augstumam.
Jaunā Vienotība dīvainā kārtā joprojām ir klusa, it kā zinādama, ka aprīlī vēlēšanas var nenotikt un trumpji jāpietaupa pēcākam laikam. Nacionālā apvienība bija iecerējusi demonstrēt savu nacionālistisko mugurkaulāju 16. martā, un ar to pietiktu adrenalīna līdz 25. aprīlim. Taču, ja vēlēšanas tiks pārceltas, nāksies izgudrot kaut ko vēl. Vienīgi Jaunajai konservatīvajai partijai nav problēmu - tās revanšistiskais neprāts ir permanents un būs tāds pats augustā kā aprīlī.
Ja vēlēšanas tomēr notiks 25. aprīlī, koronavīruss tās ietekmēs tādā veidā, ka mazinās vēlēšanu aktivitāti. Daudzi vēlētāji nolems palikt mājās, baidoties, ka vēlēšanu iecirknī kāds slimais viņiem var uzšķaudīt. Nākamās domes sastāva kvalitātei tas par labu nenāks, jo pie mazas vēlēšanu aktivitātes vairāk iespēju paveras margināliem politiķiem, kas var samobilizēt sev vēlētājus, kuru nav ļoti daudz, bet ar kuriem pietiek, lai iekļūtu domē.