Rīga ārkārtas ārprāta režīmā

 
©F64 Photo Agency

Saeima ir nobriedusi šodien pieņemt likumu par Rīgas domes atlaišanu. Būs ārkārtas vēlēšanas.

Pašreizējās domes opozīcijas partijas ir iecerējušas uzvarēt un valdīt ilgi un laimīgi - piecus gadus. Rīdzinieki pavasarī varēs ar ziedu klēpjiem jūsmīgi sveikt labās, labējās, skaistās, latviskās konservatīvās un liberālās partijas, kas stāsies Saskaņas un Gods kalpot Rīgai izjukušās koalīcijas vietā. Laime būs pilnīga, taču ir arī šādas tādas bažas

Māli, no kuriem būs mīcīti pretendenti uz varu galvaspilsētas pašvaldībā, ir tie paši, no kuriem salipināta pašreizējā Saeimas valdošā koalīcija un valdība. Tāpēc var gadīties, ka nākamā Rīgas vara var izrādīties tāda kā valstī valdošās varas projekcija uz galvaspilsētas pašvaldības kartes. Turklāt kadru resursi partijām nav nekādi izcilie, jo lielkalibra figūras ir iztērētas Saeimā un Eiropas Parlamentā. Rīgai ir maz kas palicis pāri - otrā un trešā ešelona politiķi.

Nepaiet ne nedēļa, kad no Saeimas un valdības neatskan kāda bļaušana un zobu klabināšana - valdošā koalīcija savā iekšpusē nerimstas vērpt intrigas, mēģina spodrināt savas spalvas un noniecina partnerus, stumj uz priekšu savus ielikteņus amatos un ceļ troksni, ja to pašu dara cits. Verbāli visi ir par caurspīdīgumu un profesionalitātes kritērijiem, bet darbos notiek pretējais. Rīgas dome tika smagi lamāta un arī kriminālprocesi ir sākti par to, ka Rīgas satiksmē padomnieku amatos bija salikti politiski tuvi cilvēki. Taču tieši tāpat dara arī partijas, kas gatavojas doties uz Rīgu un nomainīt veco varu. Ir jau līdz tam nodzīvots, ka visi ministriju valsts sekretāri parakstījušies zem vēstules, protestējot pret politisku izrēķināšanos ar ierēdņiem. Pastāv tāda kā politiskajai elitei svarīgu ļaužu «aptvere», kas vienmēr ieņem augstus, ļoti labi apmaksātus amatus un kurai nav svarīgi, kurā jomā neko nedarīt - tā var būt dzelzceļa, aviācijas, sakaru nozare vai tikpat labi kādas slimnīcas padome.

Būtu vareni, ja labējās partijas uz Rīgu dotos vienprātībā ar skaidru redzējumu, ko labu darīt, kādas pārmaiņas nest, taču pat par vienotu sarakstu tās nespēj vienoties. Diezin vai kas labs gaidāms no īpaši agresīvās Jaunās konservatīvās partijas (JKP), kas nerimstas centienos paplašināt savu varas areālu, koncentrēt savās rokās represīvo iestāžu resursus un padarīt tiesu varu par savu konkubīni. Ir acīmredzama JKP vēlme izēst no valdības KPV LV ministrus Sandi Ģirģenu un Ralfu Nemiro. Tātad tādu pašu kašķi šī partija pārnesīs arī uz Rīgu? Nonākusi pie varas svirām galvaspilsētā, JKP tāpat centīsies sagrābt pēc iespējas vairāk, «cirst galvas» pa labi un pa kreisi, metot no amatiem ārā pašvaldības ierēdņus tikai par to, ka viņi strādājuši pie Nila Ušakova valdīšanas. Lai gan liela daļa domes izpilddarbinieku ir saimnieciski speciālisti un politiski vēl neitrālāki par domes kaķiem Muri un Kuzju. JKP raksturīgs tiesiskais nihilisms, ko partija pati dēvē par bezkompromisa tiesiskumu. Tas nozīmē, ka šī partija daudz nebēdās par savu darbību atbilstību likumiem un tikai brauks uz priekšu. Reti gadās, ka JKP dabū pa degunu. Nu dabūja mazliet par JKP izglītības un zinātnes ministres Ilgas Šuplinskas bāšanos iekšā Latvijas Universitātes (LU) autonomijā, kur administratīvā rajona tiesa atzinusi par prettiesisku valdības lēmumu Indriķi Muižnieku neapstiprināt LU rektora amatā. Bet kas no tā? JKP noskurinās un savu bezkaunīgi voluntāro kursu turpina.

Nezin vai arī Attīstībai/Par, Nacionālā apvienība, Jaunā Vienotība un kas vēl, kas tiks ievēlēti domē, spēs uzreiz tā auglīgi un pragmatiski ķerties pie darba. Ka tikai nebūs tā, ka vispirms būs ilga un neglīta plēšanās par amatiem, līdzīgi kā jau bija pēc 13. Saeimas vēlēšanām. Pēc tam vismaz gadu, ja ne vairāk, notiks Nila Ušakova gānīšana - tā vietā, lai paši ķertos klāt un lāpītu bedres, sakārtotu satiksmes saimniecību, remontētu namus, skolas un bērnudārzus, jaunie domnieki visās nebūšanās vainos iepriekšējo varu.

Varbūt viņi tomēr tā nedarīs? Diemžēl līdzšinējā pieredze rāda, ka valdošās koalīcijas politiķiem ir tieksme savas neizdarības uzvelt kādiem mitoloģiskiem bubuļiem, priekšgājējiem, kas apēduši sauli.

Diemžēl valdību veidojošajiem politiķiem ir tendence ar skurbu jūsmu kaut ko sagraut un vietā neko neradīt, solīt un solījumus nepildīt - pat iznesties tik nepatīkami, ka netiek pildīts pašu nobalsots likums par mediķu algām.

Bet vēl jau priekšā priekšvēlēšanu kampaņa, kas solās būt ļoti īsa un intensīva ar visādiem ārkārtas ārprātiem, kas var izcelties partiju starpā. Jācer, ka nesāksies tāda vairāksolīšana kā iepriekšējā reizē, kad kandidāti bez kauna piesarkuma vaigos stāstīja, ka tramvaja biļetes maksās 60 centus vai pat vispār varēs braukt par velti.

Jaunajā domē ienāks jauni cilvēki, kas ir labi. Slikti būs, ja domē tiks ievazāti tie paši vīrusi, ar kuriem sirgst parlaments un valdība.



 

Abonē