Likumi par sevis apmierināšanu

Tāpēc komisijas sēdei bija vairāk tāds kā formāls raksturs - skata pēc uzklausīt opozīcijas deputātu priekšlikumus, lai tos sarullētu un ielidinātu papīrgrozā. Nav vairs liels noslēpums pat to ļaužu vārdi, kas Rīgā tiks ielikti par pagaidu administratoriem līdz ārkārtas vēlēšanām - Balševics, Remesovs, Lapiņš. Paredzams, ka domes atlaišana notiks 13. februārī steidzamības kārtā divos lasījumos.

Lai nu tā būtu. Rīgas domē notiek dīvainības - viens mērs (Dainis Turlais) tiek ievēlēts, pēc trim nedēļām nomests, pēc tam atkal jauno mēru grasās ņemt nost, un varbūt jau rīt Oļegs Burovs (Gods kalpot Rīgai) tiks izbalsots no krēsla. Liela daļa ļaužu ar milzu sajūsmu uztvers domes padzīšanu un tā saucamo latvisko partiju triumfu. Taču patiesībā, ja tā padomā un paanalizē, nav tur tā īsti par ko priecāties. Tas, kas notiek, ir nelāgi un nejēdzīgi, it īpaši ja tam mēģina skatīties pāri, par nākamību domājot un abstrahējoties no konkrētiem Burova, Ušakova vai citu politiķu vārdiem un partiju abreviatūrām.

Partijas, kas nav spējušas godīgā cīņā vinnēt pašvaldību vēlēšanās, tagad izmanto savu parlamentā iegūto varu, lai revanšētos un vinnētājiem varu atņemtu. Turklāt parlamenta varu viena daļa tagadējās valdošās koalīcijas ir ieguvusi ar nekrietnām metodēm - sasolot vēlētājiem visādus brīnumlabumus piena upju ķīseļa krastos jeb, citiem vārdiem izsakoties, vēlētājus piekrāpjot.

Domes atlaišanas tiesiskais pamats ir ļoti apšaubāms. VARAM ministra uzskatā dome atkārtoti nav pildījusi savu autonomo funkciju - atkritumu apsaimniekošanu, taču «atkritumu krīze» nav reāla ar drazu un mizu kalniem un žurkām ielās, bet juridiska. Turklāt, ja meklējam vainīgos, tad domei vienai pašai visas piepes nepienākas. Tas ir likumdevēja, nevis domes radīts likums, kura ietvaros radās strupceļš, kurā nevarēja iztikt bez ārkārtas situācijas ieviešanas. Iznāk tā, ka Saeima ir sasējusi domei kājas un tagad soda ar atlaišanu par to, ka tā nevar paskriet. Par šo tēmu varētu būt sparīgi juristu strīdi, taču tas, kam taisnība - domei vai VARAM -, nav noskaidrojams tagad uzreiz. To varētu noskaidrot Satversmes tiesā, taču, ja šāda prāva notiks, tad tas būs kaut kad nākotnē, kad domes atlaišana jau būs noticis fakts un pagātne. Satversmes tiesa nevarēs atlaist jauno ārkārtas vēlēšanās ievēlēto domi un ielikt vietā veco. Tādā veidā, kā tagad tiks atlaista Rīgas pašvaldība, var atlaist arī jebkuru citu pašvaldību par jebko un jebkurā brīdī.

Saeimas valdošā koalīcija ir mudžinājusi, grozījusi un žmaidzījusi likumus tā, lai no tiem pēc iespējas lielāks labums un priekšrocības tiktu pašai. Pēc pašreizējiem spēles noteikumiem, ja dome tiek atlaista, tiek iecelta pagaidu administrācija, notiek ārkārtas vēlēšanas, bet šajās vēlēšanās ievēlētā dome strādā tikai līdz normālajām, parastajām, kārtējām pašvaldību vēlēšanām, kurām jānotiek nākamgad. Taču valdības valdošā koalīcija ir izdomājusi ārkārtas vēlēšanās ievēlētajai domei dot valdīt piecus gadus un kārtējās vēlēšanas nemaz nerīkot. No jaunajiem likumu izspaidījumiem izriet, ka turpmāk jebkurā pašvaldībā, kur parlamenta koalīcijas partijas būs zaudējušas vēlēšanās, zaudētājas varēs apskatīties savus reitingus un brīdī, kad tie ir labi, gāzt vinnētājus un iecelt sevi krēslos uz tik ilgu laiku, kādu pašiem iegribas.

Tās partijas, kas pašlaik valda valdībā, ir seškāršojušas sev finansējumu no valsts budžeta un jau saņēmušas pusi no gada normas. Tātad ir nauda klīsterim, plakātiem un klipiem uz ārkārtas vēlēšanām. Finansējuma piešķīrums ir iegrozīts tā, lai tieši valdošajām partijām tas būtu maksimāli izdevīgs, bet konkurentiem nauda ir apšķērēta vai vispār nav piešķirta.

Varētu domāt, ka no vecās domes atlaišanas nu būs kāds dižs labums rīdziniekiem, taču tas jāgaida ar maisu - koruptanti ar kurpju kastēm skraidīja pa Vecrīgas kafejnīcām jau ilgi pirms pašreizējā domes sasaukuma, bedres ielās bija un būs, nekāda saulaina pārlaime pēc 13. februāra neatnāks. Nav pamata cerēt, ka tie paši politveidojumi, kas Saeimā un valdībā atlaiž dzelzceļniekus, piesedz OIK un visādi citādi «cērt kokus», atnāks uz rātsnamu un uzvedīsies kā šķīsti eņģeļi.

Kāda ir loģika apgalvojumā, ka padzīt no Ventspils un Rīgas brīvostu pārvalžu valdēm pašvaldību pārstāvjus un visu varu ostās nodot tikai valdošo partiju ielikteņiem ir izcili labs darbs? Līdz šim pašvaldība un valdība skatījās viena otrai uz pirkstiem, bet turpmāk viss notiks «vienos vārtos» un pa kluso zem deķa.

Šāda šauru politekonomisko grupējumu rīcība, grozot likumus savu sīku, īslaicīgu, alkatīgu interešu apmierināšanai, nav nekāds ne bezkompromisa, ne tiesiskums vispār. Ja valsts ir likumu un tradīciju kopums, tad pašreizējās koalīcijas gājieni ir šīs valsts nozagšana. Likumu grozījumiem ir oficiāli nosaukumi, taču virknei pašreizējo normatīvo aktu izvarojumu vairāk derētu tādi virsraksti kā likums «Par Nila gāšanu, jo viņš mums nepatīk», «Par to, lai Aivars mums netraucē uzvārīties», «Par piķīša piešķiršanu pašiem sev».