Nelaist bankā politiku

Otrdienas rītā Skanstes ielā likvidējamās ABLV bankas vēl atlikušie darbinieki bija atnākuši uz darbu, taču viņiem nācās tipināt mājās, jo ēku nobloķēja specvienība Omega, bet Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) veica kratīšanu.

Liels mulsums un nesaprašana skan no bankas darbinieku un likvidatoru puses, jo izmeklētāju apciemojums ir bijis negaidīts. ABLV bankas kuģa dibenā fatālu sūci vēl 2018. gada februārī izsita ASV Finanšu ministrijas ziņojums par šīs bankas iespējamu iesaisti naudas legalizēšanas shēmās, pēc kā bankai radās grūtības un tā uzsāka pašlikvidācijas procesu. Tāpēc rodas jautājums, kas tad atkal jauns varētu būt noticis un ko KNAB varētu meklēt bankā tagad, kad šķita, ka viss ļaunais, kas vienu komercbanku var piemeklēt, jau ir noticis? Bet nu laikam jau KNAB ir ko meklēt.

Operatīvās darbības pret ABLV banku ir vērienīgas - KNAB veicis kratīšanu 20 vietās, tostarp pēc prokuratūras lūguma izmeklēšanas darbības veiktas arī Baltkrievijā. Virsprokurore Gita Biezuma sacīja, ka «šobrīd procesā iesaistītas sešas personas, kurām ir tiesības uz aizstāvību». Netiek gan atklāts, kuras ir šīs personas un vai starp tām ir arī kādas valsts amatpersonas. Kā saprotams no oficiālas informācijas, operatīvās darbības nav saistībā ar kaut ko tādu, kas noticis nesen, bet par laika periodu no 2015. gada līdz 2018. gadam, kad, saskaņā ar izmeklētāju aizdomām, notikusi iespējama naudas atmazgāšana, tostarp veicot pārskaitījumus par faktiski nenotikušiem darījumiem. Summa, par kuru runa, ir iespaidīga - 50 miljoni eiro. Acīmredzot gaidāma prāva, kas diezin vai beigsies ātri, un beigu galā tiesa vērtēs, vai un kurš noziedzies un kāds sods piespriežams.

Cerams, ka šī nav pierādījumu makšķerēšana vai iebiedēšanas šovs, kāds bija raksturīgs KNAB tajos laikos, kad tā faktiskie vadītāji bija pašreizējie politiķi Juta Strīķe un Juris Jurašs.

Ļoti jācer, ka KNAB apciemojumam komercbankā nav sakara ar ietekmīgu politisku grupējumu seniem tīkojumiem nokopt tās kautķermeni - izjaukt pašlaik notiekošo ABLV bankas pašlikvidāciju un pēc senas, nelāgas tradīcijas iecelt kādu maksātnespējas speciālistu, kurš atnāks un banku izlaupīs. Diemžēl pastāv bažas, ka var notikt mēģinājumi ABLV bankas finanšu un krimināltiesisko problēmu pārvērst par partiju politikas tēmu, uz kuras rēķina populistiskākie valdošās koalīcijas personāži centīsies uzmesties par ekspertiem, atmaskotājiem un valsts glābējiem. Prokuratūrai un KNAB tagad vajadzētu kā acuraugu sargāt savu profesionālo prestižu un neatkarību un nelaist politiku bankā iekšā pār slieksni. Jo pašreizējā koalīcija neko citu nespēj, kā sagandēt jebko, kam tā skaras klāt. «Bezkompromisu tiesiskums», ko definējusi Jaunā konservatīvā partija un kam neko daudz nepretojas arī pārējie valdošie partneri, būtībā ir bezrobežu bezkaunīgs beztiesiskums, kur likumiem un dažkārt pat elementārai loģikai vairs nav nozīmes. Lai gan Ministru kabineta sēžu zālē sienu aiz premjera krēsla grezno uzraksts «Viens likums, viena taisnība visiem», vairāk tur atbilstu anarhistu un totalitāristu teiciens «Spēks rada tiesības». Virkne valdības locekļu ir iecēluši sevi par gaišajiem spēkiem un iedomājušies, ka var darīt jebko. Piemēram, 13. februārī Saeima atlaidīs Rīgas domi, lai gan tiesiskais pamats šādai darbībai ir ļoti apšaubāms. Taisnība, ka Rīgas dome pati uzvedas mazspējīgi, taču vismaz pagaidām tā joprojām nav kļuvusi nespējīga pildīt savas autonomās funkcijas, un arī par apgalvojumu, ka tā atkārtoti nav pildījusi likumu, juristi varētu ļoti sparīgi strīdēties.

Pagalam nedemokrātiski no Ventspils brīvostas pārvaldes valdes ir padzīti pašvaldības pārstāvji. Tas ir noticis, izmantojot ASV Finanšu ministrijas sankcijas pret Ventspils mēru. Nav bijis nekādu racionālu argumentu, ne pierādījumu, tomēr pašvaldība no ostas ir padzīta arī Rīgā. Uz kāda pamata? Uz tā, ka virkne politiķu ir klabējuši kā šujmašīnas: «Korupcijas perēklis, oligarhu midzenis.» Tātad tukša bezpierādījumu bļaustīšanās, lietojot nevis juridiskus, bet propagandiskas murgosfēras terminus, pašlaik ir pietiekams iemesls, lai veiktu voluntāras darbības ar ļoti nopietnām un reālām sekām.

Tāpēc nav nekādas garantijas, ka šie paši politiķi negribēs izmantot KNAB kratīšanas troksni kā ieganstu, lai izreiderētu arī ABLV banku. Tas būtu drūms scenārijs.

Pastāv arī labais scenārijs, ka izmeklēšana veicinās Latvijas izkļūšanu no bīstamā tuvuma «pelēkajai zonai» un turpmākais process notiks tikai un vienīgi likuma ietvaros bez politiskas piesmakas, kas šajā gadījumā būtu vajadzīga kā zaķim piektā kāja.