Ar kokiem pret valsts drošību
Gandrīz 12 tūkstoši rīdzinieku nepilna mēneša laikā interneta vietnē ManaBalss ir parakstījušies par to, lai Brīvības gatvē 207 jeb bijušā velotreka Marss vietā tiktu izveidots parks, nevis tiktu būvēta Valsts drošības dienesta (VDD) ēka. Jauks, zaļš parciņš pret drūmi slepenas iestādes kantora namu vinnē vienos vārtos – daudz ļaužu atbalsta parka izveidošanu, koku neciršanu un VDD ēkas nebūvēšanu. Ļaudis sašutuši vaicā, vai tad nevar ēku būvēt kaut kur citur, vai tad Rīgā vietas trūkst?
Diemžēl gan trūkst, gan atrast grūti... Nav nemaz tik viegli atrast būvei citu vietu, un arī jebkurā citā vietā iespējami iedzīvotāju protesti vai nepieciešamība nocirst kādu koku. Citās vietās zeme pieder privātiem īpašniekiem vai pašvaldībai, bet velotreka Marss zemes gabals ir valsts īpašums, ko apsaimnieko Valsts nekustamie īpašumi, tāpēc visādas juridiskas un finanšu lietas kārtot ir gludāk. VDD nav nagu un ragu uzpirkšanas kantoris, bet nodarbojas ar pretizlūkošanu, konstitucionālās iekārtas aizsardzību, ekonomiskās un finanšu drošības aizsardzību, pretterorismu, pašmāju un ārzemju amatpersonu apsardzi, valsti apdraudošu noziegumu izmeklēšanu un valsts noslēpuma aizsardzību. Šādai nopietnai iestādei neder kuras katras telpas kurā katrā vietā, bet jāievērtē daudzi apstākļi - cik tālu tā atrodas no svarīgiem valsts pārvaldes objektiem, vai ēkā var iekļūt un izkļūt tā, lai to neredz sveši spiegotāji, un vēl visādas nianses, par kurām kurš katrs garāmgājējs nevar ne iedomāties, ne spriest. To var spriest un lemt tikai drošības profesionāļi. Ēkai jāatbilst augstiem NATO standartiem. Droši vien eksperti ir pētījuši, vērtējuši un atzinuši zemes gabalu Brīvības gatvē 207 par gana labu esam, lai tieši tur būtu būvējama jaunā VDD ēka.
Ideja par parku ir pavisam nesena, bet par VDD ēku ir spriests jau pirms vairāk nekā desmit gadiem, taču skarbās recesijas dēļ projekts sabremzējās. Priekšdarbos jau iztērēta barga nauda - esot nevis tūkstoši, bet miljoni. Ja ēka netiks celta, šī nauda būs izsviesta vējā un no valsts maka būs jātērē atkal nauda tiem pašiem darbiem, kas jau paveikti Brīvības gatvei 207.
Ir apsveicama pilsoniskās sabiedrības iniciatīva, un no varas puses būtu nelabi demonstrēt aroganci un neņemt to vērā, taču te ir tā, ka vienā svaru kausā ir patīkams, garšīgs parks, bet otrā - rūgta nepieciešamības tablete būvēt specdienesta ēku. Ja valdība būtu atbildīga, vienota komanda, šajā publisko attiecību ķibeles brīdī nevajadzētu gļēvi slapstīties, bet runāt ar cilvēkiem - varbūt izdotos pārliecināt vismaz daļu sabiedrības, izklāstīt problēmas būtību un racionālus argumentus par labu VDD ēkai. Tādi harismātiskie viedokļa veidotāji kā Krišjānis Kariņš vai Egils Levits varētu lūgt piedošanu nocērtamajiem kokiem un vērsties pie tautas, skaidrojot, ka valsts drošība un suverenitāte ir prioritāra.
Taču piecu partiju koalīcijā trīs partijas ir inerta masa, kas noraugās no malas. Visas atbildības piepes ir piešķirtas politiskajās intrigās mazpieredzējušajam iekšlietu ministram Sandim Ģirģenam (KPV LV), bet popularitātes laurus ar abām rokām plūc Jaunā konservatīvā partija (JKP), kas uzmetusies par kvēlu tautas draudzeni. Tieslietu ministrs Jānis Bordāns burtiski ņirgājas, piedāvājot daļu VDD ēkai paredzētās naudas novirzīt Valsts ugunsdzēsības dienesta vajadzībām, lai gan ugunsdzēsība ir Ģirģena pārraugāmais lauciņš. Populistiskajā rubeņa dziesmā JKP ir tik aizrāvusies, ka bez aiztures atklāj, ka VDD ēkas būvei paredzēts tērēt 50 miljonus eiro. Ka tikai nav tā, ka šāda informācija ir valsts noslēpums? Vai Satversmes aizsardzības birojam te nebūtu ko pavērtēt - vai šīs partijas politiķiem var uzticēt pielaidi valsts noslēpumiem? JKP jau iepriekš ir bijušas problēmas ar noslēpumu nesaturēšanu - JKP biedrs Juris Jurašs ir apsūdzēts krimināllietā par valsts noslēpuma apzinātu izpaušanu.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) pārvācās uz jaunām telpām Citadeles ielā tik klusi, ka publika nezināja jauno adresi līdz brīdim, kad KNAB jaunā mītne tika oficiāli atklāta. Turpretī šajā gadījumā ir kaut kā jocīgi - VDD ir izģērbts pliks, un katrs, kam nav slinkums, rāda uz to ar pirkstu, apsaukā un apspļauda. Bet sveši spiegi zina gan vietu, gan problēmas, gan summu, pēc kuras var kalkulēt, kas apmēram būs VDD ēkas ārpusē un iekšpusē.
JKP cenšas izēst no koalīcijas KPV LV un paplašināt savu varas areālu, iegūstot kontroli ne tikai pār tieslietām, bet arī par iekšlietām. Tāpēc pār visu vari tiek vilināts slazdos un pazemots iekšlietu ministrs Ģirģens. JKP politiķiem valdības kopējās un valsts intereses jebkurā brīdī ir upurējamas, lai tikai kaut vai uz piecām minūtēm varētu gūt publikā slavu.
Arī ar VDD revanšistiskajai JKP ir savi rēķini. Pagājušā gada vasarā JKP snaikstījās pēc VDD vadības krēsla, cerot tajā iebīdīt savu ielikteni, taču pārējā koalīcija šo kaprīzi neatbalstīja un par VDD vadītāju atkārtoti tika apstiprināts Normunds Mežviets. JKP par to uzmeta lūpu, un deputāte Juta Strīķe parādīja valdībai «dzelteno kartīti». Tagad ir situsi atriebes stunda - Mežviets un Ģirģens pataisīti par ļaunuma iemiesojumiem, kas kāro izcirst simtgadīgus kokus, bet partijas NA, JV un AP ir tā pārbijušās, ka pagaidām raustās par tēmu vispār ko bilst.
Kaut kas šajā izrādē nav īsti labi - var smieties par to, kā partijas piesmej cita citu, taču vienlaikus tiek piesmieta arī valsts.