Krišjāņa Kariņa (JV) valdībai aprit gads, un šīs nedēļas Ministru kabineta sēde bija priecīgāka un svinīgāka nekā parastās. Kā gan nepriecāties, ja ir izdevies paveikt tik daudz varenu darbu, par kādiem agrāko laiku valdības pat iedomāties neuzdrošinājās.
Divos gadu desmitos ne viens vien censonis ir jājis stikla kalnā ar domu, ka valdībai jāsagrābj vara lielo ostu pārvaldēs un jāizstumj ārā pašvaldības, kas maisās pa kājām un neļauj izšiverēties kā iepatīkas. Nevienam nesanāca, pat superenerģiskais Einars Repše savulaik nošļūca uz dibena lejā. Ikreiz, kad kāds snaikstījās pārgrozīt ostu pārvaldību, nozares cunftes, pašvaldībnieki un eksperti veda politiķus pie prāta un pierādīja, ka tieši valdības un pašvaldību interešu sabalansētība ostu pārvaldībā ir vislabākais modelis un to nevajag sagraut.
Bet pie Kariņa valdīšanas šī lieta tika nokārtota vienā dienā ar pusstundas pārtraukumu starp Ostu likuma grozījumu pirmo un otro lasījumu. Izmantojot ASV sankcijas pret Ventspils mēru Aivaru Lembergu, pašvaldības ir padzītas no Ventspils brīvostas pārvaldes un pie viena arī no Rīgas brīvostas pārvaldes. Nekāda tiesiska pamatojuma šādam reiderismam nav, nekādu korupcijas lietu ne Ventspils, ne Rīgas brīvostu pārvaldēs nav, taču vai tad vajadzīgi kādi reāli pierādījumi? Attīstīta bezkompromisu tiesiskuma apstākļos pietiek vairākas reizes atkārtot «korupcijas midzenis», un tad vairs nekas nav jāpierāda.
Kariņa valdība un valdošā koalīcija Saeimā var nevaldāmi priecāties par to, ka izdevies fantastiski skaisti uzmest mediķus - vispirms viņiem viss kas tika sasolīts, pat likums tika pieņemts, ka viņiem būs 20% pielikums pie atalgojuma. Taču kaut kā tā sanāca, ka algu pacelšanai naudiņas pietrūka. Sacerējās mediķi, bet palika gaidām ar maisu. Nevajag jau būt tik naiviem! Paši vainīgi, ka tic politiķiem.
Paši vainīgi arī pusotrs tūkstotis Latvijas dzelzceļa darbinieku, kas tiks atlaisti. Bija jāsaprot, ka pasaule mainās, ka Krievija ir būvējusi pati savas ostas un negrib vairs daudz tranzīta kravu virzīt caur Latviju. Tātad dzelzceļniekiem ar pretenzijām jāvēršas pie Vladimira Putina, nevis pie Kariņa vai satiksmes ministra Tāļa Linkaita (JKP), kuram tranzīts vispār nav prioritāte. Atlaistajiem dzelzceļniekiem turpmāk būs daudz brīva laika skatīties televizorā, kā pasaule mainās.
Kariņš tikmēr ir bijis Baltkrievijā un runājis par hokeju un par tranzītu. Ministru prezidents uz Minsku nedevās tukšām rokām, bet dāvināja Baltkrievijas prezidentam Aleksandram Lukašenko Latvijas hokeja izlases spēļu kreklu ar viņa uzvārdu un pirmo numuru. Bet Baķka Kariņam uzdāvināja bronzas statueti ar vienu no Baltkrievijas slavenākajiem simboliem - sumbru. Tur gan ir tāda pikanta nianse, ka Baltkrievijas izejvielu pārstrādes uzņēmumus rietumvalstis te ieliek sankcijās, te izņem, te atkal ieliek melnajos sarakstos. Baltkrievu naftinieki ir pasaules hokeja čempionāta balsts. Kā tas izskatīsies, ja tik gaišais Kariņš sadarbosies ar sasankcionētiem baltkrievu ļaunuļiem? Bet nu cerams, ka hokeja čempionāts, kuru paredzēts rīkot vienlaikus Minskā un Rīgā, notiks.
Vairāki Kariņa valdības ministri ir cītīgi strādājuši katrs savā jomā. Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP) ar pārcilvēcīgām pūlēm ir darījusi visu, lai pēc iespējas vairāk ieriebtu Latvijas Universitātei, apstrīdējusi divkārt ievēlētā universitātes rektora ievēlēšanas likumību. Līdz galam gan viņai vēl nav izdevies sabojāt LU tēlu, un joprojām ir jaunieši, kas stājas šajā augstskolā, taču tas nekas - vēl jau ir laiks un iespējas pie šā jautājuma piestrādāt un pazemot universitāti arī kādos citādos veidos. Šuplinskai vēl ir ko mācīties un jāņem piemērs no VARAM ministra Jura Pūces (AP), kurš kā radioaparāts tikai atskaņo savu viedokli, bet kritiku un iebildumus par teritoriālo reformu neuztver.
Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) ir izcēlies ar spožu talantu epistulārajā žanrā - sarakstījis žēlabu vēstuli ārzemju vēstniecībām par to, cik daudz visādu briesmoņu sastopami Latvijas tiesu varā. Vēl Bordāns ir ceļojis. Kopā ar saviem partijas biedriem viņš viesojās ASV Finanšu ministrijā, un tā sagadījās, ka neilgi pēc šā apmeklējuma ASV Finanšu ministrija uzlika sankcijas Lembergam un Ventspils brīvostas pārvaldei. Skriet uz muižu, lai bučotu rokas baronlielkungam un nosūdzētu kaimiņu, ir tik mīļi un tik latviski! Ja Garlībs Merķelis būtu dzīvs, viņam te latvju morāles raksturīgo iezīmju aprakstam sanāktu vēl vesela nodaļa grāmatā.
Uz Ameriku Bordāns aizlidoja, taču viņam laikam nepietiek naudas biļetei uz Dāniju, lai parunātos ar turienes amatpersonām un panāktu Latvijas pilsones Kristīnes Misānes neizdošanu Dienvidāfrikas republikai. Bet kas gan ir tur viena Latvijas pilsone? Ja ministrs sāks interesēties par katra Latvijas pilsoņa nelaimēm un cilvēktiesībām, viņam neatliks laika celt bezkompromisu tiesiskuma mirdzošo pili.
«Tiesiskums un taisnīgums» tagad ir tāds kā jauns lozungs Kariņam. Tas ir labi, jo, ja Latvijas pilsoņiem nav ne tiesiskuma, ne taisnīguma, lai šie jēdzieni ir vismaz premjera un valdības locekļu runās! Kariņa valdība gada laikā ir daudz paveikusi, bet tas jau vēl nav viss, un jādomā, ka tā pratīs mūs vēl ar daudz ko pārsteigt.
