Izmantojot ASV Finanšu ministrijas lēmumu iekļaut sankciju sarakstā Ventspils mēru Aivaru Lembergu un Ventspils brīvostas pārvaldi, valdība ir veikusi «ostu apvērsumu» – pašvaldības pārstāvji no Ventspils brīvostas valdes tiek padzīti. Pie viena tas pats ir izdarīts arī Rīgas brīvostā. Ir veikti attiecīgi grozījumi ostu likumā, un brīvostu pārvaldes tiks pārveidotas par kapitālsabiedrībām. Ventspils brīvostas pārvaldi pārtaisīs par valsts akciju sabiedrību Ventas osta. Droši vien nepaies ilgs laiks un šīs kapitālsabiedrības tiks nodotas izprihvatizācijai. Pašvaldību pārstāvju padzīšana no ostām izbeidz līdz šim pastāvējušo pašvaldību un valdības interešu sabalansētību, mazina lēmumu pieņemšanas caurspīdību un palielina korupcijas riskus, jo lēmumi turpmāk tiks pieņemti šaurākā ļaužu lokā nekā līdz šim.
Šīs voluntārās pašvaldību pazemošanas vilcējspēks bija Jaunā konservatīvā partija (JKP), tas notika ar premjera Krišjāņa Kariņa (Jaunā Vienotība), valdības un Saeimā valdošās koalīcijas atbalstu. JKP tieslietu ministrs Jānis Bordāns un viņa partijas biedri Juta Strīķe un Juris Jurašs ir gatavi cirst un bradāt pa labi un pa kreisi un attīstīt tālāk politisko konkurentu apkarošanas ofensīvu - atlaist Rīgas un Ventspils domes, dabūt nost no amatiem tās valsts, tiesībsargājošo iestāžu un tiesu varas amatpersonas, kas nepakļaujas bordānistu kaprīzēm, slēgt medijus, kas uzdrošinās kritizēt JKP, un neņemt vērā, ka pastāv Satversme, likumi un demokrātijas pamatprincipi. JKP gribētu tagad ar soda ekspedīcijām doties no Rīgas uz Ventspili, no Ventspils atpakaļ uz Rīgu un atkal, zirgu pakaviem klabot un nagaikām švīkstot, no Rīgas uz Ventspili.
Nezin vai pārējie valdošie saprot, cik riskantā avantūrā viņus sev līdzi aicina JKP? Atraut vaļā naida un beztiesiskuma Pandoras lādi ir patīkami tikai tik ilgi, kamēr tādā veidā var kaitēt Lembergam, Saskaņai, ZZS vai kādam citam valdības oponentam, taču pastāv dabas likumi, ka tie, kas citam bedri rok, vēlāk paši tajā iekrīt, mednieki vienā jaukā brīdī kļūst par medījumu, un bumerangi atgriežas metējam pa pieri. Lādei vāks jau ir pavērts, taču nupat varbūt vēl ir pēdējais laiks ar skubu vērt to ciet. Varbūt vēl var pagūt?
Partija KPV LV ir sākusi šaubīties, vai vajag atlaist Rīgas domi par «atkritumu krīzi», turklāt vēl nosakot, ka ārkārtas vēlēšanās ievēlētai jaunajai domei tiks atvēlēts strādāt gandrīz piecarpus gadus.
VARAM ministrs Juris Pūce (Attīstībai/Par) ir pārliecināts, ka «atkritumu krīze» ir pietiekams juridisks pamats Rīgas domes atlaišanai, taču neredz pamatu Ventspils domes atlaišanai, uz ko mudina JKP.
Šie divi fakti liecina, ka varbūt ne visi valdošajās aprindās ir pavisam prātā sajukuši un kaut kādas atliekas no tiesiskuma un demokrātijas tiks saglābtas.
Ir «divas lielas atšķirības» starp Rīgu un Ventspili, jo Ventspilī nav ne politiskas krīzes, ne arī tādu pašvaldības lēmumu, kuriem kaut vai aiz tieviem matiem pievilkt atkārtotu likuma nepildīšanu. Ventspilī ir stabila, darbīga pašvaldība, un ne mazāko pazīmju, ka tā varētu kļūt darboties nespējīga. Dieva laime, ka Pūcem ir tik daudz saprašanas, ka Ventspils domes atlaišanu viņš nemēģina iniciēt.
Mazliet citādi ir Rīgā, kur tik tiešām ir bijuši vērojami vājuma brīži un apātijas periods. Tomēr arī ar Rīgas domes atlaišanu gludi neies - izskatās pat, ka no atlaišanas nekas nesanāks. Četras valdošās partijas - JKP, A/P, Jaunā Vienotība un Nacionālā apvienība - sen sapņo atlaist Rīgas domi, likumprojektu par atlaišanu ir atbalstījusi valdība, tomēr piektā koalīcijas partija KPV LV vismaz tuvākajā laikā negrasās atbalstīt domes atlaišanu un šajā jautājumā ir tāda kā koalīcijas iekšējā opozīcija. Lai panāktu vienotu valdošās koalīcijas viedokli, nāksies ļoti daudz «strādāt» - pierunāt, nopirkt vai pārbiedēt KPV LV politiķus, parādot, ka dažiem no viņiem jau vaļā stāv drūma cietuma kameras durvis.
Ir saprotams JKP, JV, NA un AP īgnums un dusmas - pašvaldību vēlēšanās uzvara jau šķita tik tuvu, tomēr ar niecīgu pārsvaru vinnēja Saskaņa un GKR. Šīs traumas rēta joprojām smeldz. Ir bijis tiešām daudz skandālu ar Rīgas satiksmes korupcijas lietu un vēl jo daudzām lietām. Taču, lai cik nebūtu šādu skandālu, joprojām spēkā ir pašvaldību likums, kurā skaidri noteikts, kādos gadījumos domi var atlaist, lai tas būtu nevis politisks, bet tiesisks akts. Ja šim tiesiskajam principam kāpj pāri ar politisku gribēšanu, tad tas diezin vai ir glīti. Tad iznāk, ka pašvaldību vēlēšanās zaudējušas partijas ministrs ņem un atlaiž pašvaldību tāpēc, ka nespēj vinnēt godīgā vēlēšanu cīņā… Pūce ir pārliecināts par domes atlaišanas tiesisko pamatu, taču ne visi ir tikpat pārliecināti kā viņš.
Vienbrīd izskatījās, ka Rīgas domes koalīcija pati tūdaļ sabruks, ka tai vairs nebūs vairākuma un tā nespēs vairs strādāt, kas būtu pamats korektai domes atlaišanai, tomēr vismaz pašlaik domes pozīcijai ir 32 mandāti. Tas ir pašvaks, taču vairākums.
Protams, Saeima var visu ko darīt - nepildīt iepriekš pašas pieņemtus likumus, pieņemt tādu partiju finansēšanas likumu, kas dod priekšrocības tieši koalīcijas partijām, apskatīties, ka politiskajam pretiniekam kritis reitings, un censties izmantot šo brīdi jaunu vēlēšanu iniciēšanai. Taču tā darīt nav labi - tas ir tiesiskais nihilisms, likumu rakstīšana savām vajadzībām, spēles noteikumu mainīšana spēles gaitā. Politiķi nezin kāpēc iedomājas, ka ir pie varas uz mūžiem, taču tik skaisti nebūs. Un tad būs jāvaid, ka pašiem jācieš no pašu ierādītā voluntārisma un autoritārisma stila.
