Gan jau "nacionāļi" izglābs "Saskaņu"...
Sociāldemokrātiskā partija Saskaņa pašlaik pārdzīvo grūtus laikus. It kā jau nekas dramatisks vēl nav noticis – tai joprojām ir augstākais reitings starp visām partijām, lielākā frakcija Saeimā, vieta valdošajā galvaspilsētas koalīcijā. Tāpat arī pilsētu mēri un vara lielu pilsētu pašvaldībās, Nils Ušakovs eiroparlamentā, taču diez cik priecīgi šie politiķi neizskatās. Zars, uz kura viņi sēž, ir aizlūzis un krakšķ.
Sestdien notika Saskaņas kongress, kurā tika pārvēlētas partijas amatpersonas, un viss palika pa vecam - galvenā loma paliek ilggadējam līderim Jānim Urbanovičam, kurš ievēlēts par partijas priekšsēdētāju. Līdzšinējais partijas līderis Nils Ušakovs ievēlēts par partijas domes vadītāju.
Urbanovičs par saviem vietniekiem izvēlējies Rēzeknes mēru Aleksandru Bartaševiču, Saeimas deputātu Vjačeslavu Dombrovski, Daugavpils domes priekšsēdētāju Andreju Elksniņu, bijušo Saeimas deputātu Andri Morozovu un Rīgas domes Saskaņas frakcijas vadītāju Annu Vladovu. Līdz ar to kazas ir paēdušas un vilki dzīvi, un var rullēt uz priekšu. Nebija jau arī paredzams, ka no kongresa skanēs kādas jaunas ideoloģiskas idejas, jo partijas galvenais uzdevums bija novērst iekšēju šķelšanos.
Konkurenti uz šķelšanos cerēja un gaidīja, taču nesagaidīja, tomēr viņiem ir izdevies panākt diezgan jau nu īpatnēju situāciju Rīgas domē, kas diezin vai ir patīkama Saskaņai. Formāli Saskaņa galvaspilsētā joprojām ir liela un varena, taču faktiski teikšanas tai palicis gaužām maz. Katru tās domnieku soli vēro tiesībsargājošais KNAB, bet dažs citas krāsas domes politiķis tikmēr savus projektus bīda un nēsā naudas kules šurp un turp visnotaļ priecīgi un netraucēti. Rosļikova četrinieks un bloks Rīgai kopā veido septiņu deputātu asi, ap kuru pat vairāk nekā ap Saskaņu griežas visas lietas. Prieku un laimi bauda azartspēļu bizness, kuram pie rīkles ķerties nav laika, spēka un pietiekamas varas. Tikmēr pilsētas mērs ir Oļegs Burovs (Gods kalpot Rīgai (GKR)), kurš lielu atbalstu ne no viena nebauda, taču viņam ir misija izķepuroties no atkritumu skandāla, kurā citiem negribas iesmērēties. Tomēr šādā stāvoklī var iznākt tā, ka visas piepes pienāksies Saskaņai, bet laurus baudīs citi.
Pirms divām nedēļām Saskaņa paziņoja, ka apsver domu izstāties no Rīgas domes valdošās koalīcijas, taču arī šāds pavērsiens nav nekas izcils partijai. Var apgāzt šaha galdiņu un izmetāt kauliņus. Bet kas pēc tam? Ja peripetiju rezultātā Attīstībai/Par! VARAM ministrs Juris Pūce iecels sevis izraudzītu pilsētas pārvaldnieku - «gubernatoru», diezin vai tas būtu variants, uz kuru tiekties Saskaņai. Pašlaik šī partija ir lielās sprukās, neziņā, ko darīt - paredzama ilga, nebeidzama ņemšanās, kur partija tā kā aiziet, bet nāk atpakaļ, nāk atpakaļ, bet tā kā draud iet projām. Vēlētājiem tas diezin vai var patikt.
Taču ir Saskaņai viena ļoti laba ziņa. Tā ir politiskā spektra pretējās puses cietpaurīgi nelokāmā vēlme ieriebt krieviem, kas vienmēr rada Saskaņas elektorāta saliedēšanos. Nacionālā apvienība (NA) gluži kā pēc iepriekš sen izplānota grafika regulāri pamanās inspirēt un panākt tādu normatīvo aktu pieņemšanu, kas kacina Latvijas krievu etnisko grupu, kura savukārt savu interešu pārstāvniecību saredz Saskaņā. Nupat nesen Saeimas darba kārtībā iezagās likuma grozījumi, ar kuriem tiek aizliegts mest lielmāju pastkastītēs reklāmas lapiņas, kurās teksti rakstīti gan latviski, gan krieviski. Par šādu lapiņu izplatīšanu būšot naudas sods. Šo domu ieteicis Valsts valodas centrs, un, protams, NA ir galvenā tās bīdītāja parlamentā. Tas liek krieviem justies apspiestiem, iespiestiem «otrās šķiras» cilvēku lomā. Nekādu latviešu valodas stiprināšanu šādi normatīvie akti nedod, toties sliktu vēstījumu, ka par viņiem ņirgājas, krievi sajūt gan. Ja šādi vēstījumi nāks arī laikā tuvāk pie vēlēšanām, Saskaņas elektorāts neskatīsies, kādi ir atkritumu biznesa konkurences kropļojumi vai sabiedriskā transporta uzņēmuma parādi, bet bez šaubīšanās balsos par saviem aizstāvjiem - par Saskaņu.
Ja nebūtu NA, Saskaņai neklātos viegli un tuvinātos noriets. Un otrādi - ja nebūtu Saskaņas, NA diezin vai būtu tik ietekmīga kā pašlaik. Tātad viena bez otras nekādi nevar, un, ja Saskaņa nonāks pavisam bēdīgās grūtībās, NA nāks tai palīgā un glābs, izdomājot atkal kaut ko tādu, kas ļaudīm liek cepties par etniskām lietām un aizmirst ekonomiskās.