Partiju bikses par valsts naudu

Ministru kabinets otrdien atbalstīja grozījumus Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā. Grozījumu mērķi un jēgu valdība pamato ar nepieciešamību mazināt partiju finansiālo atkarību no privātajiem ziedojumiem un ziedotāju ietekmes. Tāpēc ļoti būtiski tiks palielināts partiju finansējums no valsts budžeta.

Līdz šim pēdējo septiņu gadu laikā partijas saņēma 71 eirocentu par katru vēlēšanās iegūto vēlētāja balsi. Turpmāk tas būs vairāk nekā pieci eiro. Līdz šim kā kritērijs finansējuma apjomam bija tikai Saeimas vēlēšanu rezultāti, bet tagad tiks vērtēti arī pašvaldību un Eiropas Parlamenta vēlēšanu rezultāti - 4,5 eiro par Saeimas rezultātiem, plus 0,5 eiro par eiroparlamenta un pašvaldību vēlētāju balsīm.

Te uzreiz atskan daudzas sašutuma balsis, ka laikā, kad pensionāri ar biezām brillēm maciņos meklē brūnus centus maizītei, raudošas medmāsas brauc uz Norvēģiju un vispār visās malās valda izmisums un bads, riebīgie politiķi paši sev iedala astoņas reizes lielāku finansējumu no nodokļu maksātāju naudas.

Bet nu monētai ir arī otra puse - jo švakākas ir partijas, jo vārgāka ir valsts pārvalde, jo brāķīgāki ir likumi, jo sliktāk dzīvo arī tauta. Partijām arī vajag naudu - jāīrē biroji, jāmaksā par elektrību, jāpērk datori, papīra mapītes un saspraudītes, jāvāra klīsteris, ar ko līmēt uz sētām plakātus, jāmaksā profesionāliem propagandistiem pirms vēlēšanām un juristiem, kad sanāk kādas ziepes utt. Var jau domāt, ka partijām jābūt pasaku princesēm, kuras uz ķemertiņu neiet un nosmulētas banknotes rokā netur, taču dzīvē tik skaisti nenotiek. Bez kaut kādas naudas partijas nevar pastāvēt - ja tiek samazinātas summas, ko tās drīkst saņemt biedru naudās un no sponsoriem, tad jāpalielina finansējums no valsts.

Tiecoties uz skaisto, turīgo, tiesisko, demokrātisko un visādi citādi daiļi vareno Latviju, vajadzētu partijas mazāk lamāt, bet vairāk iesaistīties pašiem partiju darbā - ideāli būtu, ja visās latvju zemes malās ļaudis vakaros ietu uz partiju birojiem, iedegtu spuldzītes, spriestu un domātu, strīdētos un plānotu, ko tādu labāku izdarīt savā ciemā, pilsētā un valstī. Tā nav pareizi dzīvot, kā tagad, kad būt partijas biedram pārējā sabiedrības daļā tiek uzskatīts par kompromitējošu kaunu un politiskā darbā ir iesaistīts vien kāds nožēlojams viens procents pilsoņu.

Varbūt ir labi un pareizi, ka valsts finansējums partijām tiek piešķirts un valdība ir sadūšojusies uz tā palielināšanu...

Bet, kas tik tiešām neizskatās diez cik labi, ir veids, kādā valdošais piecpartiju bloks stiepj, spaida un samudžina likuma grozījumus, lai tie būtu tīkami pašiem un cik iespējams mazāk patīkami tiem, kas nav pie valdīšanas.

Kura partija allaž ir līdere un vienmēr iegūst visvairāk vēlētāju balsu un attiecīgi vislielāko mandātu skaitu Saeimā? Tā ir Saskaņa. Pēc finansējuma palielinājuma tai pienāktos 1,2 miljoni vai pat vairāk. Tāpēc ir izdomāti finansējuma griesti - ne vairāk kā 800 tūkstoši gadā. Tādā veidā koalīcija savam konkurentam un opozicionāram noskauž prāvu daļu finansējuma. Būtībā tā ir ieriebšana Saskaņai un tās vēlētājiem, kuru balsis tiek pataisītas par mazāk vērtīgām. Bet tad nevajag brīnīties, ka šīs partijas elektorāts ir nikns, pavelkas uz musinošo tēzi, ka tiek uzskatīts par «otrās šķiras» cilvēkiem, un vēlēšanās mobilizējas, pat ja partija Rīgas domē ievārījusi visbaisākos atkritumu un satiksmes nanoneglītumus.

Vēl ir tāda dīvainība, ka valsts finansējums tiek piešķirts partijām, kas Saeimas vēlēšanās ieguvušas 2% balsu, tomēr likumgrozījumos paredzēts, ka politiskajai partijai, par kuru iepriekšējās Saeimas vēlēšanās nobalsojuši vairāk nekā pieci procenti vēlētāju, papildus piešķirs valsts budžeta finansējumu 100 000 eiro katru gadu līdz nākamajām Saeimas vēlēšanām. Tā arī tāda skopulīga naudas čupiņas pārdale uz savu pusi. Sak, lai jau tiek arī kāda naudiņa dažiem neveiksminiekiem, kas neietika Saeimā, bet sev tomēr iedalīsim simt tūkstošus pa virsu.

Tā kā finansējums tiek sasaistīts ar iepriekšējām vēlēšanām, pašā saknē tiek nocirsta romantiskā idille, ka tuvākā vai tālākā nākotnē varētu dzimt liels, skaists politiskais spēks, kas būtu patiesi jauns un izcilīgs. Tas nedrīkstēs ņemt sponsoru naudu un arī no valsts neko nevarēs dabūt.

Topošie likumgrozījumi ir augstprātīgi ļauni pret mazajām partijām, kuras piedalās pašvaldību vēlēšanās, bet uz Saeimu nelien. Visādiem tur «Mēs saviem Mazmežsuņāniem!» valsts nauda nepienākas!

Pirms vēlēšanām tika stāstīts, ka viss būs pa jaunam, taču turpinās tā pati vecā tradīcija zīmēt piegrieztni tādām biksēm, kuras paša dibenam der kā uzlietas, bet citam vai nu par lielām, vai par mazām.