Tiesas pliķis bezkompromisu tiesiskajiem

Administratīvā rajona tiesa pirmdien apturējusi Latvijas Universitātes (LU) rektoram Indriķim Muižniekam nelabvēlīgo Ministru kabineta lēmumu, ar kuru viņš netika apstiprināts LU rektora amatā.

Apturot Ministru kabineta rīkojuma darbību, tiek apturētas visas ar to radītās tiesiskās sekas. Tas ir pliķis izglītības un zinātnes ministrei Ilgai Šuplinskai (Jaunā konservatīvā partija (JKP)) un viņas «ļoti daudzajiem juristiem», kas stiprināja ministres pārliecību, ka Muižnieka čakarēšanu varēs juridiski formatēt. Ja ministre vēl ampelēsies ar apelēšanu un kasīsies ar kasāciju, Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam (Jaunā Vienotība (JV)) vajadzēs viņai pienācīgi uzbļaut, ka nupat gan tā kā būtu jābeidz graut LU un valdības prestižu. Ir kaunpilnas visas tās izrīcības, ko ir veikusi Šuplinska. Vai tad jau nebūtu tā kā beidzot jāatslābst?

Tiesa skatīja valdības lēmumu tieši laikā, kad LU svinēja skaisto simtgadi - ar brīnišķu koncertu, kur Raimonds Pauls sēž pie klavierēm, kur piedalās labākie dziedātāji un koris un skan liega melodija. Šuplinskai labpatika šo svētsvinīgo noskaņu bojāt. Tiem, kas svinēja un baudīja mūziku, palaikam prātā atgriezās jautājums, vai šai augstskolai ir rektors un cik viņš leģitīms? Tas ir apmēram tāpat, kā redzēt Raimondu Paulu, bet būtu jāgaida no valdības, lai tā apstiprina viņa pilnvaras saukties par Maestro.

Muižnieku augstskola ir par divkārt ievēlējusi par rektoru. Vispirms LU Satversmes sapulce to jau vienreiz paveica. Taču vēlēšanu rezultāts bija neparasts, jo bija konkurence starp diviem labiem sāncenšiem, Muižnieks gan bija vinnējis savu konkurentu, iegūstot vairāk balsu, taču pašam bija mazāk «par» balsu nekā «pret». Tad ar otro reizi LU Satversmes sapulcē viņu ievēlēja jau ar konkrētu «par» balsu pārsvaru - lai nu nemaz vairs nav nekādu šaubu. Ko vēl vajag?

Tomēr Šuplinska uzskatīja, ka arī ar to nepietiek. Pēc viņas domām, politikāņu aprindām ir jābāžas iekšā augstskolas autonomi iekšējās lietās un voluntāri jānorāda, kam būs būt rektoram, kam nebūt. JKP ar šantāžu panāca, ka Kariņa valdība tek JKP pavadā un Muižnieku par rektoru neapstiprināja. Valdība un Kariņš baidījās, ka JKP var Muižnieka dēļ sākt skandalēties pagalam trakās formās un tad zem sitiena paliks budžeta pieņemšana.

Tiesa ir lēmusi, un līdz ar to JKP kontā ir vēl viens izčakarētais - labticīgi bez vainas vainīgais Gvido Straube, kurš zaudē rektora vietas izpildītāja statusu, jo par rektora pienākumu izpildītāju ir atzīstams Muižnieks. Tāpat šobrīd ir zudis tiesiskais pamats atkārtoti organizēt rektora vēlēšanas. Straube droši vien bija jau visādi izdomājies, ko un kā darīs kā LU vadītājs, taču tagad viņam jāpaiet malā un jāatslābst.

Šis tiesas lēmums nozīmē, ka līdz brīdim, kad lieta tiks izskatīta pēc būtības, jūnijā notikušās rektora vēlēšanas ir uzskatāmas par leģitīmām. Šobrīd vēl nav zināms, kad tiesa lietu skatīs pēc būtības.

Tiesa atzina, ka pastāv pamats pagaidu aizsardzības piemērošanai, jo pārsūdzētais rīkojums ir pirmšķietami prettiesisks un tā darbība varētu radīt būtisku kaitējumu, kura novēršana būtu ievērojami apgrūtināta vai neiespējama.

Tiesa pirmšķietami secināja, ka daļa no rīkojumā norādītajiem pārkāpumiem nav konstatējami, savukārt daļai nav tiesiskas nozīmes, jo tie nav tieši saistīti ar rektora ievēlēšanu vai ir nebūtiski.

Piemēram, jautājums par LU Satversmes sapulces dalībnieku mandātiem ir pašas autonomās institūcijas ziņā un tas nevar tikt pārvērtēts, lemjot par rektora apstiprināšanu Ministru kabinetā. Lai arī tam nav tiesiskas ietekmes strīda izšķiršanā, tiesa atzina par lietderīgu norādīt, ka ievēlētā LU Satversmes sapulces dalībnieka mandātu, ja dalībnieks no tā atteicies, ir pieļaujams nodot nākamajai ievēlētajai personai, kura saskaņā ar vēlēšanu protokolu attiecīgajā personāla grupā ieguvusi visvairāk balsu aiz ievēlētās personas.

Tāpat pretēji valdības rīkojumā norādītajam tiesa atzina, ka rektoram ir tiesības sasaukt Satversmes sapulces ārkārtas sēdes un konkrēts termiņš to sasaukšanai tiesību normās nav noteikts.

Kaut arī tiesa konstatēja pārkāpumu, Satversmes sapulcei neapstiprinot rektora vēlēšanu pirmās kārtas balsojumu, tiesas ieskatā tas pēc būtības nav ietekmējis vēlēšanu procesu un nav būtisks. Nosakot rektora vēlēšanu otro kārtu, LU Satversmes sapulce faktiski ir apstiprinājusi rektora vēlēšanu pirmo kārtu un tās rezultātus.

Izglītības un zinātnes ministre savu amatu ir ieguvusi nevis uz izglītības un veselā saprāta rēķina, bet solot neizpildāmas lietas un balstoties uz neapmierinātā protesta elektorāta emocijām. Līdz ar to viņas partija diezin vai samierināsies, ka tiesa ir lēmusi. Šai partijai likumi nav rakstīti un tiesa nav autoritāte. JKP ir īpaša partija - ar īpašām vajadzībām. Ja neko Muižnieka lietā vairs nevarēs panākt, tā tik un tā vēl bļaurēs un vāvuļos, ka visapkārt nelieši - tiesneši, prokurori un visi, kas nepakļaujas JKP kaprīzēm un iedomām. Diezin vai Alma Mater var jau ļauties mierīgam zinātnes un izglītības darbam - JKP komisāri vēl gudro, kā viņai turpināt sagandēt dzīvi.