Uz Kariņa rēķina

Pastāv kaut kas netverams, ar racionālu prātu nesaprotams, kas ir harisma. Premjeram Krišjānim Kariņam tā ir.

Viņa oratora māksla it kā nav nekāda izcilā, viņa reālā rīcība mēdz būt neizlēmīga, agrākos laikos viņš mēdza izdarīties un izrunāties nekompetenti un dumji, taču ļoti lielā sabiedrības daļā viņš tik un tā tiek vērtēts ļoti augstu. Un arī latvju elite - ne tikai politiskā un ekonomiskā, bet arī intelektuālā - visur ver vaļā viņam zeltītās durvis.

No vienas puses, tas ir ļoti labi - latviešu ir maz un latviešiem ir maz spilgtu personību un autoritāšu. Ja kādam izdodas būt līderim, tad tas ir ļoti labi.

Taču, no otras puses, šāda nekritiska mīla ir drusciņ šizofrēniska - līdzīgi Krievijā milzīgi daudz ļaužu lamā valdību, bet vienlaikus dievina Vladimiru Putinu, nemaz neuzlūkojot kopsakaru. Nu, labi, Kariņš nav Putins un latvieši nav krievi, bet disonanse starp attieksmi pret Kariņu un attieksmi pret valdību sāk jau iezīmēties. Un dažbrīd šķiet, tas vairs nav labi. Jo aiz Kariņa var uz priekšu bīdīt visnotaļ nešķīstas cūcības.

Piemēram, jau tagad aizvien vairāk top skaidrs, ka, visticamākais, scenārijs ar mediķu algām būs tāds, ka solījums par 20% pielikumu tām netiks pildīts. Vienkārši tāpēc, ka naudas nav un nebūs un nav kur to ņemt. Vajag apmēram 120 miljonu eiro, bet atrasti būs apmēram 50 miljonu. Ja mediķiem paveiksies reāli dabūt kaut ko no vismaz tiem 50, tad kāds algā kaut ko dabūs vairāk nekā līdz šim. Bet nu ne tādā apmērā, kā solīts.

Lieki teikt, ka tas nav glīti - solījums bija, un nevar tagad atrunāties, ka mediķus priecējošais likums tika pieņemts tad, kad koalīcijas vēl nebija. Kāpēc vajadzēja solīt, ja vismaz tie politiķi, kas prot rēķināt, labi apzinājās, ka solījumu nevarēs izpildīt? Pat vispēdējie deģenerāti - zagļi cietumā, dzīvojot ne pēc likuma, bet pēc savas īpatnējās saprašanas par morāli un ētiku, par vienu no nepārkāpjamiem tabu uzskata lielīgu muldēšanu, kaut ko solot, bet solījumu nepildot. «Za bazar atvečaješ» jeb «par tirgustērgu jāatbild» - ir rakstīts viņu nerakstītajā uzvedības kodeksā. Bet latvju politiskajā elitē atgādināt, ka solījumi jāpilda, ir tāds kā sliktais stils. Tie, kas atgādina, tiek atstumti un uzskatīti par ciema muļķīšiem.

Janvārī tika pieņemts Saeimas lēmums par blēdīgās obligātās iepirkuma komponentes (OIK) shēmu atcelšanu līdz martam. Visi politiķi ļoti labi zināja un saprata, ka balso par lēmumu, kas nav izpildāms un nenotiks pat mēģinājums to izpildīt. Taču nobalsoja pacilāti vienbalsīgā vienprātībā.

Nekrietna māžošanās ar OIK turpinās un turpināsies. Ir izveidota parlamentārās izmeklēšanas komisija, kas jau trešo mēnesi strādā, bet tās darbs ir bezjēdzīgs. Tieši tie deputāti, kas visvairāk cēluši trauksmi par OIK un kas vislabāk šo problēmu pārzina, komisijā nemaz nestrādā. Ivars Zariņš pameta komisiju pēc tam, kad viņu neievēlēja par priekšsēdētāju. Bet tas loģiski, jo, ko viņam vairs sēdēt apspriežu zālē, ja viņā neklausīsies? Pārējie sanāk uz sēdēm paretam un cilā milzīgus dokumentu blāķus, ar kuriem viņus apbērusi Ekonomikas ministrija un kuru sakars ar OIK ir attāls vai pat nekāds. Pat izšķirstīt tos nav iespējams, kur nu vēl analizēt.

Kariņa valdībai nevienā mirklī nav bijusi doma OIK problēmu reāli risināt, nākamā gada budžeta plānos ne centa nav atvēlēts kaut kādām darbībām ar OIK.

Bet pārsteiguma jau nekāda nav. Nevar prasīt, lai āzis godprātīgi strādā par dārznieku. Jo, kas tad ir tie patiesie, kas gūst labumu no OIK shēmām? Tie ir pašreizējās un iepriekšējo valdību ministru draugi, paziņas un radi. Un būtībā tie paši politiķi, kas OIK virzīja, tagad sabotē kriminālo shēmu dekonstrukciju. Tieši shēmrades darbu karstākajā laikā ekonomikas ministra postenī bija Kariņš. Kādu interesi, lai OIK tiek likvidēta, var gaidīt no valdības un valdošās koalīcijas? Var gaidīt tikai, ka spēle būs tāda, ka brīžos, kad no viena politiskā spektra gala notiks mēģinājumi OIK tēmu aktualizēt, otrs, valdošais, gals saaktualizēs kaut ko citu, lai ļaužu acis pievērstu kādām citām problēmām un skandāliem. Ir taču Rīgas dome, kuru var gānīt 24 stundas diennaktī. Un vēl visu ko var izdomāt.

OIK shēmotāji desmit gados esot nopelnījuši vairāk nekā divus miljardus. Un vēl vairāk nekā miljardu nopelnīšot tuvākajā laikā. Ne visi šie miljardi ir nozagti, bet daļa, jo ir starp OIK saņēmējiem arī godīgie zaļās enerģijas ražotāji. Tomēr var lēst, ka nozagti ir simti miljonu. Kad medicīnas darbinieku algām pietrūkst 70 miljonu, tas ir nepaceļams cipars un diezin vai tiks atrasts. Bet simti miljonu ir nozagti. Un vēl tiks nozagti.

Iespējams, mediķi sašutīs un protestēs. Bet tas nekas - atnāks Kariņš un visus nomierinās.