Renegātu "zelta akcija"

© F64 Photo Agency

Rīgas domē episku likteņzvanu priekšvakarā kā ļoti ietekmīgi ir uzradušies divi jauni politiski veidojumi – Neatkarīgo deputātu frakcija (NDF) un deputātu bloks Rīgai!. Kas tie par ērmiem, ko viņi ēd?

Rīgai! veido Latvijas Reģionu apvienības/Latvijas attīstībai (LRA/LA) frakciju pametušais deputāts Oskars Putniņš un no Jaunās konservatīvās partijas (JKP) izslēgtie Imants Keišs un Druvis Kleins. Putniņš savulaik pameta LRA/LA, paziņojot, ka viņam nav pieņemams tas, ka frakcija balsojumā atbalstīja deviņu azartspēļu zāļu neslēgšanu. Bet Keišs un Kleins JKP nežēlastībā krita nesen, jo viņiem bija no partijas atšķirīgs viedoklis par Daiņa Turlā (Gods kalpot Rīgai (GKR)) gāšanu no mēra amata.

NDF ir no Saskaņas izmestie Aleksejs Rosļikovs, Valērijs Petrovs, Vadims Baraņņiks un Vitālijs Dubovs. Formālais frakcijas vadītājs skaitās Petrovs, taču Rosļikovs biežāk parādās medijos kā četrinieka viedokļa paudējs. Šiverīgais Rosļikovs pirms kļūšanas par domes deputātu bijis apsardzes biznesmenis, un viņam piederējušas vairākas firmas. Dažu šo firmu darbība nonākusi VID redzeslokā kā tādas, kas sataisījušas prāvus nodokļu parādus, taču Rosļikovs ir pamanījies no savām kapitāldaļām atbrīvoties, pārdodot vai kā citādi nododot tās Ukrainas un Krievijas pilsoņiem. Viena no firmām beigu galā pirms likvidācijas palikusi parādā valstij 230 tūkstošus eiro.

Aprīlī Valsts drošības dienests veica kratīšanu Rosļikova kabinetā - saistībā ar kriminālprocesu pēc panta par nacionālā, etniskā un rasu naida kurināšanu. Tur gan viņam esot piemērots liecinieka statuss.

Pirms vēlēšanām Rosļikovs solīja celt iekšlietu darbiniekiem dzīvokļus, kurus varēšot pirkt bez pirmās iemaksas. Bet nu politiķi tā dara - visu ko sola, solījumus aizmirst uzreiz pēc vēlēšanām, un Rosļikovs te nav kāds īpašs izņēmums. Viņam vispār ir raksturīgas lielas pārliecināšanas un šarmēšanas spējas.

Neatkarīgo četrinieka atraušanās no «dzimtās partijas» izskatījās kā lūpas uzmešana par to, ka nav novērtēti un ir apskādēti, neiegūstot gana augstus amatus, tomēr viņu demaršā ir mazliet mistērijas. Nemaz jau tik pazemoti viņi nebija - visi domē bija prestižos posteņos un pelnīja labi. Rosļikovam bija iedalīts vadīt ļoti nozīmīgo Pilsētas attīstības komiteju ar algu virs 37 tūkstošiem eiro gadā. Vicemērs Baraņņiks pērn par darbu domē saņēmis 34 161 eiro, bet par darbu Rīgas brīvostas valdē - 45 418 eiro. Dubovs kā a/s Rīgas Centrāltirgus padomnieks (konsultants) darba algā saņēmis 34 856 eiro un par darbu Rīgas domē 12 322 eiro. Petrovs kā Rīgas Centrāltirgus konsultants pērn saņēmis 35 243 eiro, bet kā struktūrvienības vadītājs SIA Rīgas namu pārvaldnieks - 49 434 eiro.

Tāpēc rodas iespaids, ka četrinieka demaršs varbūt bija kādu ārēju spēku - citas (opozīcijas) partijas - inspirēts.

Situācija Rīgas domē pašlaik nav nemaz tik vienkārša, kā varētu izskatīties. Domei ir pēdējais brīdis klāt, lai izglābtos no atlaišanas un ārkārtas vēlēšanām. Ja līdz 20. augustam netiks ievēlēts jauns mērs un viņa vietnieki, sāksies atlaišanas procedūra. Ārkārtas vēlēšanas nozīmētu ilgu ņemšanos, kuras rezultātā jaunievēlētā ārkārtas dome varētu strādāt tikai gadu. Kam tas vajadzīgs?

NDP un Rīgai! ir tā kā labi sadziedājušies un vienojušies par sadarbību, un paradoksālā kārtā tieši šiem septiņiem deputātiem pieder «zelta akcija» - viņi pašlaik var justies varenāki par «lielajām» partijām, jo ap viņu asi griežas visas norises. Nesen vēl bija redzama saules apspīdēta taciņa - būtu par mēru jāievēlē Oļegs Burovs (GKR) un par vietniekiem Saskaņas Sandris Bergmanis un Anna Vladova. NDP un Rīgai! gan jau arī kaut kas vērtīgs atlēktu par atbalstu. Taču intriga laikam saglabāsies līdz pat pēdējam brīdim, jo NDP paziņojusi, ka neatbalstīs Bergmani nevienā no amatiem. Savukārt Bergmanis nav gluži nepazīstams garāmgājējs, bet partijas Rīgas nodaļas vadītājs, un dzirksteles lec tā, ka maz neliekas. Politiķi no rīta vienojas par kaut ko, bet vakarā jau atkal ir salamājušies un visas vienošanās ir sabrukušas.

Lai vai kas nāktu pie varas, ar vai bez ārkārtas vēlēšanām, finanšu lietas domē ir smagas. Nākamajai koalīcijai nāksies atcelt lielās atlaides pensionāriem braukšanai sabiedriskajā transportā, un tas nebūs populāri. Tāpēc paredzamas «Pirra uzvaras» un «tie pēdējie būs tie pirmie». Politiķi jau var gudrot, cik tālā nākotnē viņi cer darboties - vai saķert varu tūlīt kā zīli rokā, vai plānot stratēģiski ilgu palikšanu vēl uz daudziem gadiem. NDF un Rīgai! ir tikai tagadne un nav nākotnes kā kaut kādiem jaunveidojumiem. Ko viņi «pārdos» vēlētājiem? Balsojiet par mums, jo mēs «uzmetām» savas iepriekšējās partijas! Vēsture rāda, ka renegātiem nespīd. Dažs no NDF un Rīgai! var varbūt veidot kādu individuālu politiķa karjeru, ja paveiksies, bet bezcerīga ir partija, kas sastāv no aizbēdzējiem. Droši vien, ka NDF un Rīgai! būtu jāizvairās no ārkārtas vēlēšanu varianta, taču ne vienmēr politikā viss notiek tā, kā tam būtu jānotiek loģiski.

Viedokļi

Premjerministre Evika Siliņa atzinusi, ka viņa ar saviem ministriem un Baltijas valstu premjeriem apspriedusi RB būves izbeigšanu un visi secinājuši, ka tāds lēmums dārgi maksāšot Praktiski lēmējiem bija jāizšķiras starp dārgu un nesamaksājami dārgu lēmumu nākotnē. Latvijai dārgais- nozīmētu ES atmaksāt nedaudz vairāk par vienu miljardu EUR vai nākotnē maksāt aptuveni 5 miljardus, lai būvi pabeigtu. Pie pēdējiem vēl būtu jāpieskaita sākotnējais miljards, ja būvi nepabeidz laikā, t.i. 2030. gadā. Eksperti gan saka, ka Latvijai nekādi neesot iespējams iekļauties grafikā un tuvākais varētu būt 2035. gads.

Svarīgākais