Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) rīkotā Latvijas Televīzijas (LTV) valdes konkursa rezultātā par LTV vadītāju izvēlētais Einārs Giels vēl neko nebija izdarījis – ne labu, ne sliktu. Tikai pirmdien, 15. aprīlī, viņam bija oficiāli jāstājas pie savu pienākumu pildīšanas. Taču vakar viņš izlēma atteikties no amata. Viņu var saprast – tādu trilleri nav iespējams izturēt.
NEPLP LTV valdes konkursa rezultātus bariņš LTV darbinieku un žurnālistu sagaidīja «ar nažiem» - ar milzu īgnumu un dusmām. Viņi bija uzmetuši lūpu par iepriekšējā LTV priekšnieka Ivara Beltes atlaišanu, lai gan savulaik, kad Belte nāca uz televīzijas vadītāja krēslu, arī pret viņu bija kurnēšana. Tiktāl viss būtu dabiski, jo diezin vai var milzu jūsmu izraisīt no ārpuses atnākošs jauns, nepazīstams priekšnieks, kurš var iedomāties kaut ko mainīt.
Taču skarbā melnā kampaņa, kas tika sacelta pret Gielu un NEPLP lēmumu, tās metodes, kas tika izmantotas presingam, ir kaut kas sen neredzēts.
Pavisam īsā laikā no parasta ierindas menedžera, kas iepriekš diezgan mierīgi un sekmīgi darbojies farmācijas, arhitektūras, poligrāfijas un būvmateriālu ražošanas jomās, tika uzburts ķēma tēls. Pārfrāzējot staļinisko teicienu: «ja ir cilvēks, tad pants atradīsies», arī par Gielu tika izdomāts stāsts. Ir, piemēram, «izlustrēts» viss, ko viņš ievietojis savos privātajos sociālo tīklu kontos. Nekā tāda īpaša tur nav - nav nekā nepiedienīga fotogrāfijās, nav viņš redzams kopā ar kādiem toksiskiem ļaudīm, nav kādu durnu rakstu vai domu. Ir šādas tādas bildītes, kur viņš iepozē uz strūklaku, tiltu vai piesniguša meža fona, paākstās pie bebra nogāzta koka, it kā viņš pats to būtu pārgrauzis. Būtībā visparastākie konti, varbūt mazliet radošāki nekā vidējam parastajam sociālo tīklu lietotājam.
Bet tika uzkasīts infotrokšņa fons, ka esot kaut kādas kaunpilnas bildes internetā, kas liecinot par viņa teju vai plānprātību. Un turpat sociālajos tīklos un interneta portālu anonīmajos komentāros desmitiem un simtiem reižu šī doma tika atkārtota, kultivēta, atražota, it kā tai būtu tiešām reāls pamats.
Vienā no intervijām presē Gielam tika pavaicāts, kādas viņam bija izjūtas, pirms uzzināja par NEPLP konkursa rezultātiem. Viņš vaļsirdīgi pastāstīja, ka atradis uz ielas monētu ar stārķi, kas viņam šķitusi laba zīme.
Un kādu reakciju šī vieta intervijā pēc tam sacēla tviterī! Asprāši cits pār citu vēl ilgi sacentās, kurš ko atradis vai ieraudzījis un uz kādiem amatiem tāpēc pretendē. Tā kā pret jauno LTV vadītāju nekā nebija, notika vēršanās pret viņu «ad hominem» - kā pret cilvēku. Nevis par Giela prāta spējām tas ko sliktu liecina, bet par viņa apspļaudītāju kora garīgo veselību gan var sākt rasties bažas. Viena daļa pieaugušu cilvēku nav izauguši no bērnudārza bikšelēm un ir gatavi infantilā nežēlībā kolektīvi terorizēt, knaibīt un spārdīt jaunpienācēju grupiņā, lai panāktu, ka viņš sāk raudāt un saukt mammu. Giels sākumā diezgan labi turēja sitienu, viņa izteikumi liecināja par apņēmību un mērķtiecību, kas gan uzreiz tika apgriezts otrādi, ka viņam neesot vīzijas, izpratnes par medijiem un vēl visa kā. Būtībā, lai ko viņš pateiktu, viss tika izmantots pret viņu. Pietika viņam pateikt, ka aprunāsies ar raidījuma 1:1 vadītāju Gundaru Rēderu, kā tas infotelpā tika pasniegts kā draudi Rēderu atlaist.
Diezin vai jaunajam LTV vadītājam, lai kas viņš būtu, būs iespējas uzreiz kādu Rēderu atlaist. Var gadīties, ka jo daudzi ētera slavenie nemaz nav LTV darbā, bet pārstāv firmas, kas uz līguma pamata rada programmas priekš LTV. Un ka ar šādām firmām sabiedriskais medijs ir apaudzis kā ar piepēm. Un varbūt tur no sabiedriskā medija tiek izpumpētas neadekvāti milzīgas summas. Viss kas var būt, jo to jau mēs nezinām - LTV finanšu lietas ir komercnoslēpums, kas tiek sargāts kā acuraugs. Un tāpēc tādas bailes, ka jauns skolotājs nāktu un sāktu gāzt naudas mijēju galdus pie tempļa. Gielam tika pārmests, ka viņam nav pieredzes medijos, kas varbūt tieši būtu labi. Ja viņš būtu agrāk burzījies medijos, tur notiekošajās dažādu klanu cīņās, tad viņu LTV jau gaidītu draugu pulciņš. Bet draugus jau nevarētu reformēt un optimizēt. Tagad Giels ir laimīgi norakts un pastāv cerības, ka izdosies piespiest NEPLP uz tādu konkursu, kurā uzvar kāds savējais.
Satraukusies bija arī daļa valdošās politiskās elites. Jaunā Vienotība, Jaunā konservatīvā partija un Attīstībai/Par! paģērēja konkursa anulēšanu. Bet loģiski. Politiķi nekādi nevar saprast, kā tas var būt, ka NEPLP darbojas kā neatkarīga institūcija un ieceļ televīzijā ar viņiem nesaskaņotus kadrus. Viņi ir pieraduši, ka var piezvanīt labiem paziņām uz televīziju vai radio un paregulēt, ko rādīt, ko nerādīt, ko intervēt, bet kam nedot vārdu. Bet Giela personā LTV varēja sākt vadīt kāds nezināms ārpussistēmas menedžeris. Kādas šausmas! Partijniekiem pat neienāk prātā, ka viņu bāšanās iekšā NEPLP un sabiedriskā medija lietās ne tikai izskatās, bet arī ir rupjš politisks spiediens. Droši vien, ka ar Giela norakšanu vēl nebeigsies - notiks arī NEPLP dēmonizēšana ar mērķi asiņaini sabradāt arī to. «Gielgeita» uzskatāmi parāda, kas ir tās politiskās aprindas un kas ir tie «patiesības» paudēji pēdējā instancē, kuri jau labi pasen ir lieliski saspēlējušies manipulēšanā ar informāciju un prot masēt sabiedrības smadzenes. Ja vajag, tad no niecības var uzburt izcilību, un otrādi. Daudzos ļaužu muļķošanas profesionāļu kabinetos paukšķ šampanieša korķi - ir izdevies nosargāt savu kažokādu.
