Partiju apvienība Attīstībai/Par! (AP) šonedēļ lēmusi, ka atbalstīs Eiropas Savienības Tiesas tiesneša Egila Levita ievēlēšanu Valsts prezidenta amatā, līdz ar to vairs tikpat kā nav kādu lielu šķēršļu, kas varētu kavēt Levitu ceļā uz kļūšanu par prezidentu. Vēl ir Jaunā konservatīvā partija (JKP) un KPV LV, kuras pagaidām nav paudušas viedokli, taču maz ticams, ka JKP piepeši varētu iecirsties. Ar KPV LV ir neliela problēma, ka tai Saeimas frakcija ir pašķēlusies – virkne politiķu ir separējušies un nav uzskatāmi par valdošās koalīcijas dalībniekiem, tomēr nezin vai var notikt tā, ka Levits varētu tikt izšūpots.
Vismaz pagaidām pie apvāršņa nav redzama kāda alternatīva kandidatūra, lai vismaz formāli skata pēc par prezidenta krēslu būtu konkurence. Nav jau tā, ka Latvijā nebūtu spēcīgu personību, taču viens ir par vecu, cits par jaunu, vēl kāds varētu būt prezidents, taču pats negrib. Bet līdzšinējais prezidents Raimonds Vējonis jaunā prezidenta izvēles kontekstā vairs netiek pat pieminēts.
Valsts prezidentu neievēlē tauta. Tauta vēro procesu kā ūdens briesmonīšu ņemšanos caur akvārija stiklu. Tāpēc visai nesaprotami, kāpēc vajadzīga tik dikta kampaņa Levita atbalstam? Pats Levits sevi prezentēja ar grāmatu Valstsgriba, kurā sakopotas viņa agrākās publikācijas dažādos izdevumos. Grāmatas iespaidīgie izmēri un svars stipri pārsniedz pat padomju laika PSKP vēstures grāmatas ķieģeli.
Un vēl daudzu trešo personu suminājumi, pārspīlēti saldeni cildinājumi. Februārī klajā nāca 119 sabiedrībā pazīstamu inteliģences pārstāvju aicinājums par prezidentu virzīt Levitu, un dzejniece Māra Zālīte viņu salīdzināja ar zvaigzni, kas apspīd mūsu valsts tumšos beztiesiskos kaktus. «Mana pārliecība ir, ka viņš spētu visus putnus, kam nošļukuši knābji, ar savu lielo ticību Latvijas valstij un latviešu nācijai atkalt celt spārnos,» patosālā aizgrābtībā rakstīja Zālīte...
Kas par daudz, tas par skādi. Tik saharīnaina celšana debesīs jau sāk atgādināt Centrālāzijas personības kultiem raksturīgo vadoņu dievināšanu. Taču diezin vai visa sabiedrība ir tādā vienotā ekstāzē - ne vienam vien, kas sākumā uz Levitu raudzījās kā uz itin pieņemamu kandidātu, pēc tādas «levitgribas» uzmetās mērena zosāda un radās viela pārdomām, vai pasākumā ar Levitu viss ir labi. Vai viņš tiešām tāds pārcilvēks?
Levitam ir virkne pozitīvu īpašību un prasmju, bet ir arī trūkumi. Nav šaubu, ka viņam ir dziļas zināšanas konstitucionālajās tiesībās, kas prezidenta amatā noderēs. Saskaņā ar Satversmi Valsts prezidentam nav daudz iekšpolitisku pilnvaru, taču ir iespēja nodot otrreizējai caurlūkošanai Saeimas pieņemtus brāķa likumus. Ir cerības, ka Levits nepieļaus, lai galīgi plānprātīgi teksti iegūst likuma spēku. Tas ir īpaši vērtīgi pašreizējā laikā, kad 13. Saeimā iekļuvuši daudzi nepieredzējuši, populistiski politiķi, kuriem ir tendence uz voluntārismu, «nelikumīgu likumu» pieņemšanu. Ka te vēl nesanāk bumba, kas kaut kad nākamībā var uzsprāgt kā parlamenta «jauno spēku» konflikts ar prezidentu?
Dziedot slavas dziesmas, tiek uzsvērta Levita izcilā valodu zināšana, taču angļu valoda viņam nemaz tik perfektbriljanta nav.
Levits ir lielu daļu sava mūža dzīvojis ārzemēs, un arī pēdējie gadi viņam pagājuši Rietumeiropā. No vienas puses, tas labi, jo viņš nav pārāk aplaidies ar Latvijas iekšpolitikas kašķu ērcītēm, taču tas ir arī defekts, jo Levits levitē virs vienkāršās tautas. Levitu var viegli iztēloties elitāri snobiskā vīna malkotāju klubiņā, bet ne uzklausām līku tantiņu, kas raud pie aptiekas, skaitot maciņā brūnus centus.
Levits ar savu Satversmes preambulas rakstīšanu un iedabūšanu Satversmē ir izpelnījies nacionāli noskaņota elektorāta un Nacionālās apvienības atbalstu. Taču preambula ir mazjēdzīga, lai neteiktu bezjēdzīga - tā tikai pagarina jau tāpat daudzcietušo pamatlikumu. It kā ir stiprinātas latviešu valodas pozīcijas, bet ne jau preambulas verbi ko taustāmi var sastiprināt. Satversmes tēvi pirms nepilniem simt gadiem uzrakstīja lakonisku, izcilu tekstu, kas tagad pēdējās divarpus dekādēs ir visādi labots un bojāts politikāņu viendienīgu kaprīžu un ambīciju dēļ. Preambula gan te nav tas sliktākais piemērs, bet arī nekāds superkvalitatīvs uzlabojums tā nav.
Levits būs sakrājis valdošās koalīcijas partiju atbalstu, un jādomā, ka arī opozīcijas ZZS daudz pretī nestīvēsies, tomēr Valsts prezidentam jābūt visas tautas, nevis kāda viena vai dažu politisko spēku prezidentam. Saskaņā ar Satversmi suverēnā vara pieder Latvijas tautai, nevis tikai latviešu tautai. Bet Latvijas krievu etniskajai grupai Levits vismaz pagaidām neizsaka neko vai arī saistās ar «nacionāliem» - ar to politikas spārnu, kas nu nemaz nav noskaņots dialogam, lai uzklausītu tos pilsoņus un iedzīvotājus, kam dzimtā valoda nav valsts valoda. Bet vajadzētu, lai Levita zvaigzne iespīd līdz visiem kaktiem - arī līdz Bolderājai un Daugavpilij. Latvijai vajag pāri partijām un pāri dažādu sašķeltības burbuļu interesēm stāvošu prezidentu.
