Komiķis Zelenskis vairs nav pa jokam
Eiropā un Amerikā jau vairāk nekā piecgadi redzama tendence, ka pie varas nonāk «nesistēmas» politiķi, kas lieto ļoti agresīvu retoriku, lamā no panckām ārā «veco», stagnātisko, «oligarhisko», aroganto eliti un sola brīnumus – sarežģītām problēmām vienkāršus risinājumus. Atšķirībā no tradicionālajiem politiķiem viņi uzsver savu tuvumu tautai, runā saprotamāk – «tā, kā ir». Līdzīgs process ir redzams arī Latvijā, un tagad kaut kas uz to pusi notiek arī Ukrainā, kur pēc prezidenta vēlēšanu pirmās kārtas palikuši divi kandidāti – līdzšinējais prezidents Petro Porošenko un komiķis Volodimirs Zelenskis. Ekspremjere Jūlija Timošenko, tāpat arī Jurijs Boiko un vēl 35 kandidāti no skrējiena pēc prezidenta krēsla ir «atbiruši».
Porošenko savā pilnvaru laikā ir pamanījies stipri vien iztērēt savu kādreizējo uzticības kredītu, un visreālākās cerības par valsts vadītāju kļūt ir Zelenskim. Izskatās, ka pēc 21. aprīļa, kad paredzēta prezidenta vēlēšanu otrā kārta, pārējai pasaulei tā būs sensācija un jautājums: «Kas jūs esat, mister Zelenski?» Arī ukraiņiem pašiem būs samulsums, ka ir noticis tas, ko viņi vēl relatīvi nesen nevarēja iedomāties. Un tāpat pašam Zelenskim diezin vai viņa televīzijas šovu karjeras sākumā bija ambīcijas iesaistīties politikā, kur nu vēl kļūt par valsts galvu.
Pēdējos piecpadsmit gadus 41 gadu vecais Zelenskis ir aktīvi filmējies virknē komēdiju un piedalījies televīzijas šovos, no kuriem Latvijā vairāk pazīstams Kvartal 95. 2015. gadā sākās televīzijas seriāls Tautas kalps, kurā Zelenskis tēloja vēstures skolotāju Vasiliju Goloborodko, kurš negaidīti kļuvis par Ukrainas prezidentu. Korumpētā vide visādi cenšas viņu regulēt, bet Vasilijs ir vienkāršs, godīgs, atklāts un savu alkatīgo galmu smalki iznes cauri.
Un tagad notiek mēģinājums to, kas bija vien iztēlē radīts un asprātīgi televīzijas studijā izspēlēts, pārnest uz reālo dzīvi. Pirms gada producentu kompānija Kvartal 95 dibināja partiju Tautas kalps, un gadumijā Zelenskis izziņoja savu kandidatūru prezidenta amatam. Sākumā «nopietnie» kandidāti no Zelenska necik daudz nebaidījās un domāja, ka viņš paliks kā joku dzinējs marginālā politikas perifērijā, taču izrādījās, ka Zelenskis ir nopietni.
Latviešiem pirmais, kas nāk prātā, dzirdot par komiķi Zelenski, ir pašmāju aktieris Artuss Kaimiņš, taču, kā saka odesieši, te ir divas lielas atšķirības. Artuss nelien ārā no āksta kostīma un ir piebremzējis savu huligānisko iznešanos tikai pašā pēdējā laikā kriminālprocesa dēļ par aizdomīgām naudas lietām. Bet Zelenskis nāk ar citādu vēstījumu: «Es vakar smējos, bet tagad joki ir likti pie malas.» Zelenska «kalibrs» ne tikai absolūtos skaitļos, kā jau daudz lielākā valstī, bet arī ietekmes īpatsvara ziņā ir daudz lielāks nekā Latvijas KPV LV. Jau pēc pirmās kārtas Zelenskim ir vairāk nekā trešdaļas balsstiesīgo atbalsts. Ja nekas negaidīts neatgadīsies, ja Porošenko piepeši kaut kādā neiespējamā veidā nepārvilinās pie sevis milzīgas elektorāta masas, Zelenskis būs pilntiesīgs tautas ievēlēts prezidents. Ukrainas konstitūcijā prezidentam ir daudz lielākas pilnvaras nekā Latvijā. Zelenskim būs ne tikai dekoratīva vara pārstāvēt valsti, sarokojoties ar ārzemju vadītājiem, bet arī liela ietekme likumdošanā un izpildvarā. Uz viņu milzīgi cer Ukrainas tauta, kurai nav veicies ar līdzšinējiem prezidentiem. Vistraumatiskākā ir bijusi Viktora Janukoviča prezidentēšana, tās baisās izvirtušas varas orģijas, kas noveda pie masu nemieriem, asinsizliešanas un Krimas zaudēšanas. Ukraiņu cerības nav īstenojis arī Porošenko. Tagad no nākamā prezidenta tiek gaidīts, ka varbūt viņš vienreiz beidzot paveiks ko grandiozu un dzīve kļūs labāka. Daudz ukraiņu vairs nespēj izturēt nabadzību un aizvien lielākos pulkos migrē uz citām zemēm. Arī Latvijā uzņēmēji ieved aizvien vairāk viesstrādnieku no Ukrainas. Mums pašiem dažkārt šķiet, ka šeit ir bedre, bet Ukrainā bedre ir daudz bēdīgāka. Ukrainas vēlētāji vairs neredz politikā tādu figūru no parastā «establišmenta», kas varētu izvest valsti saulītē, tāpēc šoreiz vēlas izmēģināt ko citu - ko neparastu. Un Zelenskis ir neparasts.
Kamēr Latvijā «establišments» par prezidentu bīda elitārāko no elites, sistēmiskāko no sistēmas Egilu Levitu, kurš gan nebūs tautas vēlēts, ukraiņi ir noskaņoti par savas valsts galvu ievēlēt radošu personību, kas nav politikas rutīnas apbružāta.
Tiesa gan, arī Zelenskim konkurenti karina klāt saistību ar megabagātnieku Igoru Kolomoiski, kurš bēguļo ārzemēs. Vēl viņa mīnuss, saprotams, ir pieredzes trūkums. Tāpat, kā tas bieži notiek daudzviet citur, ja tauta uz kādu politiķi vai jaunu spēku cer pārāk daudz, tikpat liela vēlāk ir arī vilšanās. Zelenskim neklāsies viegli.
Ukraina ir teritorijas un iedzīvotāju skaita ziņā ļoti liela valsts ar strādīgu tautu un auglīgu zemi. Tā ir pelnījusi izrauties no purva. Neba nu Zelenskis uzreiz paveiks pasaku brīnumus, bet viņam ir iespējas pastumt Ukrainu kaut nedaudz uz labāku dzīvi. Kaut nu viņam sekmētos!