Uz Eiropu pēc saulainām vecumdienām
Šonedēļ, 6. martā, sāksies kandidātu sarakstu iesniegšana Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām. Lielam vairākumam pilsoņu tās gan ir vienaldzīgas, jo viņi netic Latvijas eirodeputātu spējai kaut ko būtisku ietekmēt. EP deputāti, neko daudz nespringdami, piecu gadu laikā saņems vairāk nekā 400 tūkstošus eiro algu, vēl kādus 250 tūkstošus varēs šķaidīt savas un savu palīgu darbības nodrošināšanai. Bet tiem, kas EP deputāta godā tiek atkārtoti, turība milzu pensijas un visādu labumu veidā garantēta līdz mūža galam. Kandidātus tas motivē, bet vēlētājus būs grūti piespiest atrauties no atpūtas un dārza darbiem, lai viņi skaistā 25. maija dienā ietu parūpēties par kādu politiķu nodrošinātām vecumdienām.
Iepriekšējās vēlēšanās aktivitāte bija vien 30 procentu no balsstiesīgajiem jeb 445 tūkstoši, turklāt pieci tūkstoši bija savas vēlēšanu zīmes tīši saķēpājuši, pataisot tās nederīgas. Aktivitātei gadu gaitā ir tendence samazināties, un šajā reizē tā var noslīdēt pat zem 30%. Prognozējamā zemā aktivitāte apgrūtina vēlēšanu rezultātu prognozēšanu - var notikt visādi pārsteigumi. Mazs bruņrupucītis, ja vien ir ļoti aktīvs, var piepeši apdzīt jaguārus un braukt uz Briseli dziedādams.
Taču nav zināms, kādas kampaņas metodes nostrādās šajā reizē. Diezin vai iespējams divreiz iekāpt vienā upē un iekļūt EP, izlīmējot savus portretus uz autobusu pakaļām.
Ja raugāmies uz personāžiem, kas piepeši izniruši, kļūstot par EP deputātu kandidātiem, tad vēlēšanas solās būt pat ļoti interesantas. Rīgas mērs Nils Ušakovs un bijušais vicemērs Andris Ameriks startēs no Saskaņas saraksta. Ušakovs līdz šim strikti noliedza, ka grasītos iet uz EP, taču ies gan. Iemesls ir acīm redzams - nemitīgie pieprasījumi atkāpties, draudi atlaist domi, KNAB veiktā kratīšana darba kabinetā un dzīvesvietā, lamāšana interneta sociālajos tīklos sasniedz jau tik pārkurinātas pirts temperatūru, kas nav izturama. Turklāt viņš amatā ir jau ļoti ilgi. Gan pašam var apnikt, gan publikai. Vēsture rāda, ka politiķi, kas neizmanto īsto brīdi nozust no acīm, beigu galā pazaudē visu. Bet Ušakovs ziedos mēra posteni, vietā iegūstot krēslu Briselē. Maz ticams, ka viņam tam nepietiks vēlētāju atbalsta.
Par pārsteigumiem ir parūpējušies arī citi spēki. Visa plašā plašsaziņas līdzekļu saime bēdājas, ka vairs nebūs politologu Ivara Ījaba un Anda Kudora, kuriem kaut vai nakts laikā varēja pajautāt viedokli par aktualitātēm, un viņiem uzreiz bija paužamais. Maz ir politologu, kurus mediji var ekspluatēt kā kaut cik objektīvus ekspertus. Taču tagad abi ir politiski «iekrāsojušies» - Ījabs kandidēs no Attīstībai/Par! (AP), Kudors - no Jaunās konservatīvās partijas. Līdz ar to abi ir stājušies attiecībās ar partijām un zaudējuši šķīstības vainadziņus. Viņus var cilvēciski saprast - smagi strādājot zinātnes un pedagoģijas druvā, jāgrauž bada garozas, turpretī, ja izdosies ietikt EP, nebūs jādomā, kā izvilkt līdz nākamajai algai.
Līdzīgi arī televīzijas žurnālists Ansis Pūpols laikam vairs negrib strādāt propagandas raidījumā Nekā personīga un pēkšņi parādījies EP kandidātu sarakstā no Nacionālās apvienības. Viņa pašreklāmas klips sociālajos tīklos ir tik grotesks, ka pirmajā brīdī šķiet, ka tā kāda epatāža vai žurnālistisks eksperiments. Taču tomēr ne - viss ir nopietni, Pūpols tiešām kandidēs. Vēlētājiem būs par viņu jābalso tāpēc, ka viņam ir 43 gadi un 100 kilogramu, viņš prot četras valodas un spēlē klavieres. Reiz Aivars Lembergs viņam solījis pa muti, bet nav sadevis. Kāds varonis tas Pūpols!
Pūpols un Ījabs jaunajā ampluā acīm redzami vēl nejūtas savā ādā, vēl neprot tā melot, lai ausis nekustētos. Vēl vakar viņi kritizēja, analizēja, sarkastiski apsmēja politikas vidi, bet tagad paši no medniekiem kļuvuši par medījumu. Taču ir EP kandidātu sarakstos arī cita tipa cilvēki, kam bezkaunība ir metode un augstprātība ir veiksmes formula karjerā. Viens tāds Latvijas politikas «izcilību» raksturojošs «salikts tēls» ir Baiba Rubesa, kas uz EP dodas no AP saraksta. Viņa ir bijusi ļoti labi atalgotos amatos Statoil un Rail Baltica, sevi dēvē par «augstākā līmeņa starptautiskā privātā biznesa vadītāju ar pieredzi enerģētikas, autotransporta un telekomunikāciju sektorā». Skaidrs, ka pēc padzīšanas no Rail Baltica viņai savs augstais labklājības standarts jāuztur un EP deputātes darbiņš tur noderētu. Kur ir viņas iepriekšējais sūri grūtais darbs partijā, aģitējot un organizējot šūniņas, kur negulētas naktis pie programmas sacerēšanas, saraudātas acis, pārdzīvojot smagus brīžus? Viņa ir ieradusies pie visa gatava, un AP biedriem jāpavirzās maliņā, lai dotu viņai gana augstu vietu kandidātu sarakstā. Tādi kā Rubesa rullē. Laikam tā ir latviešu latviski pelēko peļu nelaime mūžam kaunēties, zemu pašnovērtēties. Rubesa ir no Kanādas, kur kopš mazotnes audzina konkurēt. Mācieties, politiķi, no Rubesas!