Jaunajam vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Jurim Pūcem (Attīstībai/Par) novadu reformas sākšanai nepieciešami 800 tūkstoši eiro. 500 tūkstoši jau esot atrasti ministrijas dzīlēs. 220 tūkstoši eiro tiks atvēlēti informatīvai kampaņai. Bet visai reformai būšot nepieciešami 300 miljoni. Nevaicājiet, kam tāda reforma vispār vajadzīga, jo to mums vēl tikai stāstīs! Par 220 tūkstošiem.
Kas gan ir nieka 220 tūkstoši pret 1% no IKP, ko paredzēts iztērēt visai reformai kopumā? Kapeikas. Tas ir divreiz mazāk nekā aizsardzības budžets. Vai tad tas ir daudz? Mēs, nodokļu maksātāji, varam atļauties.
Izglītības ministre Ilga Šuplinska (Jaunā konservatīvā partija (JKP)) pagaidām ministrijas pagrabā vēl nav nokāpusi un simtus tūkstošu tur nav atradusi, toties viņai ir skaidrs redzējums, kur ņemt naudu skolotāju algām. Jāaptur sporta būves, un nauda būs! Drūmie nelieši no ZZS premjera laika ir iedalījuši 8,5 miljonus Liepājas tenisa kortiem, Ventspils peldbaseinam, Valmieras Daliņa stadionam, Jēkabpils multifunkcionālajai zālei un Smeceres sporta bāzei. Ministre gribētu šo naudiņu skolotājiem, un tad skolotāji nerīkos protesta akcijas. Ja 8,5 miljonus izdalītu uz galviņām vispārizglītojošo dienas skolu skolotājiem, sanāktu gandrīz 300 eiro katram. Tikai vienu reizi. Bet 300. 300, taču tikai vienreiz. Pēc tam būs jāmeklē, ko vēl neuzbūvēt.
300 eiro ir prātam neaptverama bagātība, ar ko varētu atrisināt visas problēmas. Bet naudu nedrīkst izmaksāt uzreiz vienā paņēmienā, jo tad skolotāji izlies podā vakardienas kāpostu zupu un sarīsies storu ikrus. Zināms taču, ka cilvēks, kas ilgi badojies, nedrīkst uzreiz ņemt un pārēsties.
Kāpēc jābūvē korti, stadioni un baseini? Lai tie sabrūk puspabeigti! Ir taču mežmalas, upes un ezeri. Lai jaunatne skrien un peld svaigā gaisā. Veselīgāk.
Bet tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) tiesu sistēmas auditam tērēs 500 tūkstošus. Tā ir nieka nauda, jo pēc audita ārvalstu investori pūļiem, cits citam uz galvas kāpdami, gāzīsies uz Latviju, un ieguvums būs simti miljonu.
Vispār jau visādi Starptautiskā valūtas fonda eksperti ir pētījuši un vētījuši, vērtējuši un padomus devuši. Tostarp par maksātnespējas jomu pat uzslavējuši, ka jūtami pozitīvi rezultāti. Izrādās, ka šo labo darbu ir veicis nevis kāds vecais ministrs no sasmakušās valdības, bet Bordāns! Pagājušajā nedēļā viņš LSM radio rīta intervijā slavēja pats sevi, ka tieši viņš 2014. gadā iesniedzis ļoti labos likuma grozījumus, kas uzlabojuši maksātnespēju. Ja zoodārzā piedzimst ronēni, tad tas ir Bordāna nopelns; ja kāds dzīvnieks nosprāgst, tad vainīga vecā valdība.
Bet ar auditiem ir tā, ka nekad to nevar būt par daudz. Turklāt tagad tieslietu ministram ir citi, jauni jautājumi, kādu nebija vecajos laikos - tie ir bezkompromisu tiesiskuma laikmeta jautājumi. Piemēram, kā izgrozīt likumus tā, lai ministrs varētu piespiest tiesas spriest bargus sodus tikai tiem politiķiem un amatpersonām, kas nav JKP biedri? Vajag, lai tiesām pat prātā neienāk notiesāt kādu Juri Jurašu par valsts noslēpuma izpaušanu. Jo tā ir veco laiku domāšana, ka viens likums, viena taisnība visiem. Tagad ir jauni laiki, kas no tiesu varas prasa augstāka līmeņa progresīvu profesionalitāti - tai jāprot atšķirt, kurus politiķus drīkst kriminālvajāt un kurus nedrīkst. Bēda tikai, ka ģenerālprokurors, Augstākās tiesas priekšsēdētājs un KNAB priekšnieks tieslietu ministru nesaprot. Viņi vecmodīgā stilā nesauc pie atbildības un nenotiesā cilvēkus, ja pret tiem nav pierādījumu. Kādi pierādījumi vajadzīgi, ja revolucionāri pārliecinātie Juta Strīķe un Jurašs ar putām uz lūpām un degošām acīm var parādīt, kam jāsēž cietumā?
Bet būs jau labi! Tagad Bordāns ir informējis vēstulē ārzemju vēstniekus, ka Latvijas tiesībsargājošajās iestādēs un Ģenerālprokuratūrā strādā slavenā antikorupcijas cīnītāja Juraša ietekmīgu ienaidnieku līdzdalībnieki. Ja redzat pa Brīvības ielu jājam jeņķu armijas kavalēriju platmalēs, zilos mundieros, ar baltiem kaklautiem, tad nesatraucieties - tie ir draugi, kas dodas Bordānam palīgā pakārt visus tiesu sistēmas ļaunekļus.
Bordāna vēstule būs lielisks arguments tiem, kas tiesājas pret Latviju Eiropas cilvēktiesību tiesā un citās tiesās. - Kas tā Latvija? - Ā, tā ir tā valsts, kurā nav tiesas un taisnības.
Piemēram, 200 miljonus no Latvijas labprāt piedzītu bijušais Norvik bankas akcionārs Grigorijs Guseļņikovs. Šo banku apkalpo Bordāna partijas biedra, Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra, kriminālvajāšanai izdotā Saeimas deputāta Juraša sievas Allas pārstāvētais advokātu birojs. Lūk, cik labs cilvēks ir Bordāns! Viņš domā gan par valsti, gan par investoriem, kas valsti grib paslaukt, un neaizmirst arī par sava partijas biedra ģimenes labklājību. Kad Guseļņikovs būs dabūjis no Latvijas naudu, arī Jurašiem nebūs muļķīgi jāstostās, no kuras tumbočkas ir viņu nekustamie īpašumi un džipi.
Bordānam ir daudz kas sakāms ne tikai par tiesu lietām, bet arī citu ministru vietā. Piemēram, par finansēm. Vai zinājāt, ka Latvijas finanšu sistēma tuvojas Āfrikas līmenim? Un ka nonāksim finanšu tirgus krīzē, kas var ietekmēt visu ekonomiku. To nesaka vis kāds garāmgājējs, bet tieslietu ministrs radio ēterā! Ja Latvijā būtu attīstīta tirgošanās ar akcijām biržā, pasaulīt, kādas trakas svārstības tur saceltos pēc šādiem ministra vārdiem! Bet Latvijā nekas nesaceļas. Un to, ka ar savu vēstuli vēstniekiem Bordāns grauj valsts prestižu, arī nepamana. Saeimas vairākums nevēlas ministra interesantās atklāsmes pat apspriest. Ne finanšu ministram Jānim Reiram (Jaunā Vienotība (JV)), ne premjeram Krišjānim Kariņam (JV) nav nekas iebilstams pret Bordāna izpaudumiem. Tātad viņi piekrīt visam, ko Bordāns saka. Tad jau jātinas baltos palagos un jāiet uz kapiem, jo valdība uzskata, ka finansēs ir apokalipses priekšvakars, bet tiesās nav likuma varas.
