Visu ostu meronizācija

© F64 Photo Agency

Krišjāņa Kariņa (Jaunā Vienotība) valdība daudz runā par ļoti svarīgo nepieciešamību pieņemt budžetu, par veselību un inflāciju, par izglītību un sportu. Notiek arī visādas skandalozas jezgas ar KPV LV šķelšanos, Jura Juraša (JKP) izdošanu un tamlīdzīgi.

Taču īsti nopietnā, rūpju pilnā rosība pašlaik notiek mazliet citā frontē. Nupat pienācis brīdis, kad varu ieguvušo partiju vadības meklē iespējas nodrošināt ar ienesīgiem amatiem savus pietuvinātos biedrus un sponsorus. Pirmais un ļoti treknais resurss, pie kura nupat ķeras klāt, ir brīvostu valdes, uz kurām vides aizsardzības un reģionālo reformu, ekonomikas, finanšu un satiksmes ministri jau sākuši virzīt savus cilvēkus. Bet tas dabiski. Nevajag nekad ticēt politiķiem vai viņu angažētiem ekspertiem, kad viņi kritizē «politisko kvotu principu» un nepieciešamību ostu valdēs iecelt profesionāļus. Šo domu viņi kladzina tikai tikmēr, kamēr viņu ietekme ir par mazu, lai paši varētu tikt klāt kvotām. Tiklīdz iegūta vara ministrijā, tā visas cēlās runas aizmirstas.

Dabiski, ka nozares vadītājam vajag savā pakļautībā amatpersonas, uz kurām var paļauties. Ja kāds amatvīrs ir politisks ieliktenis, tas jau vēl nenozīmē, ka viņš noteikti ir neprofesionāls. Taču daudz sliktāk ir, ja ministrs ir raustāma lelle, kam kāds no aizkulisēm norāda, kas viņam kurā amatā jāieceļ. Tad var iznākt, ka ministriju faktiski nemaz nevada tas cilvēks, par kuru raksta avīzēs un rāda televīzijā…

Neatkarīgā jau rakstīja, ka jaunie ministri sākuši virzīt uz Rīgas un Ventspils brīvostu valdēm savus kandidātus, lai ar tiem nomainītu vecos. Tur ir visādi kandidāti un dažāda motivācija. Bet viena no interesantākajām ir finanšu ministra Jāņa Reira (Jaunā Vienotība) izvēle virzīt uz Ventspils brīvostas valdi Ģirtu Valdi Kristovski, par kura saistību ar Šveices advokātu Rudolfu Meroni ziņots ne vien medijos, bet pat raksta grāmatās un uzņem filmas. Līdz šim varēja diezgan skaidri jaust divu partiju saistību ar Meroni un viņa interesēm - Jauno konservatīvo partiju (JKP) valdībā pārstāv satiksmes ministrs Tālis Linkaits, kurš pat neslēpj, ka savulaik viņam piederoša firma saņēmusi naudu sabiedrisko attiecību pakalpojumu veikšanai, bet viņa sieva Baiba Rulle ir bijusi tā, kas reāli strādājusi Meroni labā viņa konfliktā pret tranzītbiznesmeni Olafu Berķi. Savukārt par partijas KPV LV līdera Artusa Kaimiņa saistību ar šveicieti no Saeimas tribīnes stāstīja tagad no partijas jau izslēgtais Aldis Gobzems. Tagad vēl arī no trešās partijas izlien spalvaina kāja ar šķeltu nagu - jaunais finanšu ministrs Reirs virza uz Ventspils brīvostas Valdi Kristovski.

Ko tas nozīmē? Kādas ir Šveices advokāta intereses Latvijas politikā? Uz šiem jautājumiem ar katru dienu kļūst aizvien vieglāk atbildēt. Kad no Meroni naudiņas atkarīgie, nopirktie politiķi būs salikuši ostu valdēs tikpat nopirktus «profesionāļus», visa tā varas daļa, kas brīvostās ir valdībai, faktiski būs nonākusi Meroni rokās. Bet te vēl ir tāda problēma, ka valdībai ir tikai četras balsis brīvostu valdēs. Citas četras balsis ir pašvaldību pārstāvjiem. Saskaņā ar ostu likumu brīvostu valžu lēmumi tiek pieņemti tikai kompromisā starp valdību un pašvaldību. Nav jau arī kādu tādu briesmīgi neatrisinātu problēmu starp valdību un pašvaldībām bijis. Visas domstarpības, ja tādas ir kādreiz radušās, ir atrisinātas. Taču tagad, kad Ventspilī brīvostas valdē būs viens no niknākajiem domes opozicionāriem Kristovskis, nebūs ilgi jāgaida uz konfliktu rašanos. Gan jau Meroni sūtnis tos radīs. Tas atgādina vienā vecā padomju filmā par Šuriku sacīto: «Vai jums jaunceltnē nelaimes gadījumi ir bijuši? Nav? Nu nekas - gan jau būs…»

Konfliktus mākslīgi radīs, lai varētu bļaustīties, ka brīvostu valdes darbojas nepareizi, nespēj pieņemt lēmumus. Tāpēc pašvaldību pārstāvji no valdēm jāpadzen. Šim nolūkam valdības deklarācijā jau ierakstīts: «..palielināsim valsts ietekmi lēmumu pieņemšanā un nodrošināsim efektīvāku resursu izmantošanu.» Pašvaldību dēmonizācija jau tāpat sen noris pilnā sparā, bet tuvākajā laikā būs publikai jāiegalvo, ka nešķīstā ostu sagrābšana noris saskaņā ar vislabākajiem kristāldzidras caurspīdības un bezkompromisu tiesiskuma principiem.

Toties Meroni varēs darīt, ko grib, neviens viņu nekontrolēs - ja gribēs, bāzīs naudu kabatā. Vienīgie izdevumi, kas viņam būs - šad tad nopirkt kādu partiju vai valdību. Un būs partijas, politiķi un valdības, kas labprāt pārdosies - bezkaunīgi, ciniski, melīgi - tieši tā, kā tas jau notiek pašlaik.

Viedokļi

Premjerministre Evika Siliņa atzinusi, ka viņa ar saviem ministriem un Baltijas valstu premjeriem apspriedusi RB būves izbeigšanu un visi secinājuši, ka tāds lēmums dārgi maksāšot Praktiski lēmējiem bija jāizšķiras starp dārgu un nesamaksājami dārgu lēmumu nākotnē. Latvijai dārgais- nozīmētu ES atmaksāt nedaudz vairāk par vienu miljardu EUR vai nākotnē maksāt aptuveni 5 miljardus, lai būvi pabeigtu. Pie pēdējiem vēl būtu jāpieskaita sākotnējais miljards, ja būvi nepabeidz laikā, t.i. 2030. gadā. Eksperti gan saka, ka Latvijai nekādi neesot iespējams iekļauties grafikā un tuvākais varētu būt 2035. gads.

Svarīgākais