Pēc tam, kad Saeima bija nobalsojusi par Jura Juraša (Jaunā konservatīvā partija (JKP)) izdošanu kriminālvajāšanai, Artuss Kaimiņš (KPV LV) pa Saeimas namu staigāja ar skumju seju – it kā viņam tuvs cilvēks vai dzīvnieks būtu smagi saslimis. Tagad Kaimiņam ir jauns statuss un loma – viņš piepeši ir kļuvis par konstruktīvu reālpolitiķi, valdībatbalstītāju un jurašneizdevēju. Nezin kas tāds ir noticis, ka vakarējais politiskais huligāns piepeši sataisījis drūmi nopietnu grimasi kā Brežņeva laiku politbiroja loceklim?
Tas laiks, kad Kaimiņš bruka virsū JKP un JKP bruka virsū Kaimiņam, ir aizgājis un aizmirsts. Tagad Kaimiņš biežāk pat par JKP ierindas biedriem un deputātiem iegriežas JKP Saeimas frakcijas telpās, uzturas tur ilgi. JKP arī nāk pretī un deputātu projām nedzen, bet ļauj viesoties savā politiskās ietekmes buduārā. Visi kopā zem vienas segas kaut ko sačukstas. Mazajam aktierim tur arī atrodas vietiņa kājgalī.
Kaimiņam ir problēmas ar likumu. KNAB jūnijā viņu aizturēja un izkratīja saistībā ar iespējamu partijas nelikumīgu finansēšanu. Viņam negribētos nonākt drūmā cietuma pagrabā, tāpēc jāpielaizās partijai, kas tagad kontrolē Tieslietu ministriju. Varbūt izpestīs?
JKP droši vien visu ko sola - kad «bezkompromisu tiesiskums» būs izpletis spārnus un no amatiem būs dabūti nost Augstākās tiesas priekšsēdētājs, ģenerālprokurors un KNAB priekšnieks, varēs visu ko darīt - arī Kaimiņa kriminālprocesu nolikt tālā plauktā vai izbeigt. Taču neba nu vienā dienā tas iespējams. Tieslietu ministra krēsls ir, protams, augsts, taču ne tik ļoti augsts, lai amatpersonu giljotinēšanu varētu paveikt jau rīt ap pusdienlaiku. Tāpēc Kaimiņam, kas alkst paglābties zem draudzīgās partijas jumta, JKP pagaidām var atbildēt vien: «Atvaino, puisīt, mēs tev labprāt palīdzētu, bet pagaidām pašiem nepatikšanu pietiek.»
Jo problēmas ar likumu ir arī pašai JKP. Kaimiņš gan bija viens no diviem pie JKP nepiederošajiem deputātiem, kas balsoja pret Juraša izdošanu, taču ar to bija ļoti par maz, lai paslēptu Jurašu aiz deputātu imunitātes. Liels Saeimas vairākums nobalsoja par izdošanu. Jurašs pats gan balsoja par savu izdošanu, jo prot rēķināt - zinot, ka tiks izdots šā vai tā, viņš cēli nespirinājās pretī, saprotot, ka būs vien jāatbild tiesas priekšā.
Tiesas kungs viņam bargi vaicās: «Kamdēļ izpaudi valsts noslēpumu?» Uz to Jurašs tēlos cīnītāju pret korupciju un «trauksmes cēlāju».
Kas ir «trauksmes cēlājs», kāda ir šā jēdziena jaunā definīcija? «Trauksmes cēlājs» ir tāds politikānis, kas savas popularitātes audzēšanas nolūkā publiski stāsta, ka viņam piedāvāts miljons eiro kukulis.
Kad prokuratūra, kurai jārūpējas, lai likumi netiek pārkāpti, grib saukt iespējamo valsts noslēpuma izpaudēju pie atbildības, «trauksmes cēlājs» sāk nelabi spiegt, ka viņam «sliktie» dara pāri, un organizē savam atbalstam «tautas sapulci», uz kuru atnāk gan tikai kāds simts JKP fanu.
Šis pats «trauksmes cēlājs» necēla trauksmi un neko nedarīja ar «Taureņu sarunām», kur esot bijusi runa par paša Latvijas Bankas prezidenta iespējamu iesaisti kukuļošanā. Jo īsts «trauksmes cēlājs» prot atšķirt, kuras amatpersonas un kuri politiķi jāvajā pēc pilnas programmas, bet kuru «sīkie grēciņi» jāpiesedz.
Modernais «bezkompromisu tiesiskuma» laikmeta «trauksmes cēlājs» visvisādi gāna Rīgas domi par baisāko korupcijas perēkli, taču necēla nekādu trauksmi, kad viņa sieva aizgāja strādāt par 4000 eiro algu pie šaušalīgā Leonīda Loginova uz Rīgas ostu.
Tiesiskā trauksme vēl tikai pieņemsies spēkā, JKP bez kompromisiem piesegs sevi un savus draudziņus. Pietiks runāt naivas blēņas, ka vajag vienu likumu, vienu taisnību visiem. Tā ir veco laiku domāšana!
