Kroņprincis un krabji
Ir jau nu gan diezgan dīvaini, ka ar tādu paraugdemokrātijas valsti kā Norvēģija Latvijai ir viena diezgan jau ilga nesaprašanās.
Tā ir par sniega krabjiem. Latviešu zvejnieki bija uzķēruši, ka jūrā pie Svālbaras var zvejot garšīgos un dārgos sniega krabjus, kas agrākos laikos vēsturiski tur nedzīvoja, bet ir saviesušies un iedzīvojušies nesen. Saskaņā ar starptautiskiem spēles noteikumiem latviešiem tur ir tiesības ķert zivis un krabjus, taču norvēģi uzskatīja citādāk. Norvēģi negribēja atvēlēt latviešiem šādu izdevīgu pelnīšanu un kā tādi pirāti aizvilka Latvijas zvejas kuģi Senators uz savu ostu, paziņoja, ka latvieši nodarbojušies ar maluzvejniecību, arestēja kuģi un nav atdevuši to atpakaļ šobaltdien. Skaistās ziemeļzemes varas iestādēm ir salta sirds.
Jau vairāk nekā gadu turpinās šis strīds, un vienubrīd šķita, ka tam nebūs ne gala, ne malas, ne beigu, ne atrisinājuma. Pa šo laiku kā neiegūtu peļņu Latvijas zvejnieki ir zaudējuši vismaz 35 miljonus eiro.
Tagad ir tā kā pavērusies iespēja krabju jautājumu aktualizēt augstā līmenī, jo par godu Latvijas valsts simtgadei 23. un 24. aprīlī oficiālā vizītē Latvijā ieradīsies Viņu Karaliskās Augstības Norvēģijas kroņprincis Hokons un kroņprincese Mete Mārita.
Vizītes ietvaros paredzēta oficiāla pieņemšana Rīgas pilī pie Latvijas Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa, ziedu nolikšana pie Brīvības pieminekļa, dalība Norvēģijas - Latvijas Biznesa forumā, kā arī oficiālās vakariņas Rīgas pilī.
Te tad nu Vējonim, ārlietu ministram Edgaram Rinkēvičam un vēl visiem citiem atbildīgiem Latvijas amatvīriem un amatsievām būtu iespēja un pienākums augstajam viesim mīlīgi sacīt tā: «Jūsu Karaliskā Augstība, mūsu kuģis ir Jūsu varas iestāžu sagrābts, tāpēc atdodiet to atpakaļ un vairs neradiet šķēršļus mūsu zvejniekiem pie krabju ķeksēšanas no jūras dibena!» Drīz tad redzēs, vai latvju augstie amatvīri var vai nevar kaut ko panākt savu cilvēku labā. Varbūt ir iespēja atrisināt strīdu pa labam, ar mierizlīgumu. Ir arī iespēja iesūdzēt Norvēģiju Starptautiskajā tiesā Hāgā, kas var izvērsties par visai nepatīkamu juridisku ņemšanos. Norvēģijai šī lieta var izmaksāt vairāk nekā tikai krabju zvejas vietas. Būtu burvīgi, ja šo rūgto biķeri nebūtu jātukšo ne norvēģiem, ne latviešiem.
Mūsu ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs ir savulaik spējis ļoti varonīgi aizliegt iebraukt Latvijā trim Krievijas dziedātājiem, ar to izbeidzot mūzikas festivālu Jaunais vilnis Jūrmalā un tā nodarot milzu zaudējumus pilsētai. Bet tad varbūt vienreiz varētu pastrādāt ne tikai zaudējumu radīšanā, bet panākt arī kādus ieguvumus?
Diemžēl Ārlietu ministrija Latvijas uzņēmēju interešu aizstāvībā ir darbojusies diezgan bezzobaini un bailīgi. Ar ārvalstīm ir, protams, jāuztur draudzīgas attiecības, taču diezin vai atmaksājas šo attiecību vārdā upurēt Latvijas uzņēmējus? Ilgus gadus Latvijas ārlietu resors nespēja panākt, lai Lietuva būvē atpakaļ bezkaunīgi nojauktās dzelzceļa sliedes Reņģes - Mažeiķu posmā. Tur tad vismaz, šķiet, ir kāds nebūt progress, un sliedes atkal būšot atpakaļ līdz 2019. gadam. Bet necik nav pavirzījusies uz priekšu Latvijas baņķiera Valērija Belokoņa strīds ar Kirgizstānas varu, kur viņš ir vinnējis visās starptautiskajās institūcijās, taču Kirgizstāna Belokoņa labā piespriestos 17 miljonus dolāru atpakaļ neatdod. Ja jau Latvija neuzspiež, tad nekas arī nenotiek. Bēda, ka Latvijas politiķi, augsti un zemi ierēdņi dzīvo pēc principa, ka labāk nekustēt nemaz un tad viņus liks mierā. Kaut ko darīt savas valsts labā - tur taču var iedzīvoties nepatikšanās, salamāties ar Briseles kolēģiem. Bet, ja būs salamāšanās, tad nevarēs dabūt ļoti labi apmaksātus amatus eirostruktūrās. Tāpēc jārunā vienmēr kantaini un pareizi bez asiem stūriem. Savs krekls tuvāks. Ir taču brīnišķs piemērs, kā savu veiksmes stāstu nokārtoja bijušais premjers Valdis Dombrovskis, kurš bija paklausīgs ES, Starptautiskā Valūtas fonda un visiem citiem ārzemju padomdevējiem. Tagad viņš strādā Eiropas augstajos amatos, cepuri kuldams.