Pagātnes "tumbočkas" un nākamības daile

Savulaik, manipulējot ar grozījumiem normatīvajos aktos, kādreizējais ekonomikas ministrs Artis Kampars panāca, ka firmai TCK obligātā iepirkuma ietvaros tika piešķirta iepērkamās elektroenerģijas kvotu lauvas tiesa 165 000 MWh apjomā. Citi vēja enerģētikas komersanti, pamodušies pēc Jaungada svinēšanas 2009. gadā, ar smagu galvu un lielu izbrīnu uzzināja, ka 2008. gada pēdējās darbdienas pēdējās stundās TKC iesniegusi pieteikumu konkursā, kamēr viņi nebija ne zinājuši, ne jautuši, ka iepirkumā mainījušies spēles noteikumi un viņi paliks pie ratiem.

Kaut kā tā sagadījās, ka nākamajā gadā bija spēji augusi Kampara kunga personiskā turība. Viņš gan nekādi nevarēja atcerēties, no kurienes viņam uzradusies prāva naudas summa, kas nekādi nesakrīt ar viņa oficiālajiem ienākumiem. - No «tumbočkas»? - Bet kas ielika naudu «tumbočkā»? - Sieva esot ielikusi. - Bet no kurienes sieva ņēma naudu? - No «tumbočkas».

Kāds šai ar sūnām apaugušajai lietai sakars ar šodienu?

Ainārs Šlesers ir nosūtījis Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijai par valsts nozagšanas pazīmēm un izmeklēšanas kvalitāti iesniegumu ar norādi, ka komisijai vajadzētu izmeklēt apstākļus par Kampara «tumbočkas» lietu, kā arī par «Rēzeknes burtnīciņām» un maksātnespējīgā uzņēmuma Liepājas metalurgs administratora un konsultanta Prudentia Advisers nepamatoti saņemtajiem vismaz trim miljoniem eiro atlīdzībā par mantas pārdošanu ukraiņiem, kura tā arī nav notikusi.

Šlesers diezin vai kādreiz vēl kāps atpakaļ politikas augstumos. Rīdzenes sarunas ir vēsture. Tāpat vēsture ir Kampars un vēl daudz kas no pagājības, taču visām trim Šlesera nosauktajām lietām ir tiešs sakars ar nākotni, pat ļoti liels sakars. Jo Juta Strīķe un Juris Jurašs pretendē uz jaunu mesiju - saulvežu lomu. Viņu Jaunā konservatīvā partija (JKP) cer uz lielu pārstāvniecību 13. Saeimā.

Bet tolaik, kad viņi bija KNAB darbinieki, viņi piesedza un noraka visas lietas, kurās bija iesaistīti Jaunā laika un vēlāk Vienotības politiķi. Šīs lietas oda pēc korupcijas, partiju finansēšanas likuma pārkāpumiem un amatpersonu deklarācijas meliem tā, ka acīs cērt, taču Jurašs un Strīķe neizmeklēja, atteica, vilcinājās, neierosināja un vēl visādi sabotēja. Rēzeknes gaļas kombināta lietā pat atdeva atpakaļ kladītes ar melno partijas grāmatvedību figurantiem, lai viņi tās var iznīcināt. Ja tolaik Strīķe un Jurašs rīkojās nekrietni, tad diezin vai cēla krietnība no viņiem sagaidāma arī politikas druvā.

KNAB bija akls uz vienu pusi, bet Šleseru vajāja pēc pilnas programmas - trīs vai pat vairāk gadu viņam sekoja pa pēdām, noklausījās katru viņa telefonsarunu un privātas sarunas viesnīcā. Saprotams, ka, ja jau Šleseru tagad purina izmeklēšanas komisija, tad arī viņam ir šis tas sakāms. Un atmiņa viņam ir laba.

Ja jau parlamentā izmeklē valsts nozagšanu, izmeklēšanas kvalitāti un tādas smalkas lietas kā iespējamus Satversmes pārkāpumus vai mediju ietekmēšanu, tad Šlesera iesniegums ir akurāt par šīm tēmām. Piemēram, žurnālistus, kas uzdrošinājās rakstīt par pareizās partijas politiķu ļaundarbiem, KNAB pratināja, rosināja krimināllietas, ievilka ilgos tiesu darbos un vēl visādi centās aizbāzt muti. Tāda mediju ietekmēšana, ka maz neliekas.

Ja runājam par valsts varai paralēliem grupējumiem, kā šonedēļ izmeklēšanas komisijā proponēja eksprezidents Valdis Zatlers, tad kur vēl paralēlāks, Satversmei neatbilstīgāks un oligarhiskāks grupējums par partijas, specdienestu un mediju varas saplūdumu Jauno laiku, kas tagad transformējies par Vienotības, partijas Kustība Par un JKP trijjūgu! Redzot, ka ar Vienotības zīmolu ir čābīgi un tas iet uz galu, šis grupējums ir sadalījis nosprāgušu zirgu un pārdod to kā trīs jaunus kumeļus. Kārtējā blēdīgā manevrēšana un elektorāta prāta mulsināšana. Vēlētājam tiek piedāvātas it kā jaunas alternatīvas, kas no tiem pašiem vecajiem māliem mīcītas un nodarbojas ar to pašu, ko agrāk - ar liekulīgu uzmešanos par īstenajiem korupcijas apkarotājiem, vienīgajiem demokrātijas un tiesiskuma nesējiem.

Vēl viens sendienu gaišais tēls Zatlers šonedēļ staigā apkārt pa televīzijas studijām un stāsta, cik briesmīgs melis Šlesers. Tostarp Šlesers komisijai melojis, ka Zatlers savulaik zvanījis un lūdzis viņam atbalstu pārvēlēšanā par prezidentu uz otru termiņu.

Šlesers lūdz izmeklēšanas komisiju noskaidrot, kurš tad īsti kam ir zvanījis. Jūtot, ka laikam nebūs labi un komisija var noskaidrot, kurš kuram zvanīja, Zatlers naktī no otrdienas uz trešdienu ir izdomājis jaunu versiju par sazvanīšanos - esot gan zvanījis Šleseram, bet lai apsveiktu ar dēla piedzimšanu. Tad varbūt komisijai vajag noskaidrot arī to, par ko abi kungi runāja - par dēlu vai par krēslu? Tā kā KNAB Šleseru noklausījās bez mitas, nevar būt tā, ka netika ierakstīta arī konkrētā saruna. Tad varbūt komisijai patiesības noskaidrošanas vārdā vajag noskaidrot ne tikai sazvanīšanās faktu, bet arī abu kungu sarunas saturu?

Lai kā tur nebūtu ar pašu Šleseru un viņa lomu vēsturē, tas, ka viņš vērš parlamentārās nozagšanas komisijas uzmanību uz dažiem būtiskiem aizgājušo laiku notikumiem, ir visnotaļ svētīgi.