Čekistisks sveiciens vārda brīvības svētkos
Drošības policija 29. aprīlī aizturēja žurnālistu, portāla pietiek.com publicistu Lato Lapsu par to, ka viņš slikti uzvedies – viņš gājis pie Drošības policijas (DP) priekšnieka Normunda Mežvieta ar iesniegumu, kurā norādījis, ka DP darbinieki divās iepriekšējās dienās kavējuši filmēšanu sabiedriskā vietā.
Lapsa līdzi nesis diktofonu, ar kuru ieeja DP ēkā aizliegta. Lapsa negribējis diktofonu nodot, viņam draudējuši to atņemt ar varu, un tā vārds pa vārdam nonākts līdz aizturēšanai. Pazemojošu izturēšanos nācies piedzīvot arī advokātei, kas ieradusies aizstāvēt žurnālistu. Viņu pārmeklējusi DP darbiniece, taču apčamdīšana notikusi DP darbinieka, vīrieša, klātbūtnē.
Pēc tam viss laimīgi beidzies – Lapsa palaists brīvībā, zobi nav izsisti, nagi nav nomaukti.
Humānā DP tajās pašās dienās uz pratināšanu saukusi arī žurnālisti Agnesi Margēviču, kura publicējas portālā pietiek.com un laikrakstā Diena. Margēviča bija Dienā rakstījusi par briestošām kadru rotācijām un tīrīšanām DP, kā arī par bankas Citadele pārdošanas darījumu.
Protams, ne Lapsa, ne Margēviča nekādus noziegumus nav veikuši. Stāsts ir par ko citu. Lapsa un Margēviča ir no tiem žurnālistiem, kam lielākais prieks ir izcelt gaismā kādu valdības, politiķu vai specdienestu šmauci – neizdarības, nelikumības, korupciju, nekrietnus darījumus, kas nav izdevīgi valstij. Saprotams, ka valdība, politiķi un specdienesti gribētu, lai sabiedrība redz tikai varas uzspodrināto fasādi, bet to, kas notiek sētas pusē, viņi ir aizslepenojuši aiz septiņiem valsts noslēpuma zieģeļiem. Tādos «veiksmīgajos darījumos» kā bankas Citadele atdāvināšana tiek šķērdēta nodokļu maksātāju nauda, taču no nodokļu maksātājiem tiek slēpts viss, ko vien var noslēpt.
Tomēr šāda tāda informācija mēdz nonākt pie žurnālistiem, tostarp arī dokumentu kopijas, un tad varnešus ļoti interesē, kurš šo informāciju iznesis no kabinetiem. Taču neviens sevi cienošs žurnālists neies nodot savus avotus, jo tad turpmāk neviens avots viņam neuzticēsies. Specdienestiem īstais uzdevums būtu rūpēties par valsts drošību, būtu jāķer ārzemju spiegi, taču tam nepaliek laika – jāpilda iekšpolitiskais pasūtījums un jāmēģina iebiedēt žurnālistus, lai viņi neraksta varai nepatīkamas lietas. Tiek safabricēti kriminālprocesi, kuros žurnālisti tiek ievilkti kā aizdomās turētie vai kā liecinieki. Tādā veidā žurnālistam tiek atņemts daudz laika un spēka – tā vietā, lai intervētu, rakstītu un publicētu, jāiet uz pratināšanām, jāsēž tiesas zālē, jāstudē likumu panti, lai aizstāvētos. Viens no šādiem kriminālprocesiem pret Lapsu, ko pirms diviem gadiem uzsāka DP, nupat aprīļa beigās noslēdzās ar tukšu pļukšķi – Ģenerālprokuratūra neatrada neko, par ko celt apsūdzību. Taču gara acīm var iztēloties, ka mūsdienu čekisti jau baltiem diegiem šuj aktu vākus atkal kādai jaunai lietai.
Kāpēc DP ar aizturēšanu vērsās pret Lapsu tieši tagad? Ir tāda sakritība, ka Lapsa bija publicējis savu rakstu ar nosaukumu Kā Maizītis ar saviem kvaukšķiem pārtaisa Latviju par Krieviju. Lapsa salīdzina Latvijā notiekošo ar kaimiņzemi un atrod daudz kopīga – specdienestu patvaļu, politiskā pasūtījuma pildīšanu, to, ka mūsu valstī nav viens likums un viena taisnība visiem. «Patiesībā Jānis Maizītis un viņa kvaukšķi grauj pašus Latvijas valsts pamatus un mēģina pārtaisīt mūsu valsti par mazu Krieviju, kur viņiem pašiem un viņu manipulētājiem un barotājiem būtu pilnīgi brīvas rokas,» nikni raksta Lapsa. Maizītim šādi teksti kož acīs, un viņš apvainojas. Bet DP priekšnieks Mežviets ar Lapsas aizturēšanu tad iznāk tāds kā atriebējs Maizīša vietā. Viņu var cilvēciski saprast – ja cītīgi neizkalposies SAB priekšniekam, pats var tikt izrotēts un atstāts bez pielaides.
3. maijā tika atzīmēta Pasaules preses brīvības diena. Latvijas Nacionālajā bibliotēkā notika plaša starptautiska vārda brīvības aktualitātēm veltīta konference, Latvijas pasts pat sadarbībā ar UNESCO izlaidis vārda brīvībai veltītu pastmarku 100 tūkstošos eksemplāru.
Pastmarka ir, bet ar vārda brīvību tā pašvakāk. Politiski angažēto specdienestu centieni aizbāzt muti žurnālistiem Latvijā kļūst jau pārāk brutāli un vārda brīvību apdraudoši.