SAB diskreditē pats sevi
Valsts kancelejas (VK) direktore Elita Dreimane ir paudusi viedokli, ka Latvijā pielaides piešķiršanas process valsts noslēpumam neatbilst cilvēktiesībām. Tāpēc tāds Satversmes aizsardzības biroja (SAB) naids pret Valsts kanceleju un Dreimani.
Atbildot uz VK viedokli, SAB apgalvoja, ka VK viedoklis esot nekorekts un maldinošs. Aģentūra LETA 16. martā ziņoja: «SAB skaidro, ka Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) nekad nav pieņēmusi nevienu lēmumu vai pasludinājusi spriedumu, ka Latvijas valsts noslēpuma aizsardzības sistēma neatbilstu konvencijas prasībām, un Latvijai saistībā ar šiem jautājumiem nekad nav bijusi jāmaksā kompensācija. SAB norāda, ka ECT 2014. gada 18. novembra tiesas sēdē ir pieņēmusi lēmumu kādā lietā, norādot, ka strīdi, kas saistīti ar speciālās atļaujas pieejai valsts noslēpumam neizsniegšanu, nav skatāmi konvencijas 6. panta tvērumā, jo šādi strīdi skar «ierēdņa īpašos pienākumus pret valsti».»
Tā gluži nav, jo ir zināma lieta, kurā ECT ir gan vērtējusi Latvijas pielaižu došanas sistēmu un atzinusi to par cilvēktiesību standartiem neatbilstīgu, gan arī kompensācija Latvijai ir bijusi jāmaksā – 5000 eiro. Tā ir lieta Ternovskis pret Latviju, kurā kāds robežsargs, kam pielaides trūkuma dēļ bija jāzaudē amats, panāca, ka viņa lietu izskata ECT, un šajā prāvā vinnēja. Spriedums tika pasludināts pagājušā gada 29. aprīlī. Tiesa konstatēja, ka ir noticis Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6. panta 1. punkta pārkāpums.
Ir bijuši vēl dažu bez pielaides atstātu amatpersonu un politiķu mēģinājumi par pielaides nedošanu tiesāties ECT, taču tiesa nav to pieņēmusi izskatīšanai. Problēma, kāpēc tā noticis, gan vairāk ir bijusi tehniska – iesniedzējus pārstāvošajiem juristiem ir trūcis pieredzes Eiropas līmeņa tiesu darbos, bet tur ļoti precīzi jānorāda, piemēram, kāds kaitējums no pielaides nedabūšanas cēlies prasības iesniedzējam.
Ja SAB uzskata, ka viena zaudēta lieta neskaitās un tāpēc var apgalvot, ka nav bijis «nevienas lietas», tad jāskatās vecā padomju komēdija, kur Fedja Šurikam vaicāja: «Vai jums jaunbūvē ir bijuši nelaimes gadījumi? Nav? Nu tad būs!» Līdzīgi būs arī ar pielaidēm, kuru dēļ būs zaudētas lietas un Latvijas budžetam būs jāatpogā maks, lai maksātu kompensācijas. Arī citās valstīs politekonomiskiem grupējumiem nagi niez izmantot specdienestus politiskās spēlītēs, taču laikam nekur citur Eiropā tas nenotiek tik klaji bezkaunīgi kā Latvijā.
Partija Vienotība un ar to saistītais politekonomiskais grupējums ar sava senā drauga, SAB priekšnieka Jāņa Maizīša palīdzību jau ir neitralizējis virkni konkurējošu politiķu un traucējošu ierēdņu. Pielaidi valsts noslēpumam var nedot vai atņemt, neko nepaskaidrojot ne sabiedrībai, ne pašam bez pielaides palikušajam upurim. Divi partijas Saskaņa un divi Nacionālās apvienības politiķi jau ir atstāti bez pielaides. Saskaņiešiem Andrejam Elksniņam un Jānim Urbanovičam ar to liegta iespēja pilnvērtīgi strādāt Saeimas komisijās, bet nacionāļiem Baibai Brokai un Romānam Naudiņam nācās zaudēt ministra amatu. ZZS veselības ministram Guntim Belēvičam nesen tika iedota pielaide uz septiņiem mēnešiem, kas ir domāts tam, lai varētu viņu šantažēt un turēt īsā pavadā – ja viņš būs labiņš un nekaitēs Vienotības interesēm, tad SAB pielaidi pagarinās.
Citās Eiropas valstīs – Igaunijā, Spānijā, Vācijā, Nīderlandē – bez pielaides valsts noslēpumam atstātam politiķim vai ierēdnim ir iespēja uzzināt, kāds ir šāda lēmuma pamatojums. Tāpat ir iespēja sūdzēties un apstrīdēt specdienesta lēmumu tiesā. Citās valstīs ir arī likumos stingri noteiktas procedūras, ar kādām notiek pielaižu došana. Latvijā nav ne kvalitatīva likuma, ne iespējas upurim uzzināt, kāpēc palicis bez pielaides. Nav arī kur sūdzēties. Var sūdzēties ģenerālprokuroram, kas ir absurds. Ģenerālprokurors nav tiesa.
Nejēdzīgo pielaižu došanas sistēmu vajadzētu bez kavēšanās mainīt, taču tā vietā valdības vadītāja Laimdota Straujuma neko nedara, tieši otrādi – pieļauj un piebalso SAB kampaņā pret Dreimani. Dreimanei arī netiek dota pielaide un būs jāzaudē amats.
Straujuma izteicās, ka Dreimane diskreditējusi drošības iestādes. No tā būs mācīties, ka premjerei nedrīkst sacīt patiesību acīs, viņa ir no tiem valdniekiem, kas nocērt galvas slikto ziņu vēstnešiem. Nevis Dreimane diskreditē SAB, bet SAB pats sevi ir izdiskreditējis.