Patriotisms bez piespiešanas
Lietuvas Valsts aizsardzības padome, ņemot vērā ģeopolitisko situāciju un draudus valsts drošībai, ir nolēmusi, ka valsts aizsardzības spējas ir jāpastiprina, atjaunojot obligāto karaklausību. Iesaukšanu plānots atjaunot uz pieciem gadiem. Šis lēmums gan vēl jāapstiprina Seimā. Obligātās karaklausības idejas aktīviste ir Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite, kas izceļas citu ES valstu līderu starpā ar īpaši dusmīgiem, pret Kremli vērstiem izteikumiem.
Iespējams, Lietuvai tādā veidā izdosies stiprināt savas aizsardzības spējas, taču nezin vai kas līdzīgs būtu tagad jāveic Latvijai. Šķiet, to apjauš Latvijas augstās amatpersonas Laimdota Straujuma un aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis, kuri jau pauduši, ka obligātais karadienests mūsu valstī pašlaik netiks atjaunots.
Bet Latvijas aizsardzības spējas tomēr kā nebūt ir jāstiprina. Jaunā ģeopolitiskā situācija jau gadu nav tā pati, kas bija pirms diviem gadiem, kad Latvijā tika apstiprināta Valsts aizsardzības koncepcija, kurā aizsardzībai atvēlamo budžetu bija paredzēts pakāpeniski palielināt 2020. gadā līdz 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Skaidrs, ka šī koncepcija ir novecojusi un aizsardzības budžets nepietiekams.
Valdības jaunie plāni tagad ir ik gadu pielikt aizsardzībai 10 miljonus eiro un 2% no IKP aizsardzībai sasniegt 2018. gadā. Premjere Laimdota Straujuma, runājot par budžetu, vakar LNT raidījumā 900 sekundes izteicās, ka prioritāte tagad ir aizsardzība, bet arī veselības un izglītības budžets nebūšot pēdējā prioritāte. Skolotāji un mediķi jau atkal var tikai novaidēties, jo saprot mājienu. Līdz šim valdība ir pratusi izdomāt desmitiem ieganstu, kāpēc nevar pacelt viņu algas līdz kaut cik cilvēcīgam līmenim, bet tagad būs rasts atkal jauns attaisnojums – jāpalielina finansējums aizsardzībai, tāpēc citam nepietiek. Skolotājs un dakteris taču nedrīkst būt tāds nepatriots un prasīt, lai maizes gabals tiek atrauts no mutes kareivim!
Igaunija arī nav nekāda pārbagātā Šveice vai Norvēģija, taču tur aizsardzības budžets jau tagad ir 2% no IKP. Un slimošana slimnīcās tur ir bez maksas vai par simbolisku pacienta iemaksu, bet Tallinā sabiedriskais transports ir par velti. Kā tas igauņiem izdodas, bet mums ne? Latvijā tiklīdz deķītis tiek pavilkts uz kādu pusi, tā citā nozarē dibens pliks.
2% no IKP ir barga nauda, taču nekāds amerikānis un NATO jau neprasa, lai tā tiktu izšauta gaisā bez jēgas vai izlietota tikai bruņojuma pirkšanai. Latvijai apdraudējumi mazākā mērā ir tādi, ka jau rīt pāri Zilupei varētu atrāpot krievu tanki. No Krievijas vispirms nāks kas cits – vēl intensīvāka propaganda, uzbrukumi kibertelpā, provokācijas, mēģinājumi uztaustīt kādas ļaužu grupas, kas varētu piestrādāt par Ukrainas dienvidaustrumiem līdzīgu «tautas republiku» dibinātājiem. Gudri lietojot to, kas tiek saukts par aizsardzības budžetu, var rīkoties tā, lai labums tiek arī izglītībai, medicīnai un tautsaimniecībai kopumā. Jo jomas ir savstarpēji saistītas – arī armijai vajag ārstēties un izglītoties, datorzinātnes ir vajadzīgas kā militārām, tā civilām vajadzībām. Ja vēl Latvijā varētu ko nebūt ražot – kaut vai jaunas zaldātu zābaku zoles vai patronu kastes – tā jau būtu pievienotā vērtība un darba vietas.
Latvijā ir daudz patriotu, kas netur krūmos motorlaivas, lai bēgtu projām, bet ir gatavi aizstāvēt valsti. Tāpēc ir Zemessardze. Nebūs zemē nomesta nauda, ja zemessargiem tiks vairāk rīkotas dažādas nometnes un kursi, kuros apgūt ne tikai militāras zinības, bet arī lietas, kas veicina konkurētspēju mierīgā dzīvē – prasmes vadīt auto vai lidaparātus, datorzinības, infrastruktūras būvēšanu, tuvcīņas mākslas un veselībai svētīgu sportošanu.
Obligātais dienests nozīmētu iesaukšanu ar varu, kas drīzāk var radīt īgnumu, nevis patriotismu. Turpretī Zemessardze ir stāšanās militārā ierindā no brīva prāta. Tas brīvas valsts pilsoņiem ir lielāks stimuls būt patriotiem un aizstāvēt savu brīvību.