Valdības briļļu defekts

© F64

Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes samazināšana pārtikas precēm nenesīšot gaidīto efektu, 10. februārī intervijā LTV raidījumam 900 sekundes sacīja Ministru prezidente Laimdota Straujuma.

PVN likmes samazināšana radītu budžetā ievērojamu iztrūkumu 200 miljonu eiro apmērā. «Es neredzu efektu, ko gaida lauksaimnieki,» sacīja Straujuma.

Tā nu daždien mūsu valstī ir, ka dažādiem cilvēkiem ir dažāda redze un dažāda stipruma brilles. Vieni kaut ko redz, bet citi to pašu neredz.

Saprotams, ka Finanšu ministrija, kas gadiem ilgi lieto fiskālo jostu un raugās, kur ko vēl varētu savilkt un izkonsolidēt, gribētu visus nodokļus vēl paaugstināt, kur nu vēl samazināt. Tāpēc Latvijas lauksaimnieki var gaidīt PVN samazinājumu ar maisu, un dabiski, ka valdība neko nesamazinās.

Valdībai gribas iekasēt vairāk un sēdēt uz naudas kules, lai būtu ko dalīt un pārdalīt uz vēlēšanām, lai starptautiskajiem izkomandētājiem varētu rādīt makroekonomikas «veiksmes stāstus» un tādā garā. Lai veiktu kādas darbības vai pat vispār domātu par to, ka vajadzētu veicināt kādu rosību, palīdzēt saviem uzņēmējiem, valdība ir par slinku. Jo tai ir labi tā, kā ir.

Bet ne visiem ir labi. Krievijas embargo paputinātie lauksaimnieki atšķirībā no Finanšu ministrijas un Straujumas gan redz, ka efekts būtu. Pirmkārt, jau ir tāda nelāga lieta, ka Polija lieto dažāda izmēra PVN likmes – ir pamatlikme 23% un vēl divas likmes dažādām preču grupām – 7% un 13%. Šādi atvieglojumi zemniekiem tik tuvā un lielā konkurentvalstī apgrūtina Latvijas zemnieku iespējas turēt līdzi sacensībā. Ir grūti skriet, ja sāncensim uz muguras četrkārt mazāka nasta. Tie, kas vairs nevar paskriet un krīt gar zemi, pieceļas un brauc strādāt par apkopējām un šoferiem uz Angliju. Iznāk, ka Latvijas valdība strādā Anglijas un Polijas izaugsmes labā, nevis Latvijai.

Valdības briļļu savdabīgais lēcas izliekums neļauj pamanīt, ka milzīgas ļaužu masas ir maznodrošinātas un ne tikai pensionāri un bezdarbnieki, bet arī darba rūķi dzīvo tādā turības līmenī, kas patiesībā ir nabadzība. PVN likmes samazināšana atvieglotu dzīvi, jo mazāks nodoklis liktu samazināties pārtikas cenām. Tas gan nenotiktu uzreiz un skaisti, jo tirgotāji nav tendēti cenas samazināt. To redzam pie degvielas cenām, kuras tirgotāji joprojām uztur augstas, lai gan kopš vasaras divtik kritušās naftas cenas. Taču pārtikas tirdzniecības jomā tomēr pastāv asāka konkurence nekā benzīna tirdzniecībā, un agrāk vai vēlāk samazinātas PVN likmes ietekmei uz cenām vajadzētu izpausties.

Valdība nebaidās no Latvijas tautas, jo zina, ka tautai bail no kādas alternatīvas pašreizējai koalīcijai. Galvenais, lai apmierināti ir starptautiskie finanšu eksperti, Briseles komisāri un lielais transatlantiskais partneris. Valdība nekādā veidā neiebilst un noskatās, kā Latvijas pilsonis Deniss Čalovskis tiek vests tiesāšanai uz Ameriku. Jo Latvijas tiesu varai neesot kapacitātes, lai iztiesātu šādu sarežģītu lietu.

Bet vispār jau nekur nav nekādas kapacitātes. Kāda var būt kapacitāte, ja nekas netiek darīts, izņemot pansionātu slēgšanu?

Vienīgi, ja kaut ko iesaka ārzemnieki, tad to kaut kā vēl izpilda, bet vajadzētu raudzīties, kas vajadzīgs latviešiem, kāds pieprasījums likumdošanai nāk no latvju zemes ārēm. Turpmāk, ja Latvijas zemnieki grib kaut ko panākt, tad viņiem jābūt viltīgā

kiem – jāpārģērbjas par angļiem un amerikāņiem un angļu mēlē jāiesaka, piemēram, samazināt PVN pārtikai uz 12%. Tad gan mūsu varneši izstiepsies miera stājā un atbildēs: «Jes, ser!»

Straujumas otrā valdība savās pirmajās 100 dienās būtībā turpina to pašu kursu, ko Valda Dombrovska valdības, ne par matu nenovirzoties. Tas ir hiperkonservatīvs, sastindzis stils, kura vadmotīvs ir neveikt neko riskantu, neveikt vispār neko, bet turpināt sēdēt savos krēslos. Ja pie pokera galda spēlētājs neiesaistās nevienā izspēlē un nomet pat ļoti labas kārtis, viņam ir iespēja diezgan ilgi nosēdēt pie galda un neizkrist no turnīra. Taču tādā garā nevar vinnēt. Līdzīgi rallija šoferis, kas lēni velkas un laiž garām visus citus, droši vien neizskries līkumā no trases un distanci pabeigs. Taču var sanākt, ka viņš finišēs tad, kad visi sāncenši jau sadalījuši balvas un pie finiša vairs nav skatītāju, jo publika sen jau aizgājusi gulēt.

Viedokļi

Demogrāfisko izmaiņu un finansējuma pārdales starp skolām rezultātā arī šogad daļai Latvijas pedagogu pie vienādas slodzes ir algu samazinājums. Šo apstākļu dēļ cieš ne vien pedagogi, bet kopumā tiek apdraudēta arī izglītības kvalitāte. Tā, kā ir šobrīd, nedrīkst turpināt – izglītības finansēšanā ir nepieciešamas izmaiņas. Lai nodrošinātu taisnīgu darba samaksu ikvienam pedagogam neatkarīgi no skolas atrašanās vietas vai skolēnu skaita tajā, Izglītības un zinātnes ministrija izstrādājusi jaunu modeli “Programma skolā”, ko plānots ieviest ar 2025. gada 1. septembri.

Svarīgākais