Greznība braukt trolejbusā
Šā mēneša pirmajā darba dienā, iekāpjot sabiedriskajā transportā, dažs rīdzinieks grūši nopūtās, citam kāds trīsstāvīgais mātes vārds pār lūpām nāca – ar vienu joni braukšana kļuvusi divas reizes dārgāka. Brauciens divstāvu autobusā Londonā maksā pat mazāk.
Labi, Rietumeiropā sabiedriskais transports arī ir dārgs, taču tur algas daudz lielākas. Starp tuvīniem kaimiņiem Rīga tagad ir visdārgākā. Turklāt Tallinā sabiedriskais transports vispār par brīvu.
Nevar atcerēties, kad kādai precei vai pakalpojumam būtu bijis tik krass cenas lēciens. Braukšana autobusā, trolejbusā un tramvajā kļūst par tādu kā greznību.
Transporta biļešu pacēliens nerada iespaidu par Rīgas domes varu kā tādu, kas pieņem pārdomātus un rūpīgi izsvērtus lēmumus, kas būtu septiņreiz mērījusi un tad griezusi – vispirms ir nogriezts, un tagad sāks mērīt, kas sanācis.
Redzama arī tāda kā Rīgas domes valdošās koalīcijas uzmesta lūpa pret valdību, kas ir ignorējusi galvaspilsētas saucienus, ka vajag ņemt vērā Rīgas kā galvaspilsētas funkcijas (vajag likumu par Rīgu). Valdība noraka Rīgas domes ideju par «rīdzinieku biļetēm», nikni stājās pret «sniegputeņa biļetēm», ne par kripatiņu nepārdalīja par labu pašvaldībai nodokļu ieņēmumus un tādā garā. Tas viss tā varbūt ir, bet kas braucējam trolejbusā no tā, ka Rīgas dome apvainojusies uz Ministru kabinetu?
Starp Rīgu un valdību labvēlīgas, saprātīgas sadarbības tikpat kā nav bijis, un nevar noliegt, ka valdība bieži ir bijusi kurla. Taču politikā un saimnieciski administratīvajā darbā nekad nekas nenotiek viegli – jācīnās pacietīgi, neatlaidīgi, pamazām – jāiet, jāspiež un jāpierāda sava taisnība pa mazam gabaliņam. Tā vietā Rīgas mērs Nils Ušakovs bliež uzreiz pa skarbo – dubultojot likmi kā agresīvs pokera spēlētājs. Kamēr starp valdību un domi notiek puiku spēles un kašķi, par to maksā cilvēks parastais. Turklāt ir tā sagadījies, ka tieši reizē ar biļešu cenu palēcienu nākusi informācija par iespējamām Rīgas satiksmes amatpersonu blēdībām ar mazgājamiem līdzekļiem, kuru vietā lietots ūdens. «Tu paskaties, kā viņi dara – zog un vēl ceļ cenas!» nodomā ļaudis. Šķiet, ka šis nu ir brīdis, kad Saskaņa un Gods kalpot Rīgai ir iebraukušas pašā lielākajā publisko attiecību avārijā kopš šīs koalīcijas nākšanas pie varas.
Kādas domas varētu būt galvā rātskungiem darīties tā, lai tas izskatās tik greizi, nepareizi un pilnīgi garām? Vai viņi pašnāvnieki, ka pieņem tik nepopulāru lēmumu? Iepriekš taču viņi centās par vari izcelties ar lielāku sociālo atbildību nekā valdība, rūpēja visādus sociālos dūnu spilvenus pensionāriem un trūcīgajiem, atbrīvoja no braukšanas maksas skolēnus un tā joprojām.
Laikam lieta būs tāda, ka šogad nav pašvaldību vēlēšanas. Protams, ka, ja parīt būtu vēlēšanas, no Rīgas domes ko tādu mēs nesagaidītu. Bet, ja vēlēšanas ir tālu, tad ar elektorātu var nemaigoties. Var sasāpināt rīdziniekus, bet pēc tam pamazām kaut kā atkal iedot pa kādai analgīna tabletei, lai uz vēlēšanām elektorāts atkal ietu aizmirsis par šodienas nepatīkamajām izjūtām un dusmām. Te arī redzams, uz kādu vēlētāju Rīgas koalīcija cer. Uz pensionāriem, jo viņus biļešu cenas lēciens tieši neskar.
Cenas lēciens iebliež pa to ļaužu kabatu, kam atlaides nepienākas – kas strādā un jau velk visu smago nodokļu nastu. Arī uz šiem darbarūķiem koalīcija, protams, cer, bet ar šīm masām darbs notiks kaut kad pēcāk – tad, kad ar jaunajām biļešu cenām būs jau aprasts.
Rīdzinieki gan pukojas un īgņojas, taču nekas dižs nav sanācis no spontāniem plašiem protestiem. Vien kāds pussimts protestētāju spēja savākties uz akciju. Nav tā mentalitāte. Brazīlijā 2013. gadā autobusa biļešu cenas paaugstinājuma dēļ izcēlās tik grandiozi protesti un grautiņi, kādi nebija redzēti 20 gadu laikā. Rīgā, ja arī vēl būs turpinājums protestiem pret biļešu cenām, tiem vairs nebūs lāga vilkmes. Un uz ko tad aicinās cilvēkus – uz braukšanu par zaķi, kas ir administratīvi sodāms pārkāpums? Labi, pirmajā dienā zaķi netika tvarstīti, taču likumi ir jāievēro un zaķus izķers.
Tātad vēl ir pāragri runāt par Saskaņas/GKR koalīcijas politisko nāvi, un rātskungi savos posteņos jūtas jo komfortabli.