Korupcijas beigas

Aizvadītajā gadā ir bijis daudz krāšņu notikumu, taču, ja gada notikumu topu veidot pēc tā, kas bijis pats nejēdzīgākais, groteskākais, smieklīgākais, visas pirmās deviņas vietas varētu rindot apmēram tā: «Streļčenoks atlaiž Strīķi. Strīķe tiek atjaunota darbā. Streļčenoks atlaiž Strīķi atkal. Strīķe atkal tiek atjaunota amatā. Strīķe tiek pazemināta amatā. Un tā tālāk.» Tikai kādā desmitajā vietā varētu rindoties valdības veidošana vai trači Artusa suņu būdā. Nemitīgi atkārtojošies vodeviļas sižeti par nesaskaņām Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) it kā ir sen apnikuši, taču tajā pašā laikā sabiedrībā izraisa dzīvu interesi un emocionālu attieksmi sociālajos tīklos.

Zinoši cilvēki teic, ka pašā gada nogalē, īsi pirms tā laika, kad cilvēkiem labs prāts, iz valdošo partiju pašas valdošākās partijas dzīlēm varētu iznirt kādas likumdošanas un lēmumu iniciatīvas, lai strīdus KNAB izbeigtu vienreiz par visām reizēm – sadalīt biroju un likvidēt tā, lai ne gaiļi pakaļ nedzied. Paredzams gan, ka tam aktīvi pretosies ļaudis turpat Vienotības iekšpusē – piemēram, kādreizējais KNAB priekšnieks Aleksejs Loskutovs, taču var gadīties, ka viņa domas neviens neprasa.

KNAB likvidācija būtu tikai loģisks solis, kas kārtējo reizi apliecinātu, kas ir bijis KNAB un kādu politisku maizi tas ir ēdis. KNAB dzima laikā, kad Vienotības vēl nebija, bet bija tās priekštecis Jaunais laiks. KNAB deklarētais mērķis bija cēla cīņa ar korupciju, bet patiesais mērķis – strādāt kā Jaunā laika kabatas slepenpolicijai, kas korupcijas apkarošanas aizsegā iznīcina politiskos konkurentus. Lietā tika liktas ne visai glītas metodes – noklausīšanās, izsekošana, krimināllietu safabricēšana, propaganda, operatīvajiem materiāliem «nejauši» noplūstot uz plašsaziņas līdzekļiem. Tā kā palaikam tika pieķerti arī daži īsti koruptanti, sabiedrībai tika radīts priekšstats, ka KNAB patiesi karo par taisnību. Taisnības cīņas priekšgalā bija biroja darbiniece Juta Strīķe, kurai bija nemitīgi strīdi ar KNAB priekšniekiem. Ar Loskutovu viņa vēl daudzmaz sapratās, taču ar nākamajiem priekšniekiem ātri vien sagāja naidā. Savērpjot politisku intrigu tīklus, Strīķei izdevās nograuzt Normundu Vilnīti, bet ar Jaroslavu Streļčenoku vairs kaut kā nesanāca. Tā kā Streļčenoks neklausa Vienotībai un nav saprotams, kā no viņa atbrīvoties, KNAB vairs nav vajadzīgs – ja nav pašam, lai tad nav arī Sašam.

Ar KNAB likvidēšanu Latvijā sāksies jauna, saulaina ēra. Varēsim visur pasaulē stāstīt, ka korupcija mūsu zemē ir beigusies. Nav KNAB – nav korupcijas! Korupcijas nav tāpēc, ka pie varas ir labais un gaišais spēks – partija Vienotība, bet labie pēc definīcijas nevar būt koruptanti. Ja KNAB vadība nesaprot, ka nevajag slimīgi interesēties par labo un gaišo spēku darījumiem, finanšu avotiem un tēriņiem, sponsoriem un kukuļiem, tad tas ir ļoti nepareizs KNAB. Tas vairs nav agrākais, pareizais KNAB.

Sākas šķērmās lugas pēdējais cēliens, kurā tie paši politiķi, kas pirms desmit, divpadsmit gadiem ar kvēlām putām uz lūpām cīnījās par KNAB stiprināšanu un biroja «neatkarības nodrošināšanu», tagad pārvilks savas leksikas kažoku uz absolūti otru pusi un mēģinās pārgriezt KNAB rīkli, sadalot biroja kautķermeni mazos gabaliņos. Pazīstot valdošo ļaužu liekulīgo stilu, nav izslēgts, ka kaut kāds KNAB nosaukuma pēc var arī tikt saglabāts, bet tad tur būs tikai izkārtne un tukša čaula.

KNAB kopš pašas dibināšanas dienas ir bijis kropls veidojums, un to vispār nevajadzēja izveidot. Korupcijas novēršanas, apkarošanas un partiju finanšu kontroles lietas varēja izvietot tā, kā tas civilizētā un tiesiskā valstī pieklājas – attiecīgās institūcijās ar skaidri saprotamu to atrašanās vietu, pakļautību, hierarhiju, uzraudzību un atbildību. Tā vietā tika izveidots monstrozs veidojums, kas vienubrīd nepakļāvās vispār nekam – arī likumam. Bija periods, kad birojā valdīja absolūta visatļautība.

Rakstot nekrologu KNAB, būs jānobirdina arī daža asara par to, ka ne jau viss ir bijis slikti – KNAB darbinieki ir pieķēruši patiešām kukuļos izvirtušus amatvīrus, dakterus, tiesnešus. Taču tā KNAB daļa, kas apkalpo politiku, devalvē ierindas izmeklētāju labos darbus. Vēl jau gan pirkt ziedus un vainagus ir par agru, jo KNAB beigas vēl nav pienākušas. Taču beigu sākums tas laikam jau ir.