ZZS – rāma un nesatricināma

Zaļo un zemnieku savienību (ZZS) veido četras partijas – Latvijas Zemnieku savienība, Latvijas Zaļā partija, partija „Latvijai un Ventspilij” un Liepājas partija.

 ZZS noteikti būs pārstāvēta 12. Saeimā ar diezgan lielu mandātu skaitu. Visticamāk ZZS būs trešā lielākā frakcija. Par ZZS panākumiem Rīgā allaž brīnās, jo galvaspilsētā partija nav populāra, toties tai ir daudzskaitlīgs, stabils elektorāts Latvijas novados – Liepājā, Ventspilī, Jelgavā un daudzviet citur, kur pašvaldību vadībā strādā šīs partijas pārstāvji.

12. Saeimas vēlēšanu 4000 zīmju programmas lozungs ZZS ir „Saimnieki savā zemē!”, ar kuru uzsvērta šīs partijas lojalitāte vietējam, nacionālajam uzņēmējam. Tas ir pretrunā ar citas varas partijas – „Vienotības” – piekopto politikas praksi, sekot ārvalstu padomdevēju norādījumiem, lobēt starptautisku finanšu oligarhu intereses.

Paredzams, ka 12. Saeimā ZZS būs tā partija, ar kuru rēķināsies un bez kuras nevarēs izveidot valdību. Atlikušajā mēnesī līdz vēlēšanām ar ZZS nekas dramatisks nevar notikt, jo šī partija kā aikido cīkstonis prot izmantot pretinieka spēku savā labā un pati neciest, jo ļoti pieredzējuši un politiskās cīņās ilgā laika posmā rūdīti ir tās vadītāji. ZZS ir kā zaļa masa, kurai, ja cērt ar cirvi, neko nevar padarīt – ZZS allaž ir rāma, nesatricināma, nosvērta.

4000 zīmju programmas preambulā ZZS saka: „Vēlamies, lai Latvija būtu pārtikusi, zaļa un par sevi lepna valsts, kurā ikviens vēlas dzīvot, strādāt, veidot ģimeni, pavadīt mierīgas vecumdienas. Esam izvirzījuši trīs galvenos mērķus - drošība par valsts un ģimenes nākotni, harmoniska reģionu attīstība, izglītota sabiedrība.”

ZZS priekšvēlēšanu programmā ir centusies aptvert pēc iespējas vairāk dažādu jomu, līdz ar to vairākas jomas ir gan nosauktas jābūtības formā, taču dažviet pietrūkst detalizēta, konkretizēta iecerēto mērķu sasniegšanas mehānisma izklāsta.

ZZS rūpēsies par darba vietu radīšanu reģionos, mazinās jauniešu bezdarbu, taču nav izstāstīts, kā tas tiks darīts. Tālāk ZZS sola: „Uzlabosim sociālo pabalstu sistēmu, rūpēsimies par ģimenēm ar bērniem. Pensiju indeksācijā ņemsim vērā uzkrāto darba stāžu. Stiprināsim veselības aprūpi reģionos, samazināsim rindas pie ārstiem. Mazināsim pacientu iemaksas, medikamentu līdzmaksājumus. Palielināsim veselības aprūpē strādājošo atalgojumu.” Līdzīgi kā „Vienotība” ZZS nesola līdzmaksājumu un pacientu iemaksu atcelšanu. Acīmredzot, partija redz, ka tuvākajā laikā budžets bezmaksas slimošanu nepavelk.

Tālāk programmā: „Izmantosim dalību Eiropas Savienībā (ES) un NATO valsts drošībai un sociālekonomiskajai attīstībai.

Palielināsim aizsardzības budžetu, modernizēsim bruņotos spēkus, izstrādāsim jaunu valsts operatīvas aizsardzības plānu. Stiprināsim Zemessardzi un Jaunsardzi. Integrēsimies NATO militāri rūpnieciskajā kompleksā.

Veidosim nacionālajām interesēm atbilstošu imigrācijas politiku.”

NATO un aizsardzība ZZS tagad ir tēma tādēļ, ka šīs partijas pārstāvis Raimonds Vējonis ir aizsardzības ministrs. Tomēr ZZS nerunā par aizsardzības finansējuma apjomu, nenosauc konkrētu laiku, kad domā to palielināt līdz 2% no IKP.

Tālāk 4000 zīmju programmā: „Cīnīsimies pret organizēto noziedzību, ēnu ekonomiku. Uzlabosim sabiedrisko kārtību.

Uzlabosim tiesu darbu. Samazināsim cilvēktiesību pārkāpumus.

Veidosim efektīvu valsts pārvaldi, valsts nekustamo īpašumu un ES fondu apsaimniekošanu. Atbalstīsim nevalstiskās organizācijas.

Iestāsimies pret valsts kapitālsabiedrību privatizāciju, padomju atjaunošanu, bankas „Citadele” neizdevīgu pārdošanu.

Sekmēsim „Liepājas Metalurga” darbības atjaunošanu, atbalstīsim bez darba palikušos darbiniekus.

Nodrošināsim valsts enerģētisko neatkarību. Uzlabosim tautsaimniecības energoefektivitāti.

Veidosim aktīvas atpūtas infrastruktūru, atbalstīsim tautas sportu, popularizēsim veselīgu pārtiku. Uzlabosim sporta pārvaldību un finansēšanas sistēmu.”

Lai turētos pie šiem programmatiskajiem uzstādījumiem, partijai vajadzētu iegūt nākamajā valdībā iekšlietu ministra, tieslietu ministra, ekonomikas ministra krēslus. Tagadējie konkurenti, kas pēc mēneša jau būs partneri, diezin vai gribēs tos dot.

ZZS solījumos ir tādas vietas, kas ir pretrunā ar „Vienotības” mērķiem. „Vienotība” klusi cer, ka ne tikai valsts, bet arī pašvaldību kapitālsabiedrības vispirms varēs atņemt pašvaldībām, bet pēc tam privatizēt. Tas gan nav īsti līdzšinējās „Vienotības” „trends”, bet bijušo Zatlera reformu partijas politiķu sapņojums. Bet tā kā virkne bijušo zatleriešu tagad ir pievienojušies „Vienotībai”, paredzams, ka kapitālsabiedrību privatizācijas doma 12. Saeimas pilnvaru laikā var kādā brīdī aktualizēties. ZZS programmas solījums tad ir stāties pretī šiem centieniem.

Tālāk ZZS 4000 zīmju programmā: „Palielināsim pašvaldību lomu lēmumu pieņemšanā. Īstenosim prognozējamu, taisnīgu valsts un pašvaldību nodokļu sadalījumu.”

Lūk, vēl viena nesakritība ar „Vienotību”. Valda Dombrovska valdība savulaik negribēja neko dzirdēt par nodokļu naudas pārdalīšanu tā, lai tā vairāk tiktu pašvaldībām. ZZS tad sola stīvēties pretī un vilkt deķi uz pašvaldību pusi. Tad jau redzēsim, vai stīvēšanās būs un kas izdosies.

„Novirzīsim daļu uzņēmumu ienākumu nodokļa investoru piesaistei pašvaldībās.

Vairosim un efektīvi izmantosim Rīgas kā Eiropas metropoles potenciālu.

ES fondu un valsts investīcijas veiksim atbilstoši “Latvija 2030” un “NAP2020”.

Nodrošināsim investīcijas ceļu sakārtošanā.

Nodrošināsim uzņēmējiem stabilu un prognozējamu nodokļu sistēmu un ES fondu atbalstu,” ir solījumi, kur maz kas piebilstams.

Taču tālāk ir pieminēta konkrēta un daudziem sāpīga lieta: „Iestāsimies pret mikrouzņēmuma nodokļa palielināšanu.” Lieta tāda, ka valdība sākumā ļāva sadīgt mikrouzņēmumiem kā sēnēm, bet ar nākamo gadu ir iecerējusi šīs sēnes pļaut ar izkapti. Jau ir pieņemts likums, ar kuru mazo nodokļu laime mikrouzņēmumiem tiks atņemta. ZZS tad sola iestāties par mikrouzņēmumiem.

Tālāk 4000 zīmju programmā: „Iestāsimies par taisnīgiem atbalsta maksājumiem lauksaimniekiem, stiprināsim mazās saimniecības. Sekmēsim bioloģiskas un ilgtspējīgas lauksaimniecības attīstību, vietējās produkcijas noietu.

Atgriezīsim neapstrādātās zemes lauksaimnieciskajā ražošanā, sekmēsim kooperāciju lauksaimniecībā un mežsaimniecībā. Veicināsim kredītresursu un pensiju fondu ieguldījumus zemju iegādei un lauku attīstībai.

Nodrošināsim mežu un lauksaimniecības zemju vērtības pieaugumu. Stiprināsim Latvijas Zemes fondu.

Nodrošināsim ilgtspējīgu zvejas un akvakultūras resursu izmantošanu konkurētspējīgu produktu radīšanai. Veicināsim zivsaimniecībai nozīmīgo ūdeņu vides stāvokļa saglabāšanu.

Veidosim Latviju par valsti ar augstu sabiedrības vides apziņu. Atjaunosim Latvijas vides aizsardzības fondu.

Veicināsim lauku, veselības un kultūrtūrismu.

Pasargāsim Latviju no ģenētiski modificēto organismu un kodolenerģijas riskiem.”

Par izglītību: „Veidosim mūsdienīgu izglītības saturu un efektīvu skolu tīklu. Pakāpeniski nodrošināsim skolēnu brīvpusdienas, īstenosim iekļaujošu izglītību. Latvijas lauku skolas attīstīsim kā starpnozaru centrus. Palielināsim pedagogu atalgojumu.

Iestāsimies par obligātu vidējo izglītību, attīstīsim duālo profesionālo izglītību.

Interešu un mūžizglītības izmaksas iekļausim valsts kompensējamo limitēto izdevumu sarakstā.

Stiprināsim reģionu augstskolas, veicināsim augstskolu un zinātnes institūciju starptautisko konkurētspēju.

Palielināsim finansējumu zinātnei un augstākajai izglītībai.

Nodrošināsim augstas kvalitātes profesionālās kultūras pieejamību reģionos. Stiprināsim latvisku kultūrvidi un identitāti, papildināsim to ar laikmetīgām vērtībām, kultūras infrastruktūru, stabilu finansējumu.

Atbalstīsim pašdarbības kolektīvus, kultūrizglītību un profesionālo mākslu reģionos.

Atbalstīsim radošo industriju.

Uzturēsim saikni ar ārvalstīs dzīvojošo sabiedrības daļu.”

Kā redzams, izglītībai un zinātnei ZZS programmā atvēlēts daudz vietas. Vai tas nozīmē, ka pēc vēlēšanām partija gribēs izglītības ministra krēslu?

ZZS 4000 zīmju programmā ir vairākas vietas, kas nesakrīt ar otras iespējamās nākamās valdības veidotājpartijas „Vienotība” deklarētiem un nenosauktiem mērķiem, tomēr šie „asie stūri” nav tik nenogludināmi, lai nebūtu iespējams kompromiss. Galvenajos vilcienos ZZS programma tomēr ir sakritīga gan ar „Vienotību”, gan nacionālo apvienību „Visu Latvijai! Tēvzemei un brīvībai/LNNK”. Tas ļauj nojaust, ka, lai arī sarežģītās mokās, tomēr nākamā pēcvēlēšanu valdība dzims apmēram tāda pati kā pašreizējā.

Viedokļi

Premjerministre Evika Siliņa atzinusi, ka viņa ar saviem ministriem un Baltijas valstu premjeriem apspriedusi RB būves izbeigšanu un visi secinājuši, ka tāds lēmums dārgi maksāšot Praktiski lēmējiem bija jāizšķiras starp dārgu un nesamaksājami dārgu lēmumu nākotnē. Latvijai dārgais- nozīmētu ES atmaksāt nedaudz vairāk par vienu miljardu EUR vai nākotnē maksāt aptuveni 5 miljardus, lai būvi pabeigtu. Pie pēdējiem vēl būtu jāpieskaita sākotnējais miljards, ja būvi nepabeidz laikā, t.i. 2030. gadā. Eksperti gan saka, ka Latvijai nekādi neesot iespējams iekļauties grafikā un tuvākais varētu būt 2035. gads.

Svarīgākais