Sabiedrība par alkatību

Tā saucamā sabiedriskās izmeklēšanas komisija „Maxima” traģēdijas cēloņu izvērtēšanai jau pašā iedīglī bija nedzīvs, satrupējis veidojums, tāpēc ir tikai likumsakarīgi, ka tā nav guvusi nekādu sabiedrības uzticību. Jo komisija tika dibināta nevis no „apakšas” – no sabiedrības pašas -, bet no augšas.

Grupiņa ļaužu uzmetās par sabiedrības interešu pārstāvjiem. Demisionējušais premjers Valdis Dombrovskis uzstājas kā komisijas svētītājs un krusttēvs. Nevalstisko – ārvalstisko organizāciju „Delna” un „Providus” iesaistīšanās komisijas izveidē automātiski nozīmē, ka tiks pārstāvēta nevis plaša sabiedrība, bet partija „Vienotība” un ar to saistītās aprindas, kuru kadri brīvi rotē pa trīsstūri „Vienotība” – KNAB – „Delna”&„Providus”. Ja šī sabiedriskā organizācija laimīgi turpinātu rosīties, gara acīm jau var iztēloties, kādi būtu tās secinājumi tajā laukā, kas skar „Maxima” traģēdijas politiskos vaininiekus. Visskarbākā kritika tiktu veltīta Rīgas domei un pašvaldības būvvaldei, jo tie ir citi – svešie -, turpretī valdības, ministru, premjera loma tiktu maksimāli notušēta, noklusēta. Citādi pat būt nevar, jo neies taču paši sev šaut kājā. Masēt smadzenes ļaužu masām ar neobjektīvu politisku propagandu – tāds bija komisijas patiesais mērķis un misija, nevis kaut ko palīdzēt upuriem vai konstatēt sistēmas trūkumus un katastrofas cēloņsakarības.

Lietderīgo ir iecerēts apvienot ar patīkamo – uz „Maxima” traģēdijas rēķina vēl arī pamatīgi iedzīvoties, šķaidīties ar nodokļu maksātāju naudu. Tas jau ir ciniski, lai neteiktu, ka marodierisms. Komisijas locekļi bija iecerējuši maksāt sev milzīgas algas, īrēt greznus auto, pirkt dārgus datorus un jau folklorizējušos papīra smalcinātāju par 900 latiem.

Komisijas locekle Inese Voika jau otro gadu desmitu ir pazīstama ar savu liekulīgo, tendenciozo un tukšo rosīšanos. No komisijas varētu sagaidīt arī agresīvu deguna bāšanu dažādu iestāžu papīros it kā sabiedrības interešu vārdā, nepadevīgu amatpersonu terorizēšanu un dēmonizēšanu, gaisa maisīšanu. Līdz šim šādi triki „Delnai” ir gājuši cauri kā pa sviestu, taču šajā reizē ir sanācis aizrīties.

Jau pirmajās dienās komisija nodemonstrēja nekompetenci, bezkaunību un ļaunumu, sacerot dokumentu, kurā ar mēsliem aplieta organizācija ziedot.lv, un pasludinot, ka tai trūkst kapacitātes. Šo paskvilu parakstījušais Jānis Kažociņš, gods, kam gods, ir sapratis savu kļūdu, ir atvainojies un no komisijas aizgājis.

Sajūtot nelāgu deguma smaku, no komisijas lapās ir laidusies arī Baiba Rubesa, līdz ar to komisija ir apstājusies un arī Voika paziņojusi par aiziešanu. Taču tas nenozīmē, ka ideja ir atmesta pavisam. „Providus” un Voika līdz par pēdējam ir gudrojuši par iespējām to restartēt, sākt „no otra gala”.

Nav iespējama īsta un godīga komisija, ja tajā darbojas pseidosabiedriskās sabiedrības par alkatību „Delna” un „Providus”.

Viedokļi

Demogrāfisko izmaiņu un finansējuma pārdales starp skolām rezultātā arī šogad daļai Latvijas pedagogu pie vienādas slodzes ir algu samazinājums. Šo apstākļu dēļ cieš ne vien pedagogi, bet kopumā tiek apdraudēta arī izglītības kvalitāte. Tā, kā ir šobrīd, nedrīkst turpināt – izglītības finansēšanā ir nepieciešamas izmaiņas. Lai nodrošinātu taisnīgu darba samaksu ikvienam pedagogam neatkarīgi no skolas atrašanās vietas vai skolēnu skaita tajā, Izglītības un zinātnes ministrija izstrādājusi jaunu modeli “Programma skolā”, ko plānots ieviest ar 2025. gada 1. septembri.

Svarīgākais