Koalīcijas apdraudētā kultūrtelpa

Apmaiņā pret termiņuzturēšanās atļaujām trijos gados ārzemnieki investējuši Latvijas tautsaimniecībā vairāk nekā 500 miljonus latu, no kuriem gandrīz 150 miljoni latu ieplūduši valsts budžetā. Termiņuzturēšanās atļaujas saņēmuši gandrīz 7000 ārzemnieku – investoru un viņu ģimenes locekļi. Lielākā daļa atļauju saņēmēju ir no bijušās PSRS zemēm.

Termiņuzturēšanās atļauju tirgošanas ideju atnesa Ainārs Šlesers, līdz ar to varēja būt tā, ka Vienotība, savas antioligarhu mitoloģijas vadīta, uzreiz pēc Šlesera izstumšanas no varas varēja paziņot, ka viss, ko izdomājis šis politiķis, ir nešķīsts, izskaužams un atceļams.

Taču Vienotība tā nerīkojās, jo 150 miljoni latu budžetam zemē nemētājas, un valdība ir gluži priecīga, ka tās rīcībā nonākusi šāda ekstranauda, ko premjera Valda Dombrovska valdība var lietot, piemēram, zābaku pāra vai papes tanka nopirkšanai Arta Pabrika pārraudzītajam militārajam lauciņam.

Tomēr ir valdošajā koalīcijā Nacionālā apvienība (NA), kurai nevajag maizi, bet iespēju pašausmināt publiku. Termiņuzturēšanās atļaujas tā dēvē par jaunu kolonizācijas vilni un latviskās kultūrtelpas apdraudējumu. Pārtraukt termiņuzturēšanās atļauju tirgošanu šīs Saeimas sasaukuma laikā ir viens no NA ultimātiem, kas turklāt tiek pasniegts ļoti asā formā, izsakot mājienus, ka Vienotībai vajag saglabāt līdzšinējo kārtību, lai izpatiktu kādiem saviem sponsoriem. Tas jau ir skarbi – mājiens ar mietu, kas elektorātam liek iztēloties ķēdīti Vienotība – sponsori – krievi – Krievija – Kremlis.

Vai tik briesmīgi tiešām ir? Diezin vai 7000 ārzemnieku ar termiņuzturēšanās atļaujām ir kolonizācija. Kolonizācija patiesībā ir piezagusies pavisam no citas puses – precīzi nav zināms, bet var lēst, ka pašlaik jau aptuveni 20% Latvijas mežu pieder skandināviem. Drīz tiks atceltas pēdējās barjeras lauksaimniecībā izmantojamo zemju pārdošanai ārzemniekiem, un arī tur var parādīties līdzīga aina – ka teju piektdaļa Latvijas zemes izrādīsies dāņu, zviedru un vāciešu īpašumā. Šādas proporcijas jau var likt ja ne satraukties, tad vismaz saausīties. Turpretī 7000 krievu, kazahu un ukraiņu ir piliens pret Latvijas iedzīvotāju skaitu un vismaz pagaidām Latviju neapdraud – tie nav mazkvalificēti viesstrādnieki, bet «biezie», kas iegādājas kādu villu vai namiņu Jūrmalā, vai investē kādā ražotnē. Protams, ja vienā jaukā dienā uzturēšanās atļaujas prasītu nevis septiņi, bet 700 tūkstoši ārzemnieku, tad varētu sākt bažīties, ka nesanāk ķeza.

Termiņuzturēšanās atļauju problēma patiesībā nav problēma, bet ziloņa lieluma muša, ar kuras sīkšanu Nacionālā apvienība virtuozi kaitina Vienotību. Tā ir arī iespēja nedaudz atspēlēties Dombrovskim par nacionāļu kultūras ministres Žanetas JaunzemesGrendes izmešanu no valdības. Termiņuzturēšanās atļaujas ir tēma, ap kuru iespējams vingrot, vispār nelietojot nekādus racionālus argumentus. Ar skaitļiem un faktiem šī tēma nav skaidrojama.

Niknā, ultimatīvā forma, kādā NA pasludina savu viedokli par termiņuzturēšanās atļaujām, kā arī citas prasības, piemēram, «demogrāfijas ultimāts», var radīt iespaidu, ka NA ir kļuvis garlaicīgi valdošajā koalīcijā un tā alkst no valdības iziet. Tomēr nezin vai šī vēlme ir jau nobriedusi. NA rindās ir arī pieredzējuši «vecā kaluma» politiķi, kas atceras, cik bēdīgi beidzās savulaik Demokrātiskajai partijai Saimnieks, kad tā nelaikā izlēca no valdības. Līdz vēlēšanām ir gads, un NA nemiers jau ir agrīnas priekšvēlēšanu kampaņas sastāvdaļa – nacionāļi jau laikus sākt aprušināt sava elektorāta lauciņu, lai nesanāk kā pirms pašvaldību vēlēšanām, kad Vienotībai izdevās nacionālo kārti uzurpēt sev un izbazūnēties par nacionālākiem nacionāļiem nekā Nacionālā apvienība. Tajā pašā laikā pa īstam saplēsties un palikt aiz valdošās koalīcijas borta NA arī diezin vai grib. Tas, ko NA grib, visdrīzāk ir censties nostaigāt pa plāna naža asmeni līdz vēlēšanām ar pozu, ka viņiem ir savs, no Vienotības atšķirīgs, viedoklis, un tāpēc viņi nav atbildīgi par valdības sliktajiem darbiem. Ar vienu roku NA cirtīs koalīcijas partneriem pļaukas, ar otru mīlīgi aicinās apvienoties labo labējo partiju pulciņā, lai tikai pie varas netiktu laists Saskaņas centrs.

Svarīgākais